Darināta no baltiem linu pavedieniem kombinācijā ar sarkanu dziju. Sarkanā krāsa jostā apzīmē cilvēku, dzīvību, enerģiju. Sarkanā ir asins krāsa. Baltā simbolizē dvēseli, debesis un Visumu.

Lielvārdes jostu raksti ir ļoti daudzveidīgi, un visā jostas garumā tie nepārtraukti mainās. Vairāk vai mazāk mainīgi raksti ieausti arī dažu citu Latvijas novadu jostās, tomēr rakstu bagātības ziņā tās tālu atpaliek no Lielvārdes novada. Lielais vairākums citu novadu jostu ir rotātas vienīgi ar pavisam nedaudziem rakstiem, kuri visā jostas garumā nepārtraukti atkārtojas.

Šāda rakstu bagātība un daudzveidība ir izraisījusi diskusiju par to, vai Lielvārdes josta ir kaut kas īpašs un vienreizīgs vai tikai gluži parasta josta. Pirmais presē par Lielvārdes jostu kā senu rakstu pieminekli izteicās igauņu grafiķis un mākslas teorētiķis Tenis Vints. Salīdzinājis Baltijā sastopamos rakstu elementus ar dažādu citu tautu ornamentālajām zīmēm un iepazinies ar Lielvārdes jostām, viņš izteica domu, ka tajā ir ierakstīta informācija. Par to stāsta Anša Epnera sadarbībā ar Teni Vintu uzņemtā dokumentālā filma “Lielvārdes josta”.

Arī šodien populārs ir uzskats, ka Lielvārdes jostas zīmju sistēma ir senu gudrību pieraksts.

Daudzi pētnieki Lielvārdes jostas zīmju rakstā saskata informāciju par cilvēces rašanos un gaitu uz Zemes. Viņi uzsver, ka ornamentā paslēpts īpašs kosmiskais kods, un jostai piemīt pastiprinātas aizsargspējas. Jostā ieausto zīmi un raksta ritmu var izjust ar sirdi, tādējādi pietuvoties zīmju skaidrojumam, harmonizēt sevi un meklēt savu spēcinošo zīmi.

Šodien nav iespējams pateikt, kad radušās Lielvārdes jostas, kas tās radījis un kādam nolūkam to darījis. Zināms vienīgi tas, ka tās rakstītas ļoti sen, domājams, pirms vācu krustnešu iebrukuma mūsu zemē trīspadsmitajā gadsimtā. Patiesības uzzināšanā te maz var līdzēt arī arheoloģija. Vecākajām jostām, kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām, ir tikai ap divsimt gadu, taču tādēļ nav pamata uzskatīt, ka tajās ieaustie raksti būtu radīti astoņpadsmitajā gadsimtā. Jostās ir pausts senais, pirmskristiānisma laikmeta pasaules uzskats. Lielvārdes jostu raksts ir tik sarežģīts, pilnīgs un likumsakarīgs, ka liecina par ārkārtīgi augstu tā radītāju aušanas un rakstu zināšanas prasmi.

Lielvārdes josta ir piecus līdz desmit centimetrus plata un līdz četrus metrus gara. To pa saulei aptin divas vai trīs reizes ap vidukli, veidojot noslēgtu aizsargājošu apli. Jostu sien atvērtā mezglā, ne aizslēgtā, kā kurpju šņores, lai enerģija plūstu viscaur. Jostu galiem ļauj brīvi nokarāties. Precētās sievas jostu galus kārto vidū, jaunās meitas – kreisajā sānā.

Ikviena no Lielvārdes jostām ir unikāla. Josta ir brīnišķīga dāvana nozīmīgos godos – kristībās, kāzās, dzīves jubilejās. Dāvinot simboliem bagāto jostu, mēs nododam nākamajām paaudzēm mantojumu.

Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja galvenā speciālistes Irēnas Arājas stāstījumu LR Klasika raidījumā "Vai Tu zini" klausieties šeit: