Tikumiskās audzināšanas programmas “e-TAP+” mācību materiāli ir pilnībā aprobēti skolās, pielāgoti Latvijas kontekstam gan pirmskolai, gan 1.-12.klašu skolēniem. Katrā no izstrādātajām 145 nodarbību tēmām sasniedzamie rezultāti (zināšanas un morālās prasmes), kā arī aplūkotās vērtības un tikumi ir saskaņoti ar LR Pirmsskolas izglītības vadlīnijām, Pamatizglītības standartu un Vispārējās vidējās izglītības standarta. Mācību materiāli sastāv no detalizētiem nodarbību plāniem, prezentācijām, darba lapām, video materiāliem u.c.
Izstrādātie mācību materiāli ieguvuši augstu novērtējumu gan vadošo izglītības jomas darbinieku un pētniecības darba ekspertu vidū, gan vērtību orientētu un izglītības procesu analizējošu politiķu vidū. LU IZPF vadošais pētnieks, projekta vadītājs Manuels Fernandess gandarīts, ka sekmīga bijusi sadarbība ar Izglītības ministriju un Valsts izglītības satura centru – materiāli ir novērtēti, derīgi izmantošanai Latvijas skolās, un ir ielikti e-vidē MAPE vai atrast nepieciešamo var projekta mājaslapā arete.lu.lv.
2017. gadā iesāktajā pētniecības darbā un īpaši pēdējo trīs gadu laikā kopā ar projekta vadītāju Manuelu Fernandesu strādāja – LU profesore, Latvijas Zinātnes padomes eksperte, šī projekta vecākā eksperte profesore Irina Maslo, LU IZPF vadošās pētnieces Svetlana Surikova un Tamāra Pīgozne, vecākais eksperts Andrejs Mūrnieks, doktoranti Gunita Elksne, Anna Sidorova, Reinis Vējiņš un Zinta Zālīte-Supe, un maģistres Beāte Balandīna, Patrīcija Marija Keiša un Linda Kovaļevska.
LU IZPF vadošais pētnieks, projekta vadītājs Manuels Fernandess, foto - LU fotogrāfs Toms Grīnbergs
Jauniešu tikumisko raksturu var nostiprināt
“Jauniešiem šodien ir ļoti daudz problēmu un izaicinājumu, piemēram, stress, vardarbība, vientulība, narkotikas, emocionālās traumas, apjukums par ģimenes veidošanu, eksistenciāla demotivācija un citas. Ja jauniešiem trūkst mīlestības un arī morālu paraugu, viņi var tikt ievainoti un var tikt sagrauts arī viņu tikumiskais raksturs. Tieši to mēs caur šo programmu gribam nostiprināt. Mēs gribam sekmēt domāšanas paradigmas maiņu gan pašos skolēnos, gan skolotājos no izdzīvošanas egocentrisma, hedonisma, narcisisma uz iniciatīvu, draudzību, godīgumu, devību, izaugsmi,” norāda M.Fernandess.
Domājot par jēdziena “tikums” definīciju, pētnieks vispirms norāda, ka tikums ir morālais ieradums. “Tas nozīmē - brīvi attīstīta un nostiprināta morālās vērtībās balstīta cilvēka spēja izjust (tas saistīts ar emocijām), saprast (tas – ar prātu) un ar prieku īstenot piemērotu rīcību mīlestības pateicīgai saņemšanai un nesavtīgai došanai, jēgpilnā dzīvē sekmējot savu personīgo, līdzcilvēku un visas sabiedrības ilgtspējīgu izaugsmi,” skaidro projekta vadītājs.
