Janvārī Latvijas Biškopības biedrība (LBB) saņēma Igaunijas laboratorijai Celvia CC AS iesniegto medus paraugu analīžu rezultātus, un tie apstiprina, ka Latvijas lielveikalu plauktos tirgotais produkts ar uzrakstu «Medus», daudzos gadījumos neatbilst autentiska medus standartam. Faktiski tas ir viltojums. Gluži kā Dolche&Gabbana somiņa par 35 eiro. Tikai ar to starpību, ka biškopjiem aizstāvēt īstu medu ir grūtāk, jo pat uztaisīto analīžu rezultāti ir neoficiāli un nesaistoši, jo Eiropas Savienībā medus autentiskums faktiski netiek uzraudzīts. Līdz ar to pārtikas fasēšanas uzņēmumam atliek no Ķīnas atvestā cukura sīrupa mucā iepilināt tējkaroti īsta Latvijā vai kādā citā Eiropas pļavā ievākta medus, un uz medus taras etiķetes drīkst rakstīt ES valstīs un ārpus ES valstīm ražota medus maisījums. Bet patiesībā šai saldajai masai ar medu ir visai attāla saistība.
Biškopības biedrība vēsta, ka no 20 analīzēm iesniegtajiem medus paraugiem, kas nopirkti Latvijas lielveikalu ķēžu tirdzniecības vietās, tikai seši atbilst autentiska medus standartam. Pārējiem 14 paraugiem laboratorijas izrakstā norādīts – nav autentisks. 70%! Kas ir autentisks medus, Eiropas Savienība tomēr ir mācējusi noformulēt, un te, lūk, ir Padomes Direktīvas 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris) pielikuma 1. punktā ietvertā definīcija:
«Medus ir dabīga, salda viela, ko ražo Apis mellifera bites no augu nektāra vai no augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus bites vāc, pārveido, papildinot ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.» Tātad teorijā nevienam rūpnīcā sintezētam produktam vai šim produktam, sajauktam ar tējkaroti medus, – virsū nedrīkst rakstīt «medus». Taču raksta. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka trešajās valstīs un pamatā Ķīnā ražotajam produktam ir pasakaini zema cena.
Tīnūžu pagastā 2017. gadā dibinātā kooperatīvā sabiedrība «Medotava» ar šo problēmu saskaras ikdienā. Kooperatīva vadītājs Andis Titorenko stāsta, ka lielākā daļa saražotās produkcijas aiziet eksportā, pašmāju tirgū paliek vien 10%. Tāpēc lielajiem biškopjiem svarīga ir medus cena biržā. Bet pēdējo triju gadu laikā cena nokritusies no 3,50 uz 2 eiro un zemāk. Pierēķinot klāt vēl inflāciju, kopš 2022. gada iepirkuma cenu kritums pasaules tirgū ir 50%. Proporcionāli – medus falsifikācija notiek arvien lielākā apjomā. Šobrīd jau 30 līdz 40% produkcijas tirgū ir falsifikāts. Papildu stimuls medus viltošanai esot cukura cenas, kas krīt lejā. Palūkojoties uz šīm tendencēm, esot raizes, vai pēc gadiem desmit vispār vairs paliks profesionālie biškopji. Kāds ir risinājums? Eiropas Savienībā un arī Latvijā aizliegt uzdot par medu to, kas tāds nav. Bet padoms Latvijas patērētājam – pērciet Latvijā ievāktu medu. No sava bitenieka, kooperatīva ražojumu vai veikalā, bet skatieties, lai virsū rakstīts, ka ievākts Latvijā. Ir ļoti liela varbūtība, ka burciņā ar uzrakstu «ievākts ES un ārpus ES» iepildīts cukura biezenis, kas nav ne veselīgs, ne arī garšīgs. To apstiprina Latvijas Biškopības biedrības ievākto analīžu rezultāti. Biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis konstatē, ka Eiropas Savienība demonstrē vājumu biškopības nozares regulēšanā, un aicina Latvijas valsts pārvaldi aktīvi rīkoties, lai aizsargātu vietējos medus ražotājus un nodrošinātu godīgu autentiska medus tirdzniecības apriti.
Zemkopības ministrija uz šo aicinājumu ir reaģējusi un pati sev ministra Armanda Krauzes personā ir uzdevusi bez kavēšanās sākt sarunas ar Eiropas Komisiju, «lai sakārtotu dabīga medus autentiskuma kontroli, lai patērētājiem, kas uzturā vēlas lietot dabīgu medu, un uzņēmumiem, kas to izmanto pārtikas produktu ražošanā, būtu pārliecība par iegādātā medus dabisko izcelsmi». Eiropas Komisija medus kvalitātes uzraudzību plānojusi sakārtot līdz 2028. gadam. Tas ir par ilgu. Ministrs norāda, ka steidzami jāakreditē laboratorijas metodes medus autentiskuma noteikšanai. Arī Pārtikas un veterinārais dienests 2024. gada nogalē vairākos veikalos noņēma medus paraugus, pamatojoties uz aizdomām, ka tas ir viltots, un aizdomas apstiprinājušās. Taču tas neļauj apturēt medus viltojumu tirdzniecību, jo ES apstiprinātas metodikas šādu testu izvērtēšanai nav. Savukārt kvalitātes un nekaitīguma prasībām viltotais medus atbilst, un uzturā to drīkst lietot tāpat kā ievārījumu vai jebkuru citu rūpnieciski ražotu pārtikas produktu. Tikai ar bitēm un biškopību tam visai mazs sakars. Ja normatīvi tiktu sakārtoti, uz šī izstrādājuma burciņas būtu jāraksta, piemēram, «mākslīgs medus». Vai vārdu «medus» pat vispār nedrīkstētu lietot. Līdzīgi kā augu tauku pastu nedrīkst dēvēt par sviestu. Un tad jau tālāk pircēji ar saviem makiem balsotu, vai viņiem tāds mākslīgs saldums vajadzīgs, vai tomēr īsts medus. Labi, ja Eiropā ievākts, vēl labāk – ja Latvijā!
Analīžu rezultāti
https://www.strops.lv/aktualitates/vai-latvijas-lielveikali-tirgo-autentisku-medu
