Gada sākumā bija skaidrs - partnerības institūts Latvijā tomēr būs

Pēc hronoloģiskās secības 15. vietā ierindojas gada iesākuma ziņa - lai arī ar negatīvu ietekmi kristīgo un konservatīvo vērtību aizstāvju vērtību skalā. Tā var saukt mēneša laikā neīstenoto nepieciešamo parakstu skaita savākšanu, lai ierosinātu referendumu par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu. Parakstīties par referenduma ierosināšanu visā Latvijā jau no 2023. gada nogales aicināja gan kristīgo konfesiju vadītāji, gan dažādas kristīgās konservatīvās NVO. No nepieciešamajiem turpat 155 000 savākti tika 35 089 paraksti jeb nepilni 23% no nepieciešamā skaita.

Iniciatīva par šāda referenduma ierosināšanas nepieciešamību dzima tūlīt pēc 2023. gada 9. novembrī notikušā Saeimas vairākuma balsojuma, kur galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no šā gada vidus tika paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību, kas ir arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.
Opozīcijas partijas savāca 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā Notariāta likuma grozījumu ieviešanu. Atbilstoši Satversmei pēc trešdaļas Saeimas deputātu prasījuma uz diviem mēnešiem tika apturēta Saeimā pieņemto grozījumu Notariāta likumā izsludināšana, lai vienu mēnesi organizētu parakstu vākšanu referenduma sarīkošanai. Parakstu vākšana referenduma ierosināšanai sākās 2023. gada 7.decembrī.

Latvijas kristīgo konfesiju skatījums uz visu šo jautājumu ir šāds – valstij ir pienākums reģistrēt, atzīt un tiesiski, sociāli un ekonomiski aizsargāt tikai viena veida pāru savienību – laulību starp sievieti un vīrieti. ”Attiecībā uz personām, kuras nevar stāties laulībā, atgādinām, ka ikviens Latvijas pilsonis jau tagad var noslēgt civiltiesiskos līgumus pie notāra, lai risinātu savus mantiskos un citus jautājumus. Šo jautājumu risināšanai nav nepieciešams veidot partnerības institūtu. Daudzkārt esam uzsvēruši – visi vīriešu un sieviešu pāri, kuri dzīvo nereģistrētās attiecībās, ir aicināti uz laulību,” skaidro baznīcu vadītāji.

Jauniešu atmodas diena – Latvijas reģionu tūre

Dažādu vasarsvētku, baptistu vai brīvo draudžu līderi un slavētāji Latvijā apvienojās kopīgai misijas tūrei, lai sasniegtu jauniešu auditoriju. Laika posmā no 9.marta līdz 13.aprīlim misijas komanda rīkoja īpašus atmodas dievkalpojumus dažādos Latvijas reģionos. 

Evaņģelizācijas tūres organizatori pauda pārliecību, ka katrai paaudzei jāpiedzīvo personīga sastapšanās ar Jēzu un ka ir iespējama atmoda Y (Milenium), Z (Digitālie bērni) un A (Digitālie mazuļi) paaudzēs. Pirmā tikšanās ar reģionu jauniešiem notika Bauskā, pēc tam arī - Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā un Rīgā.
Jauniešu atmodas dienas organizatoru vidū bija mācītāji Dāvids Gleške, Matīss Babrovskis, Daniels Ozolinkevičs, Kristaps Āboltiņš, Erlands Zaluckis, Aleksejs Timošenko, Mārcis Jukumsons, Toms Bermaks, Mārtiņš Tīrons, Konstantīns Deiko, Viktors Volčenko un citi. 