Pētniecības laikā izvirzītās tēmas tikušas gan vidusskolēnu, gan pedagoģijas studentu, gan skolotāju vērtētas un papildinātas. Aprobācijā kopumā piedalījās vairāk par 400 skolotāju no 145 Latvijas skolām. Projekta komanda gala rezultātā prezentē mūsdienīgas, saistošas un daudzveidīgas nodarbību tēmas, piemēram, vidusskolas posmam – “Kas es esmu?”, "Kāds es vēlos būt?", “Kas mani padara vērtīgu?”, "Kāds varētu būt manas dzīves projekts?", "Ko darīt ar brīvo laiku?", "Kas padara mani vērtīgu?", “Kāpēc ir vērts dzīvot par spīti grūtībām?”, "Skola - mocības vai iespēja?", "Draudzība", “Romantiskās attiecības”, “Kāpēc vērts darīt labo, lai gan tas nav viegli?”, "Dzīves jēga digitālajā laikmetā", "Devība un pateicīgums" u.c. (kopā izstrādātas 145 nodarbības)
Foto no konferences "Tikumi izaugsmei" arhīva, foto - LU fotogrāfs Toms Grīnbergs
Projekts sasniedzis starptautisku rezonansi
Šobrīd “e-TAP+” programma ir Latvijā vienīgā esošā tikumiskās audzināšanas programma. Projekta vadošais pētnieks atceras, ka jau 2017.gadā, kad tika sperti pirmie izpētes soļi projektā, bija liela sabiedrības interese par šiem tikumiskās audzināšanas jautājumiem.
“Tādēļ mēs gribējām dot zinātnisku ieguldījumu šai programmai, jo tā, manuprāt, ir arī viena no zinātnes misijām - ielikt ilgtspējīgus pamatus. Kopā mums bijuši vairāki nopietni pētījumi. Sākām izpratnes un vajadzību izpēti 2017-2020 (Arete-skola). Mēs interesējāmies par labākajiem paraugiem pasaulē, adaptējām, pilotējām un tad palaidām. Tas bija 1.-9.klasē tikumiskās audzināšanas programmas izstrādē, pilotēšanā un pilnveidē (“e-TAP” projekts). Un tad vairāk koncentrējāmies uz vidusskolas projektu materiālu izveidošanu, pilotēšanu un pilnveidi (“e-TAP+” projekts), kā arī 1.-9.kl tikumiskās audzināšanas programmas efektivitātes mērīšanu, digitalizāciju.”
Pētnieks skaidro, ka vairāku gadu pētniecības laikā tika rūpīgi izgaismoti sabiedrībā valdošie uzskati un viedokļi. “Tam, kas ir šobrīd paveikts, apakšā ir ļoti daudz zinātnes. Tā nebija vienkārši online anketiņa, kurā jautājām, bet mēs veicām dziļu un kvalitatīvu pētniecības darbu, kura rezultāti gan šobrīd ir prezentēti un atzīti Eiropā un ASV, gan publicēti mūsu jomā vadošajos izdevumos, piemērām Journal of Moral Education. Kad mēs ar pētnieku komandu no sākuma uzzinājām pirmos rezultātus, tad turpinājām to dziļāku izpēti, tos interpretējām kopā ar dalībniekiem, skaidrojām, kā Latvijā tiek izprasti jēdzieni par tikumisku raksturu, tikumiem un vērtībām. Ar Svetlanu Surikovu vairāk strādājām pie tā, lai izpētītu, kā vecāki var sadarboties ar skolotājiem, cik svarīga ir kopējā vērtību sistēma, kopīgā atbildība, lai var notikt arī tālākizglītība,” skaidro M.Fernandess.
M.Fernandess norāda, ka līdzās pēdējo septiņu gadu laikā plaši īstenotajām diskusijām par tikumisko audzināšanu, būtisks ir veiktā darba juridiskais ietvars. Vispirms būtiski zināt, ka “Skola2030” vadlīnijas par izglītības satura reformu paredz tikumu un vērtību integrēšanu mācību saturā un procesā. Arī pastāvošās “Tikumiskās audzināšanas vadlīnijas” (MK, 2016) ietver 12 tikumus un 10 vērtības. Saskaņā ar LR Izglītības likumu, MK nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs. Savukārt, to padomes lemj par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas, tajā skaitā līdzekļu atbilstību šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai un vadlīnijām.
Detalizēto informāciju par mācību programmas struktūru un mācību materiālu organizāciju, kā arī praktiskus norādījumus to izmantošanai var iegūt šeit .
