Vārda nozīme un svars
Tautas gudrība saka, ka vārds ir kā zvirbulis – izspruks, un vairs nenoķersi. Ar mūsdienu rīkiem zvirbuli pēc izsprukšanas laikam tomēr varētu noķert, bet vai tad par zvirbuli ir stāsts?
Dzīvojam laikmetā, kad vārds, šķiet, ir pazaudējis vērtību, un tā vien liekas, tas mētājas visur. Pat ja kādreiz tik stabilais drukātais vārds iet mazumā, tīmeklī vārdu ir pārpārēm. Un tomēr – kad vārdu ir par daudz, tad ne tikai cilvēks apjūk to birumā, bet arī tā vērtība krītas.
Vārds šķietami ne tikai kļuvis par lētu mantu, kuru var izsviest, kur pagadās, kā melojot, bet arī pret pašu vārda nozīmi ir nodarīta liela netaisnība. Nu jau gadu desmitiem ir bijusi kustība vārda tiešās vērtības apšaubīšanai vai pat pavisam atņemšanai, parasti aizbildinoties ar dažādiem, reizēm pat cildeniem iemesliem un nolūkiem. Tā, nu jau kurā paaudze vēlas vārdu vidi veidot arvien maigāku un saudzīgāku. Var saprast, ka ķermeņa pārlieku lielā svara problēmas nodarbinātam cilvēkam var nepatikt, pat būt sāpīgi, ja lieko kilogramu dēļ viņu izsmej, īpaši sāpīgi tas ir tiem, kurus šī liga piemeklējusi ne pašu vainas dēļ.
Tomēr ir otra puse, kad, cenšoties pasargāt cilvēkus, kuru sarežģījumi nav cēlušies viņu darbu vai lēmumu dēļ, un vēl krietni vairāk citu cilvēku, kuriem vienas vai otras lietas uzlabošana ir iespējama, vārda patiesais vērtējums, kas varētu likt aizdomāties un meklēt ceļus lietu uzlabošanai, vairs nav pieejams. Vai tas tiešām sabiedrībai kopumā ir labāk?
Vai tiešām ir labāk, kad bērna slepkavību mātes miesā – abortu – maskē aiz vārdiem “sievietes tiesības noteikt pār savu ķermeni”?
Tāpēc, lai arī atsevišķā brīdī uzmanībai vārdu lietojumā var piekrist, visā visumā ir jākonstatē, ka labāk ir skaudra patiesība, nevis saldi meli.
Patiesības vārds. Cik gan grūti to var būt uzturēt?
Šogad pie amata pildīšanas ASV stājās jauns prezidents. Jauns gan viņš nav nedz gados, nedz arī prezidenta amatā ir pirmo reizi, taču maiņa ir notikusi. Daudzi amerikāņi par Donaldu Trampu balsoja tāpēc, ka bija noguruši no iepriekšējā prezidenta pārstāvētās politikas pašos vienkāršākajos jautājumos, piemēram, par sievieti un vīrieti – kas viņi ir un kas viņus atšķir. Donalds Tramps pirms ievēlēšanas apzinājās šo vienu no pamatjautājumiem un jau prezidentūras pirmajā dienā parakstīja dokumentu, atzīstot vīrieti par vīrieti un sievieti par sievieti.
Daudzi par to nopriecājās tik ļoti, ka bija gatavi arī visu citu pieņemt ar tikpat nedalītu prieku. Tomēr jaunā ASV prezidenta rīcība citos jautājumos rāda, cik svarīgs ir patiesības vārds, it īpaši tāpēc, ka bez šodien nepieciešamās atziņas par dzimumu atšķirībām viņš dara veselu rindu lietu, kur nav īsti skaidrs – viņš nesaprot vai nevēlas saprast.
Mums Latvijā ir maza bēda par to, ka Meksikas līci pārsauc par Amerikas līci, vai par viena vai otra ASV ierēdņa atlaišanu vai pieņemšanu jaunās politikas ietvaros. Tomēr mūs ļoti tieši ietekmē ASV politika attiecībā uz mūsu reģionu un šī brīža aktuālāko notikumu – karu Ukrainā. Par šo karu pat pavisam virspusēji zinošiem ļaudīm nav nekāds noslēpums, ka viens no šī kara daudzajiem slāņiem ir iekšpolitisks – milzīgā korupcija Ukrainā ar dažādu līmeņu neizdarībām un nelietību. Tas tieši skar jautājumu par Ukrainai piešķirto atbalstu, kuru pavada daudzi skaļi stāsti par palīdzības izvazāšanu.