Starptautiskā konference pulcē kopā vairāk nekā 200 dalībniekus

23. un 24. februārī Rīgā tika aizvadīta starptautiskā konference “Cilvēka un ģimenes identitāte šodien un mūžīgi”. To rīkoja Kristīgo Mediķu biedrība sadarbībā ar biedrību “Asociācija Ģimene” un Latvijas vīru biedrību. Šāds pasākums Latvijā notika pirmo reizi.
Konferences idejas autore un organizētāja, ginekoloģe, Kristīgo Mediķu biedrības vadītāja Aiga Rotberga atzīst, ka konference izdevās, piedāvātās tēmas ir aktuālas un rosina to visu arī tālāk pārdomāt un izvērtēt. Konferencē tika pārrunātas tēmas par dzīvības svētumu un vērtību, mūsdienu cilvēku verdzību, modernajām tehnoloģijām, pasaules uzskatu, kas nosaka mūsu rīcību, abortiem, eitanāziju, dzimumu ideoloģijām. Tika sniegti juridiski un medicīniski fakti, kas pamato kristīgo un konservatīvo nostāju. 
Konferencē piedalījās mediķi, skolotāji, juristi, mācītāji, dažādu organizāciju vadītāji, – vairāk nekā 200 cilvēku no 15 valstīm. Lektoru vidū bija ārsts, epidemiologs prof.Renē Ekošārs no Francijas, ADF International vecākā padomniece Eiropā Adina Portaru, Zviedrijas vadošās kristiešu domnīcas un pētniecības institūta direktors Pers Everts un citi.

Kā konferences īpašie viesi bija Somijas parlamenta deputāte Päivi Räsänen ar savu vīru. Šodien Päivi Räsänen kļuvusi par vienu no vārda brīvības ikonām Eiropā. Teju vien retais nav dzirdējis vienu no pēdējā gada skaļākajām tiesas prāvām, kas skar reliģijas un vārda brīvību un liek uzdot jautājumu, kurā vēstures pagrieziena punktā mēs esam iesoļojuši? Pirmo reizi mūsu vēsturē par krimināllietu tapis gadījums, kur tiesai jālemj vai ar Bībeli saistītu tekstu drīkst publiskot un vēl vairāk – vai tam drīkst publiski piekrist. Paivi pārliecība ir – “Ja agrīnie kristieši no savas ticības neatteicās pat lauvu bedrē, kamdēļ man tas būtu jādara tiesas zālē?”

Serbijas mācītājs Naneds radeka uzrunā konferences dalībniekus

Mācītāja Roberta Otomera ģimene iegūst goda ģimenes titulu

Bauskas novada Roberta un Agritas Otomeru ģimene, kurā ir septiņas meitas un divi dēli, tika izraudzīta par “Latvijas Goda ģimeni 2024”. Konkursam šogad izvirzītas 37 kuplās ģimenes no 33 pašvaldībām. Turpinot 2023. gadā sākto tradīciju, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība aicināja pašvaldības un daudzbērnu ģimeņu biedrības pieteikt saimi, kuras apgādībā pašlaik ir vismaz trīs bērni un kura ir sumināms piemērs darba, ģimenes dzīves un sabiedriskās līdzdalības veiksmīgai sabalansēšanai un kura būtu godam pelnījusi saņemt titulu “Latvijas Goda ģimene 2024”.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija atklāj, ka mācītāja Roberta Otomera ģimeni konkursam pieteica Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība “Saulgrieze”. Otomeri ļoti izcēlušies uz pārējo ģimeņu fona. Pirmkārt, jau ar ievērojamo bērnu skaitu. Otrkārt, šī saime ir ļoti aktīva arī sabiedriskajā dzīvē. Treškārt, ir izpalīdzīga “uz ārpusi”, kā arī kopj tradicionālās vērtības. 

Šogad savu apbalvojumu saņēma arī pērnā gada Eiropas Gada Daudzbērnu ģimenes titula ieguvēji – Ozolu ģimene. Baiba un Māris Ozoli audzina 11 bērnus un ir lielākā ģimene Jelgavā. Pāris ir precējies jau 25 gadus. Ozolu ģimene iekļuva finālā kopā ar kandidātiem no Polijas, Rumānijas un Itālijas.
Šī ģimene ir patiesi īpaša ar gudriem un talantīgiem bērniem, kuriem ir savstarpējas rūpes vienam par otru. Īpašs Ozolu ģimenes nopelns ir viņu sabiedriskā darbība, aizstāvot daudzbērnu ģimeņu intereses Jelgavas pilsētā un arī visā Latvijā. Pirms diviem gadiem mamma Baiba sapulcināja novada daudzbērnu ģimenes un nodibināja Jelgavas daudzbērnu ģimeņu biedrību "Goda ģimenes". 

Roberts un Agrita Otomeri ar bērniem. Foto - no personīgā arhīva

Laulības bez lieciniekiem – ērtība vai vērtība?

