Kā norāda Vieglās valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika, šāds projekts, kur vieglajā valodā tiks pielāgots tik apjomīgs latviešu literatūras klasikas darbs, kas sniedz plašu kultūrvēsturisku ieskatu par latviešu dzīvi, būšot pirmo reizi. Līdz ar to tas būšot nozīmīgs solis Latvijas kultūras kanona vērtību pieejamības uzlabošanai. 

Projekta autori norāda, ka pirms 145 gadiem publicētajam Kaudzīšu romānam ir nepieciešama restaurācija. Viņuprāt, nodot romāna vērtības nākamajām paaudzēm top aizvien grūtāk: daudziem mūsdienu lasītājiem brāļu Kaudzīšu teksts kļuvis par sarežģītu, bet atsevišķām sabiedrības grupām tas ir nepieejams uztveres grūtību vai nepilnīgu valodas zināšanu dēļ.
Brāļu Kaudzīšu romāna iekļaujošo restaurāciju ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu uzsākusi Vieglās valodas aģentūra, un restaurācija nozīmēs romāna oriģinālā teksta adaptāciju vienkāršāk uztveramā veidā - vieglajā valodā.

Digitālā satura veidotājs no Ādažiem Gundars Bojārs, daloties ar šo ziņu, saka: "Nu, ideja, protams, ģeniāla! Piedāvāju iet tālāk un visus Latvijas klasiķu darbus pārstrādāt komiksu un Tiktok formātā! Nevajag apstāties pie tā! Ja bērns ir mazkustīgs, viņam vieglajā formātā būtu jāpiedāvā sports - 1 pietupiens un ieskaitīts, ja grūtības ar mūziku - mācīt tikai 3 notis, fizikā apgūt tikai divus jēdzienus - enerģija un matērija. Vieglajā matemātikā līdz 10 skaitīt, manuprāt, ir pietiekoši. Rakstīt nevajadzētu vairāk par diviem teikumiem, katrā ne vairāk par 5 vārdiem, kā Instagram postā. Redzēsiet - dzīve kļūs vieglāka!"

Diskusijā iesaistās arī latviešu grāmatizdevēja, grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka: "Manu uzmanību pievērsa vārds “restaurācija”, kas tiek lietots, lai nomainītu nozīmi tam, kas tiks darīts. Iedomāsimies, ka par “Monas Lizas” restaurāciju tiktu nosaukta šīs gleznas pārtaisīšana tā, lai seja atbilstu mūsdienu fillerseju standartiem." Viņa bilst arī, ka neesot pilnībā pret senāku tekstu adaptēšanu dažāda vecuma un attīstības līmeņa skolēnu un grupu vajadzībām, bet šokējot tas "pomps, svarīgums, visaptevortība un autortekstu kropļošanas nosaukšana par restaurāciju".

Vairāki komentētāji vērš uzmanību, ka nodoms nemaz neesot tik peļams, jo mērķauditorija projektam iespējams ir tie, kuriem ir uztveres grūtības. Džeina Egle skaidro, ka 
ekstu, to skaitā literāro darbu, adaptēšana vieglajā valodā lielākoties padara tekstus pieejamākus tiem, kas valodu mācās un cilvēkiem ar invaliditāti un uztveres traucējumiem. "Un, jā, ļoti daudz pasaulē slavenu rakstnieku darbi ir tikuši adaptēti vieglajā valodā. Tieši angļu rakstnieku, to skaitā Šekspīra darbi ir tikuši adaptēti pat pa līmeņiem (A1, A2 u.t.t.) Izskatās, la patiesībā Jūs pats esat maz informēts par šo praksi un kādēļ tas ir svarīgi ... Neviens jau nevienam neaizliedz lasīt romānu oriģinālajā versijā." Arī cita komentētāja Ilona Budule piekrīt, ka "vieglo valodu izmanto, lai sagatavotu informāciju cilvēkiem ar dažādiem intelektuālās attīstības, neiroloģiskiem un lasīšanas traucējumiem, tā kā - varbūt par velti satraucamies."

Uz to V.Kilbloka gan atbild, ka "tiem, jūsu nosauktajiem, cilvēkiem "informāciju" par "Mērnieku laikiem" nevajag."

Kāds cits komentētājs saka, ka "ja godīgi, mēs varam sūdzēties no rīta līdz vakaram par to, cik stulbi ir cilvēki, bet fakts paliek - neviens "Mērnieka laikus" brīvprātīgi nelasa kā jaunietis. Ja vienkāršotā valodas versija piesaistīs cilvēkus to lasīt, es to saucu par ieguvumu."
Starp turpat 160 komentāriem par šo ieceri, lielākais vairums tomēr pauž neizpratni, kādēļ būtu šis klasikas darbs jāadaptē, tam veltot ievērojamus finanšu līdzekļus.

"Cik atceros, "jaunāku laiku" "Mērnieka laiki" saturēja komentārus/piezīmes, kurās bija izskaidroti senie termini. Ar to tā kā pietika. Nesaprotu, kāpēc nepieciešamas radikālas izmaiņas autordarbā. Tieši senā valoda ir "veco laiku" literatūras šarms," tā Alberts Auziņš.