Un abiem bija viens motīvs iestāties Zemessardzē. 2014. gads, krievijas iebrukums Ukrainā. Daudzi togad pieteicās dienestam, tas bija kopējs pacēlums. Redzot, ko krievija nodara Ukrainai, bija skaidrs, ka apdraudēta ir arī Latvijas valsts. Krima tika anektēta, ierakumos turpinājās pozīciju karš. Donbasā viss turpināja vārīties. Tikmēr pie mums pēc zināma laika sekoja emocionāls atslābums. Daudzi karavīri un zemessargi tobrīd atvaļinājās. Līdz brīdim, kad 2022. gadā notika atkārtots pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tagad ir nepieciešamas uzticamas rezerves. Ikvienam Zemessardzes bataljonam nepieciešama rezerve. Tāpēc tiek rīkotas gan rezervistu – topošo rezerves karavīru – apmācības, kam pieteikties var faktiski ikviens Latvijas pilsonis, kas atbilst vecuma, veselības un drošības cenzam, gan tiek rīkotas arī rezerves karavīru apmācības. Šiem pilsoņiem ir priekšzināšanas militārajā jomā, tās tikai nepieciešams atsvaidzināt. Septembrī militāro mācību «Namejs» ietvaros arī Ogres 54. kaujas atbalsta bataljons rīkoja rezerves karavīru apmācības. Kopumā tika izsūtītas pavēstes 40 pilsoņiem. Ieradās mazāk. Tāpēc Ogres bataljons vēlas šo problēmu aktualizēt. Ja pastkastē – metāla vai elektroniskajā – iekrīt pavēste, tas ir pilsoņa pienākums – atsaukties. Un, kā atzīst OVV sarunbiedri, šis pienākums ir ne vien nozīmīgs, bet arī salīdzinoši viegli izpildāms. Jāziedo dažas dienas kopējam latviešu tautas labumam.
Ikšķilietis Ēriks Mežalis Zemessardzē iestājās 2014. gadā. Jau 2008., kad krievija uzbruka Gruzijai, bija domājis par iesaistīšanos valsts aizsardzībā. Tomēr līdz izšķirošajam lēmumam nonāca, kad krievija iebruka Ukrainā. Ēriks ir no Ikšķiles, loģiska bija pieteikšanās tuvākajā bataljonā, kur arī turpmākos gadus dienēja. Tad, tāpat kā Ukrainas frontē, arī šeit, Latvijā, sekoja zināms atslābums. Ēriks atvaļinājās 2019. gadā. Ģimenē aug nu jau trīs bērni. Darba daudz, komandējumos jābraukā. Līdz februārī pienāca pavēste – izsaukums uz rezerves karavīru mācībām. Ēriks daudz nedomāja – kas jādara, jādara: «Tā būtu ētiski necienīga rīcība – atteikties. Turklāt militārās mācības dod iespējas atjaunot kontaktu ar militāro vidi.» Ēriks uzsver pilsoniskā pienākuma aspektu: «Mēs iepriekš visi dzīvojām augstāko politisko amatpersonu radītā ilūzijā, ka maza profesionālā armija spēs visus uzvarēt. Ka obligātais dienests ir tikai tāda lielgabala gaļa. Nezinu, kādēļ tas viņiem bija vajadzīgs, bet Karš Ukrainā apliecina, ka tie bija maldi. Nebarosi savu armiju, barosi svešu.» Salīdzinot savu sākotnējo pieredzi 2014. gadā ar tagadējo, Ēriks atzīst, ka Zemessardze ir ļoti augusi. Ne tikai ekipējuma un nodrošinājuma ziņā. Arī apmācību kvalitāte būtiski cēlusies.