1.jūlijā spēkā stājās Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civillikumā un saistītie grozījumi par iespēju noslēgt laulību bez lieciniekiem. Tieslietu ministrijas ieskatā liecinieku klātbūtne esot kļuvusi formāla, turpretī kristīgā baznīca to vērtē kā negatīvu tendenci. Latvijas Kristīgā radio aptaujātie mācītāji viennozīmīgi atzina, ka liecinieku esamībai laulībās nesaskata tikai juridisku vai formālu nozīmi, tādēļ arī turpmāk aicinās jaunos pārus izvēlēties laulāties ar lieciniekiem. Kristiešu draudzes “Dieva mājas” vecākais mācītājs Pauls Oleksa domā, ka ne velti Dievs devis gudrību par diviem, trim vai pat vairāk lieciniekiem, pie svarīgu darījumu, vai derību slēgšanas. Savukārt, Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Matīss Babrovskis atsaucās uz G. Čestertona sacīto: "Pirms jauc sētu pārliecinies, kāpēc tā sākotnēji tika uzbūvēta". Arī attiecībā par liecinieku lomu laulības slēgšanā būtu jāsaprot, kāpēc šāda loma sākotnēji tika radīta. Senos laikos pirms laulību slēdza, tā vairākkārt tika izziņota baznīcā, lai pārliecinātos, ka nevienam nav iebildumu pret konkrētas laulības slēgšanu. Viņš uzsvēra -  ja pāra tuvumā nav tuvinieku vai draugu, kuri būtu vēlīgi ar savu parakstu liecināt un dot savu svētību konkrētās laulības slēgšanai, mums būtu jābūt uzmanīgiem izvērtējot, kāpēc šī pāra dzīvē nav atbalsta no apkārtējiem.
LELB Rīgas Svētā Pāvila un Jaunciema draudžu mācītājs Ģirts Prāmnieks uzsvēra, ka pēdējās divās dekādēs ir novērojams, ka laulības institūts piedzīvo pakāpenisku un mērķtiecīgu "dekonstrukciju". Liecinieku noņemšana savā ziņā nav nekāds briesmīgs notikums, vienlaikus tomēr tas skaidri samazina laulības nozīmi sabiedrības acīs. Viņš ironizē, ka šādu virzienu ieturot, varētu jau uzreiz runāt par laulības slēgšanu attālināti, izmantojot elektronisko parakstu, vai piedāvāt iespēju noslēgt laulību „Narvesen“ kioskā.
Ģirts Prāmnieks atgādina, ka laulība ir ikvienas tautas, nācijas un sabiedrības pamata sastāvdaļa - kā tautas "šūna", kuru kopums veido nāciju ar tās tradīcijām, mantojumu un vērtībām, ko paaudze nodod paaudzei. Un aizvien ieteic pāriem uz savām kāzām aicināt lieciniekus, vedējus, ģimeni un draudzi, jo laulība nekad netiek slēgta slepeni, bet ar pateicību Dievam, atklāti un ar prieku.

Kristieši jutās aizskarti Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā

Šī gada lielākais notikums sportā noteikti bija Olimpiskās spēles (26. jūlija līdz 11. augustam, galvenā norises vieta - Parīze). Plaši pārstāvēti bija arī Latvijas sportisti dažādās disciplīnās. Tomēr kā nevienu citu gadu, šoreiz Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija Parīzē visā pasaulē izraisīja pamatīgu sašutumu un skandālu – skatītājus pārsteidza LGBTQ pārstāvji, kas imitēja Leonardo da Vinči gleznas Svētais Vakarēdiens ainu. Lai mierinātu kristiešus un citus, kuru šis priekšnesums aizskāra, spēļu rīkotāji pēc tam skaidroja un pat atvainojās. Arī Latvijas kristieši pauda dažādus viedokļus.

Kādreizējais Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis pauž neizpratni par Parīzes spēļu atklāšanas ceremonijā pieredzēto svētā vakarēdiena kariķēšanu.