Īstenotais projekts ceļ Latvijas izglītības kvalitāti
Daži no novērtējumiem, kas izskanēja projekta noslēguma zinātniskajā konferencē “Tikumi izaugsmei”:
LU profesore, Latvijas Zinātnes padomes eksperte, šī projekta vecākā eksperte Irina Maslo uzsver, ka īstenotā programma ir pilnībā Latvijas radīts produkts, kas jau ir izraisījis lielu starptautisku interesi un piedāvājumus publicēties nozīmīgos izdevumos. Ir sasniegti inovatīvie rezultāti un kvalitāte. “Šis ir unikāls projekts, kas ir gan ļoti nepieciešams pedagogiem, gan izveido jaunas teorētiskās nostādnes. Manuels ar komandu ir bijis drosmīgs uzdrošināties skart sarežģītus tematus. Es kā zinātniskā vadītāja centos veicināt jauktas pieejas metodoloģiju, un šajā projektā mums tas izdevās, parādot analīzes un sintēzes metodoloģiju, kura rezultātā tiks sintezēta tikumiskā rakstura definīcija. Tā ir ļoti pamatota izstrādāta definīcija. Programma bez šaubām ir ieguvums gan skolēniem, gan skolotājiem, gan arī pētījuma komandai, Izglītības pārvaldēm un skolotāju tālākizglītībai. Esam saņēmuši pat tik atzinīgu novērtējumu, ka šobrīd tā ir labākā atrastā pieeja rietumos. Īstenībā ir atrisināta šī pretruna starp individuālo un masveidīgu izglītību, kas pastāvēja kādreiz. Lieliski ir integrēti principi par līdzvērtību, draudzību un vienlaikus lietišķu gaisotni un atvērtību jaunajam. Projektā ir līdzsvars starp redzesloka paplašināšanu un uzticamības vides veidošanu, tādā veidā integrējot izglītību un audzināšanu.”
LU profesore, Latvijas Zinātnes padomes eksperte, šī projekta vecākā eksperte Irina Maslo un M.Fernandess projekta noslēguma konferencē "Tikumi izaugsmei", foto - LU fotogrāfs Toms Grīnbergs
Latvijas Zinātnes padomes direktore Lauma Muižniece neslēpj gandarījumu, kas ir bijis, atbalstot šo projektu kā labu piemēru tam, kā zinātne spēj dot ātru un tiešu ieguvumu mūsu sabiedrībai. “Zinātne ir ļoti visaptveroša. Mēs apvienojam daudz nozares un tehnoloģijas un arī izglītības saturu ar vērtību jautājumiem un digitālām tehnoloģijām. Paveiktais parāda, ka zinātne nav izolēta, bet ir spējīgs dzinējspēks dažādām nozarēm veicināt mūsu sabiedrības attīstību. Ir ļoti svarīgi, lai mēs radītu ne tikai jaunas zināšanas, bet kopīgiem spēkiem palīdzētu izkopt sabiedrības vērtības, cieņu, atbildības izjūtu un līdzjūtību vienam pret otru. Tikumiskās audzināšanas nozīme šobrīd ir īpaši aktuāla saistībā ar dažādiem mainīgajiem apstākļiem. Vērtību stiprināšana palīdz jaunajai paaudzei saglabāt vērtību pamatu un ētiskās vadlīnijas, pēc kurām vadīties savā dzīvē. Projekta radītie resursi, plāni, digitālie materiāli, metodiskās vadlīnijas sniegs ieguldījumu ne tikai skolotāju ikdienā, bet arī viņu savstarpējā komunikācijā un zināšanu nodošanā tālāk. Šis projekts noteikti ceļ izglītības kvalitāti Latvijā un stiprinās sabiedrības vērtības ilgtermiņā.