Tie gan ne vienmēr ir bijuši patiesi, tomēr daudzie atbalstītāji arī Latvijā ar laiku ir mācījušies palīdzēt bez kādiem vidutājiem, nevis paļaujas uz bezgalīgām starpnieku ķēdēm, kurās var gadīties visādi. Jo mūsu ļaudis saprot, ka, lai arī cik viens vai otrs Ukrainas varbūt pat visai augsts ierēdnis un politiķis būtu pelnījis sēsties uz apsūdzēto solu, šobrīd ir ārkārtīgi bīstami šūpot un taranēt valsti, kas cīnās ar resursu un iespēju ziņā krietni varenāku agresoru.
Tieši tāpēc ASV pašreizējās valdības rīcība raisa smagus jautājumus, piemēram, kāpēc gadu desmitiem par brīvības balstu globālā mērogā uzskatītā ASV šobrīd vairāk, šķiet, pieslejas agresoram, nevis par savu dzīvību karojošajiem ukraiņiem? Un te ir runa arī par vārda patiesumu, jo ne viens vien Trampa atbalstītājs Latvijā uzcītīgi atkārto šī brīža amerikāņu vadības nezināšanas vai nesapratnes dēļ sacīto, nemaz kritiski neizvērtējot, cik ļoti tas atbilst mums tomēr labāk zināmajam par mūsu reģionu un dažādām tā niansēm.
Atliek cerēt, ka patiesības vārda vērtība spēs pastāvēt un pārciest arī šī brīža vārdu daudzuma radīto pārbagātību un ļaus izlaipot, nezaudējot to svaru, kas vārdam pēc būtības pienākas, un uzturēt patiesības raudzi, kuru tam jāspēj nest.
Augstvērtīgākais vārds
Ar pareizo nozīmību un patiesumu vārds tiek darīts vērtīgs cilvēku savstarpējā saziņā. Un tomēr tas vēl nav viss, uz ko vārds ir spējīgs. Vārds var pārsniegt šīs pasaules laika un telpas realitāti un iespiesties mūžībā. Un laiks pirms Lieldienām ir īstais brīdis, kad šo aspektu izcelt.
Vārds jau kopš senlaikiem ir nesis vēsti par mūžību, par Dievu. Par dažādām reliģijām var runāt ļoti atšķirīgi, bet mūsu kultūrā un sabiedrībā sava īpaša vieta ir kristietībai, turklāt no kristīgās baznīcas arī ir cēlusies mūsu izpratne par vārdu kā vērtību.
Lai arī cik ierobežota ir cilvēku valoda, kristīgā baznīca arvien ir spējusi nest Dieva vēsti cilvēku vārdos. Protams, šie vārdi nav spējīgi ne tuvu atainot Dievam pienākošos godu un Dieva būtības lielumu, tomēr citu līdzekļu mums nav, un Dievs pats ir solījis būt klāt šajā vārda nešanas darbā. Kaut ko var palīdzēt mūzika vai māksla, bet vārda priekšroka tomēr paliek nepārspēta.
Te gan, atgriežoties pie vārda atbildības, jāpatur prātā, ka ne jau cilvēks ar vārdu veido Dievu, kā reizēm kādi filozofi ir vēstures gaitā mēģinājuši to uzsvērt, bet gan Dievs ir ar vārdu radījis un arvien cenšas pilnveidot cilvēku. Turklāt tas nav tikai taisnības vārds, kas nes Dieva baušļus, bet arī mīlestības vārds, kas vēsta par Dieva mīlestību caur Jēzus Kristus ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos – tieši to, kas ir Kristus augšāmcelšanās jeb Lieldienu svinēšanas pamatā.
Vārds – un vēl vairāk patiess vārds – ir Dievā sakņots un mums pašsaprotams, tas arvien liecina par kristietības ietekmi mūsu civilizācijā. Un tas ir otrais arguments par lielākā notikuma pasaules vēsturē – Jēzus Kristus augšāmcelšanās –, ko svin kristieši visā pasaulē, nozīmi arī plašāk nekā kristiešiem vien. Manuprāt, visiem.