It kā bija domātas Olimpa dievu dzīres, tomēr daudzi saskatīja ņirgāšanos par Svēto vakarēdienu. "To visu redzot, vidusmēra cilvēkam pirmā atsauce bija uz "Svēto vakardienu". Līdzība ir nepārprotama. Ļoti daudzi cilvēki tam pieiet ar bijību, viņiem tas ir kaut kas svēts. Arī Bībele saka: kad ej uz svēto vakarēdienu, tu izsūdzi savus grēkus, izlīgsti ar līdzcilvēkiem. Ja tu to nedari, vakarēdiens tev var būt par sodu," nra.lv portālam norādīja Pēteris Sproģis. "Tas izraisa svētuma sajūtu. Tāpēc tādi gājieni, kādus izspēlēja olimpiādes atklāšanas organizatori, ir negaumīgi. Un es nedomāju, ka tā bija nevainīga provokācija. Tagad daži sāk piemeklēt visādus motīvus, bet nav saprotams: kāpēc kaut ko tādu vajadzēja darīt?"

"Cienīt savu ģimenei, savas saknes, izturēties ar cieņu pret vecākiem - tās mums ir pašsaprotamas lietas. Svētais vakarēdiens - tā ir izturēšanās ar cieņu pret civilizāciju, no kuras tu nāc," teica P.Sproģis.  

Glika pirmās Latviešu Bībeles izdevuma teksts vecajā drukā - nu arī tiešsaistē 

Latvijas Bībeles Fonds informēja, ka ir digitalizējis Ernsta Glika pirmās Latviešu Bībeles 1694. gada izdevuma tekstu vecajā drukā. Tas ir pieejams lasīšanai un izpētei Latvijas Bībeles Fonda tīmekļa vietnē ebibele.lv.
Fonds ir izveidojis Bībeles meklētāja rīku, kas nodrošina brīvu piekļuvi kristiešu Bībeles tekstiem latviešu valodā un ļauj interesentiem tiešsaistē atvērt, lasīt Bībeles grāmatas, nodaļas, pantus, kā arī veikt meklēšanu vairākos paralēli atvērtos Bībeles izdevumos, versijās un tulkojumos. Latvijas Bībeles Fonds tika dibināts 2023. gada 13. jūlijā, un tā dibinātājs un valdes priekšsēdētājs ir kristietis Andris Bušs-Boss.

Vasaras noslēgumā neiztrūkstoši - Aglonā tiekas katoļticīgie

Kā katru gadu augusta vidū Aglonā pulcējās svētceļnieki un ticīgie, lai kopā svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Tradicionāli jūlija beigās vai augusta sākumā iesākas svētceļojumu laiks, kad ticīgie ceļu līdz Aglonai mēro kājām. Svinības sākās trešdienas, 14. augusta vakarā ar Krusta ceļu, bet lielākā daļa svētceļnieku grupu ierodas diennakti agrāk. Viņu vidū ārzemnieki, ģimenes ar bērniem, arī karavīri. Karavīri svētceļojumā, kas reizē ir arī militārais pārgājiens, dodas dienesta formā. Kā informēja sižetā Latvijas Radio, 11 karavīri pirmdien uzsāka svētceļojumu tieši no Daugavpils, lai pieminētu Brīvības cīņu noslēgumu, Latgales atbrīvošanai nākamgad – 105 gadi. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba bataljona kapelāns Renārs Birkovs LR sacīja: "Latvijas armija nesākas no mums, mums ir spēcīga aizmugure – mantojums, kas mums ir jāpiemin, un arī par viņiem jāaizlūdz. Jāmācās no viņiem šī varonība, par Latviju, par mieru." Savukārt NBS štāba bataljona komandiere Antoņina Bļodone pauda: "Mēs esam par to, lai izsargātu, mēs gribam, lai ir miers. Un mēs visu to darām gan ar saviem darbiem, gan ar savu ticību un lūgšanu." Vairums svētceļnieku nakšnoja Aglonā katoļu ģimnāzijas telpās. Šogad tie bija ap 700 svētceļnieku. 

Vieni no pirmajiem svētceļniekiem, kas ieadās Aglonā. Foto: Dinija Jemeļjanova/Latvijas Televīzija

Tūkstošiem cilvēku dodas kristiešu gājienā “Jēzus maršs”

Tūkstošiem cilvēku 14. septembrī Rīgā pulcējās uz starpkonfesionālu un starptautisku kristiešu gājienu "Jēzus maršs". Gājiens iesākās Vērmanes dārza estrādē, kur to ievadīja slavēšana. 