LU IZPF dekāne, profesore Linda Daniela uzsver, ka mūsdienās cilvēks cenšas ātri skriet un rast nemitīgi inovācijas, un skatīties, ko vēl var digitalizēt. “Tajā dažreiz aizmirstam vērtības un pamatu tam, kādiem mums jābūt un jāveidojas kā cilvēkiem, un kā tieši skolotājs var to atbalstīt. Un šajos materiālos ir nepieciešamās pamatvērtības. Šī materiālu pieejamība ir iespēja skolotājiem dzīves skrējienā sev atgādināt, kāda ir pedagoga atbildība un kas nepieciešams, lai nepazaudētu bērnus. Viņi ir tie, kas nesīs tālāk šīs vērtības, kas garantēs, lai pasaulē mēs tomēr iemācāmies sadzīvot un nekarot viens ar otru. Mēs varam tikai uz saviem bērniem paļauties, ka viņi būs tie, kas garantēs arī Latvijas pastāvēšanu. Un caur Latvijas prizmu mēs varam arī skatīties tālāk – uz citu tautu vērtībām, kuras ir vispārcilvēciskas. Ja mēs to šodien spēsim iemācīt kaut pa drusciņai, un tad nākamo reizi atkal mazliet vairāk, tad esam uz pareizā ceļa.”
14. Saeimas deputāts Jurģis Klotiņš (NA) saskata programmas iespējas izglītot un veidot bērnus un jauniešus par Latvijas nākotnes veidotājiem, kas reizē būs kā uzplaukušas personības ar labiem mērķiem dzīvē un īstenotu savu brīvību tikumiskajā veidā. “20. gadsimta franču filozofs Žaks Maritēns rakstīja, ka izglītības mērķis izglītībā paredz to, ka cilvēks tiek pavadīts viņa ceļā, kurā viņš sevi veido kā personu, top apbruņots ar zināšanām spriestspējas spēku un morāliem tikumiem. Cilvēks praktisko mērķi – strādāt un gūt labumu savai ģimenei un sabiedrībai varēs sasniegt, ja būs bijis pamats morālo tikumu pilnveidei. Latvijas uzplaukums būs atkarīgs no tā, vai mūsu valsti nākotnē vadīs un sargās cilvēki, kas ir rūpējušies par savu personību un tikumību. Paldies, ka “e-TAP+” programma to palīdzēs īstenot mūsu izglītības saturā katrā vecuma posmā atbilstošā veidā.”
14. Saeimas deputāts Jurģis Klotiņš (NA), foto no konferences "Tikumi izaugsmei", foto - LU fotogrāfs Toms Grīnbergs
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika pārliecināta, ka īstenotā projekta valoda ir universāla, un tā būs atslēga. “Ar to, kas ielikts šajā mācību programmā, mums atvērsies durvis daudzviet pasaulē, jo tajā tiek runāts par vērtībām, kas veido katra cilvēka garīgo vertikāli. Mūsos katrā iekšā ir gaisma un arī tumsa. Tā ir nemitīga cīņa, īpaši tagad, kad tik izteikti ir globālie aspekti - tik daudz nemieri, klimata un demogrāfijas krīzes. Ideja, ko nes šis projekts ir ārkārtīgi laikā un vietā un saslēdzas ar to, ko UNESCO uzsver – ir šis globālais pilsoniskums, kad ir nepieciešamība skatīties gan uz savu personisko attīstību, gan paralēli sekot līdzi tam, kā tas, ko dari, atsaucas uz Latviju un pasauli.”
Latvijas izglītības iestāžu pārstāvji un eksperti projekta noslēguma konferencē "Tikumi izaugsmei", foto - LU fotogrāfs Toms Grīnbergs
Tikumiskās audzināšanas programma vidusskolai ‘e-TAP+’ izveidota Latvijas Zinātnes padomes projekta “Digitālas mācību programmas efektivitātes izpēte jauniešu tikumiskajai audzināšanai Latvijas izglītības iestādēs (no 1. līdz 12. klasei)”, Projekta nr. lzp-2021/1-0385
Projekta “Digitālas mācību programmas efektivitātes izpēte jauniešu tikumiskajai audzināšanai Latvijas izglītības iestādēs” noslēguma konferences “Tikumi izaugsmei” ieraksts par projekta sasniegtajiem rezultātiem un diskusiju ar nozares ekspertiem skatāms šeit.
