Un katru gadu domāju, ka pietiks ar kalendārajā ierakstīto svētku svinībām. Un katru gadu es tomēr svinu arī savas jubilejas, jo nogurums nespēj aizēnot manu prieku par kopābūšanu ar ģimeni, kā arī draugiem, kuri man ir ne mazāk mīļi un tuvi.

Ziemassvētkiem manā sirdī vienmēr bijusi īpaša vieta. Vecmāmiņas cepto pīrāgu smarža, svētku vakariņas, dziesmas, gaismiņas eglītē un, protams, arī Ziemassvētku vecīša sarūpētās dāvanas, par kurām vienmēr īpaši priecājas jaunākie ģimenes locekļi. Te varētu turpināt vēl gari un daudz, bet man svarīgākais šajā svētku laikā ir laiks kopā ar ģimeni. Laiks, lai apstātos, noliktu malā visas lielās darbu kaudzes, pienākumus, nebūšanas un vienkārši būtu. Te un tagad. 

Beidzamajos gados ap svētku galdu sēdošo skaits ir diezgan ievērojami sarucis, un nav mūsu – cilvēku – varā to mainīt, bet mūsu spēkos ir šo svētku prieku un sajūtu nepazaudēt, bet gan pieņemt to, kā ir tagad, sēt prieku citos un izplatīt to tālāk. Lieku reizi atgādināt, cik ļoti mēs viens otru mīlam, lieku reizi samīļot, pateikt “paldies”, jo nekas nesāp vairāk par to, kas palicis nepateikts cilvēkiem, kuru vairs nav starp mums. 

Lai sirdsilti un ģimeniski Ziemassvētki! Novēlu ikkatram baudīt  pīrādziņu smaržu, ļauties jēgpilnām sarunām ar saviem mīļajiem un izplatīt svētku prieku tālāk!