"Jēzus marša" ideju atbalstījuši un tajā aicinājuši piedalīties Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Rinalds Grants, Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, bīskaps Latvijas vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs, Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps bīskaps Nikolajs Gribs, mācītājs Vilnis Gleške, kā arī citi bīskapi un mācītāji.

LELB arhibīskaps Jānis Vanags uzsvēra ka Jēzus Kristus ir mūsu gaisma, ieguvums un cerība. Nobeigumā arhibīskaps aicināja mūs tuvoties Kristum un tumsa bēgs. LVDA bīskaps Modris Ozolinkevičs norādīja, ka visi klātesošie ir pulcējušies ar vienu mērķi, lai pagodinātu Kristu. Bīskaps mudināja ticēt uz Kungu Jēzu Kristu, kas joprojām glābj, dziedina un atbrīvo.
"Jēzus maršs" Rīgā norisinājās otro reizi, taču tā aizsākumi pasaulē meklējami 1987.gadā, kad Londonas ielās izgāja daudzi ticīgie, lai kopā lūgtos un slavētu Dievu. Šobrīd zināms, ka šādi marši ir notikuši aptuveni 180 pasaules valstīs. Kā norāda pasākuma rīkotāji, "Jēzus maršs" Rīgā tika rīkots kā starpkonfesionāls un starptautisks kristiešu gājiens, kurā apvienojas ticīgie no dažādām konfesijām un draudzēm, lai "svinētu un pasludinātu Jēzus Kristus uzvaru". Plānots, ka Jēzus maršs Rīgā kļūs par ikgadēju pasākumu.

Dibināta Saeimas deputātu interešu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām

Izvērtējot nepieciešamību radīt formātu, kā likumdevēja vara spētu sarunāties ar dažādu konfesiju un reliģisko organizāciju pārstāvjiem, Saeimā oktobra sākumā tika dibināta deputātu interešu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām. Par grupas vadītāju ievēlēts Jānis Grasbergs.
Šis esot vēsturiski nozīmīgs solis, lai pie viena galda beidzot varētu apsēsties gan likumdevējs, gan garīgā pārstāvniecība. Kā skaidroja deputātu grupas pārstāvis Jurģis Klotiņš, mūsdienīgā demokrātiskā valstī ir svarīgi sadarboties ar organizācijām, kas apvieno iedzīvotājus, un "baznīcas ir tieši tādas organizācijas, kas apvieno daudzus tūkstošus pilsoņu." Kā vienu jau apzinātu jautājumu, J. Grasbergs min kultūrvēsturisko mantojumu sakārtošanu. Mums ir ļoti daudz senas baznīcas, kas prasa atjaunošanas darbus. Līdz šim brīžos, kad notiek sarunas par budžetu, nav bijis pārstāvis, kas par to iestātos. Mums kultūrvēsturiskais mantojums ir jāuztur kopā un kā valstij jārūpējas par to, jo tas uztur tautas vēstures liecības. Kā vēl vienu būtisku jautājumu tuvākā nākotnē deputāts saredz sakrālā tūrisma attīstību. Tur paveroties plašākas sadarbības iespējas ar pašvaldībām un lauku baznīcām. Deputāts solīja, ka šajā grupā izskatāmie jautājumi tiks aplūkoti pēc būtības, ne politiskās piederības.

Latvijā aizsākas vēl nebijusi kampaņa “ĻAUJ MAN PIEDZIMT”

Latvijā oktobrī tika aizsākta kampaņa “ĻAUJ MAN PIEDZIMT”, kurā gada laikā tiks vērsta lielāka sabiedrības uzmanība uz cilvēka dzīvības vērtību. Kampaņas organizatori sola doties uz dažādām Latvijas vietām ar izbraukuma lekcijām, kā arī aicina NVO un draudzes veidot īpašus tematiskus vakarus, kuros runāt par dzīvības jautājumiem no dažādām pusēm.