To atzīst arī Ērika kolēģis mācībās, arborists un pedagogs Juris Vanags, kuru 2014. gadā iestāties Zemessardzē saaģitēja draugs – Tīnūžu Kultūras mantojuma centra vadītājs Kaspars Špēlis. Toreiz uz vispārēja pacēluma viļņa daudzi sastājās Zemessardzē, arī no studentu korporāciju vides. Martā notika iebrukums, septembrī Juris deva zvērestu, rota no daždesmit cilvēkiem izauga uz simts un vairāk. Taču gāja laiks, gāja gadi. Ģimene, mājas. «Negribēju piedalīties ēnu karapulka taisīšanā.» Kaspars aizgāja rezervē. Un šogad pirmo reizi piedalījās mācībās kā rezerves karavīrs. Pirms tam diena medicīnas pārbaudei, diena ekipējuma saņemšanai. Viss savlaicīgi. Un septembrī mācības. Karavīru pamatiemaņu atsvaidzināšana, ieroču testi, kaujas šaušana. Arī Ogres bataljona vēsturiski izkoptā īpašā inženiertehniskā zinība – mīnas, spridzekļi, atmīnēšana. Kā atzīst Juris, pozitīvi, ka mācības nebija pārslogotas tādā intensitātē, kas traucētu uztveri. Vienlaikus – pie šāda ieguldījuma apmācību dienu varētu būt vairāk. Gan jau rezerves karavīri un viņu darba devēji piekristu. Bataljona komandieris vaicāja, vai nāksiet arī nākamgad. Juris ar biedriem teica, ka jā. Vismaz uz sešām dienām.
Aicināts plašāk skaidrot nepieciešamību iesaistīties valsts aizsardzībā, Juris saka: «Tu esi valsts, tu to veido, un šis ir labs veids, kā veltīt laiku savai valstij. Ir lietas, kas jādara, obligāti.» Un Juris dara. Gan atsaucoties pastkastē iekritušai pavēlei, gan dodoties pie bērniem uz skolu no drauga Kaspara Špēļa aizlienētā 1. pasaules kara latviešu karavīra mundierī. Tā ir mūsu vēsture. Un mums jāparūpējas par mūsu nākotni.
UZZIŅA
Kas ir rezerve?
Rezerve ir viens no trim militārajiem formējumiem, kas kopā ar regulārajiem spēkiem un Zemessardzi veido Nacionālos bruņotos spēkus. Savukārt rezervi veido rezervisti un rezerves karavīri, kuru militāro iemaņu atjaunošanu Bruņotie spēki uzsāka 2015. gadā.
Kas ir rezervists?
Rezervistos ieskaita Latvijas pilsoņus – vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam, kā arī Latvijas pilsones – sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, ir derīgas militārajam dienestam un izsaka šādu vēlmi. Rezervists atrodas Bruņoto spēku rezervē līdz 60 gadu vecuma sasniegšanai. Rezervists tikai mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā. Rezervistam nav iepriekšējās militārās sagatavotības vai viņš savulaik ir dienējis tikai Latvijas Republikas obligātajā militārajā dienestā. Viņš var brīvprātīgi pieteikties militārās apmācības kursam, pēc kura sekmīgas beigšanas ieskaita rezerves karavīros.
Kas ir rezerves karavīrs?
1) Karavīri, kuri atvaļināti no profesionālā dienesta vai uzņemti Zemessardzē;
2) zemessargi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;
3) Latvijas pilsoņi (rezervisti), kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;
4) Jaunsargi un valsts aizsardzības mācību apguvušas personas, kuras sekmīgi apguvušas apmācību, kas nepieciešama ieskaitīšanai rezervē, un devušas karavīra zvērestu;
5) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventi, ja viņi nav pieņemti profesionālajā dienestā vai uzņemti Zemessardzē.
* Bruņotajiem spēkiem miera laikā jāuztur 6000 militāri sagatavotu rezerves karavīru. Rezerves karavīram jāpiedalās kārtējās militārajās mācībās ik pēc četriem gadiem, taču var brīvprātīgi piedalīties biežāk.
_______________________________________________________
Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”
SIF_MAF2024