Kampaņas laikā tiks meklēta iespēja, kā Latvijā ieviest Dzīvības svētdienu, kas mērķtiecīgi vērstu uzmanību dzīvībai kā vērtībai un sniegtu atbalstu katram bērniņam, kuram vēl jāpiedzimst un katrai mātei un tēvam, kuriem vēl jāizlemj. Kampaņas organizatori uzsver, ka cilvēka dzīvība ir aizsargājama jau no apaugļošanās brīža un ka ieņemtajam bērniņam ir gan mamma, gan tētis, īpaši izceļot vīrieša atbalsta nozīmīgumu grūtniecības turpināšanā. Viņi atgādina, ka Latvija pērn sasniedza viszemāko dzimstības rādītāju pēdējo 50 gadu laikā, un kā rāda statistika, tad šajā gadā piedzims vēl par 10% mazāk.

Izglītojošs un skaidrojošs saturs par šo tematu tiek piedāvāts arī raidījumā “ESMU DZĪVS”, kas Latvijas Kristīgā radio ēterā skan pirmdienās plkst. 17.15 ar atkārtojumu 23.15. Raidījumu var klausīties arī LKR arhīvā šeit. Informācija par kampaņu pieejama Facebook lapā “Ļauj man Piedzimt”.

Demogrāfisko lietu padomes sēdē diskutē par demogrāfiskās politikas attīstību

Šogad nemitīgi tika izgaismots demogrāfijas politikas jautājums. 5.novembrī sasauktajā Demogrāfisko lietu padomes sēdē vairāku nozaru ministriju un nevalstiskā sektora pārstāvji un eksperti diskutēja par šovasar publiskoto “Informatīvo ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību”. 

Biedrība “Asociācija Ģimene” norāda, ka demogrāfijas lejupslīde nenotiek tikai šobrīd, tomēr politiķu prioritātēs līdz šim nav iekļauti nevieni situāciju uzlabojoši pasākumi. “Asociācija Ģimene” pauda, ka gan iepriekšējā, gan šī valdība ieiet vēsturē kā tādas, kas neskatoties uz Latvijas straujo skaitlisko izmiršanu nav spērušas nevienu procesa apstādinošu soli. Biedrība norāda, ka iekams bērna dzīvības jautājums netiks uztverts par gana būtisku, lai rosinātu pasākumus mākslīgā aborta samazināšanā, tā vērtības piesaukšana ir tikai uz papīra. Katrs normatīvais akts, pieņemamais vai grozāmais likumprojekts esot jāvērtē no demogrāfijas prizmas.

Premjerministre Evika Siliņa skaidroja, ka “demogrāfijas jautājumi ir plaši, un šis būtu jāuztver kā “kopējais scenārijs”, jo demogrāfija nav tikai “bērna piedzimšana”.” Vienisprātis ir arī pašreizējais Labklājības ministrs Uldis Augulis, sakot, ka demogrāfija nav jāuzlūko tikai caur cilvēku piedzimšanu, bet “tas ir visas paaudzes viss dzīves cikls, tāpēc jābūt visu iesaistei.” Sēdē tika uzsvērta tādas vides nepieciešamība, kas gan motivē veidot ģimeni, gan turpināt karjeru un izaugsmi. Vairākkārt tika uzsvērts, ka materiālā atbalsta palielināšana neuzrādīs vēlamos rezultātus bērnu dzimstības rādītājos, tādēļ jārisina arī darba spēka noturēšana un senioru darba iespējas, mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un migrācijas jautājumi.

Valsts Lūgšanu brokastis - pirmo reizi Saeimā 

Piektdien, 8. novembrī pirmo reizi Saeimas namā tika aizvadītas 19. Valsts Lūgšanu brokastis. Uz svinīgo pasākumu ieradās teju vai visu politisko partiju pārstāvji un dažādu konfesiju garīdznieki, kā arī dažādu NVO pārstāvji. Šobrīd Lūgšanu brokastis jau turpat 20 gadus noris visā Latvijā dažādos reģionos un pilsētās, kopā pulcējot garīgo un laicīgo pārstāvniecību. Idejas saknes šādām Lūgšanu brokastu formāta tikšanās reizēm meklējama ASV. Pasākuma formāts bija gana slēgts, mediju klātbūtne netika novērota.

“Mēs medijus apzināti neaicinājām, lai iegūtu lielāku brīvību deputātu un uzaicināto personu lokā. Tomēr lielākā daļa no viņiem ir politiķi un tāpēc, tiklīdz būs kameras, tad kāds negribēs varbūt brīvi lūgt vai izteikties. Tāpēc mēs šo pasākumu rīkojam slēgtā formā,” tā TV3 ziņām pauda pasākuma viens no organizatoriem, deputāts Jānis Grasbergs. Kopumā organizatoram atsaukušies ap 20 deputātiem, nevienam nav bijuši iebildumi, ka šāds – reliģiska satura pasākums noris Parlamenta ēkā. Argumentu, ka baznīca Latvijā ir nodalīta no valsts, nav nācies šoreiz dzirdēt. “Baznīca, jā, ir šķirta no valsts, bet viņa ir valsts sastāvdaļa. Es šo baznīcas vidi pat salīdzinātu ar nevalstisko sektoru, jo līdzīgi kā NVO pārstāv dažādas jomas, tad arī to pašu dara baznīca. Un tas ir vērā ņemami,” tā Grasbergs.

Latvijas pētnieku radīta tikumiskās audzināšanas programma izraisa starptautisku interesi

Noslēdzoties vērienīgam Latvijas universitātes izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes (LU IZPF) pētnieku komandas darba cēlienam, novembrī tika prezentēta Latvijā vēl nebijusi Tikumiskās audzināšanas programma “e-TAP+”, kas piedāvā mācību resursus pirmsskolas, pamatizglītības un vidusskolas skolotājiem.

Kā rīku kopums ar mūsdienīgiem mācību materiāliem izstrādātā programma sevī iekļauj atbilstošas mācību tēmas un aktivitātes ar diskusiju ierosmēm, morālām dilemmām, refleksiju un praktiskām aktivitātēm. Kopā programmā iekļautas 145 inovatīvas nodarbību tēmas. Tikumiskās audzināšanas programmas “e-TAP+” mācību materiāli ir pilnībā aprobēti skolās, pielāgoti Latvijas kontekstam gan pirmskolai, gan 1.-12.klašu skolēniem. Katrā no izstrādātajām 145 nodarbību tēmām sasniedzamie rezultāti (zināšanas un morālās prasmes), kā arī aplūkotās vērtības un tikumi ir saskaņoti ar Latvijas Republikas Pirmsskolas izglītības vadlīnijām, Pamatizglītības standartu un Vispārējās vidējās izglītības standartu. Mācību materiāli sastāv no detalizētiem nodarbību plāniem, prezentācijām, darba lapām, video materiāliem u.c.
Izstrādātie mācību materiāli ieguvuši augstu novērtējumu gan vadošo izglītības jomas darbinieku un pētniecības darba ekspertu vidū, gan vērtību orientētu un izglītības procesu analizējošu politiķu vidū. Ar projektu var iepazīties projekta mājaslapā arete.lu.lv.

LELB arhibīskapa amata kandidāti 

Protams, ka viens no nozīmīgākajiem pārmaiņu un arī vairākus jautājumos rosinošiem pavērsieniem ir līdzšinējā LELB arhībīskapa paziņojums par došanos emeritūrā.

Luteriskajā baznīcā nākamā arhībīskapa kandidāti zināmi iepriekš. Kandidātus virza mācītāji. 11. septembrī Rīgas arhidiecēzes Kapitula sēdē apstiprināja četrus pretendentus. Kā kandidāti LELB arhibīskapa amatam tika izvirzīti Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants, Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe, Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis. Pēc iztaujāšanas un decembra balsojuma nākamajā kārtā nokļuvuši Grants un Laugalis. Vairāk balsu saņēmis Grants.

Abi līdz 2025. gadā plānotajām vēlēšanām tiksies ar dažādām baznīcas vadības grupām, ar Bīskapu kolēģiju un ar LELB Kapitulu, tāpat viņi prezentēs savu rīcības plānu LELB mācītāju konferencē un atbildēs uz konferences dalībnieku jautājumiem. Arhibīskapa vēlēšanas notiks LELB 30. Sinodē 2025. gadā no 6. jūnija līdz 7. jūnijam Rīgas Domā. 

J. Vanags arhibīskapa amatā kalpo jau vairāk nekā 30 gadus. Vanaga konsekrācija arhibīskapa amatā Rīgas Domā notika 1993. gada 29. augustā, un plānots, ka 2025. gada 29. augustā, noslēdzot savu kalpošanu, notiks svinīga Vanaga arhibīskapa zižļa nolikšana.