– Kādi ir Ogres novada būtiskākie soļi skolu tīkla sakārtošanā?
– Viena no būtiskākajām atšķirībām, salīdzinot ar citām pašvaldībām, – mēs novada administratīvajā centrā esam izveidojuši vienu lielu un spēcīgu vispārējās vidējās izglītības iestādi – Ogres Valsts ģimnāziju (OVĢ). Pērn vēra durvis tās jaunā ēka, kurā mācās skolēni no 10. līdz 12. klasei. Šogad tajā bija nokomplektētas sešas devītās klases (devītās klases OVĢ būs pēdējo gadu), deviņas desmitās klases (nākamajā mācību gadā tiks uzņemtas 8 desmitās klases), astoņas 11. klases, trīs 12 klases. Pakāpeniski notiek pāreja uz astoņām 10., astoņām 11. un astoņām 12. klasēm.
Savukārt Ogres sākumskola kļuvusi par Ogres Kalna pamatskolu. Jaunogres vidusskola no 2024./25. mācību gada durvis vērs kā Jaunogres pamatskola, Suntažu vidusskola – kā Suntažu pamatskola un Ķeguma vidusskola – kā Ķeguma pamatskola.
– Ir pašvaldības, kas, optimizējot skolu tīklu administratīvajā centrā, devušas priekšroku lielai vidusskolai, atsakoties no valsts ģimnāzijas.
– Manuprāt, iedalījums vidusskolās un valsts ģimnāzijās ir mākslīgi radīts un neko labu nedod. Valsts ģimnāzijām vajadzētu būt, teiksim, piecām – Liepājā, Daugavpilī pa vienai, Rīgā – trīs, un tām jābūt vērstām uz ļoti apdāvinātiem 7.–12. klašu bērniem, kas varētu būt starptautisko olimpiāžu dalībnieku pulkā. Mēs priecātos, ja tādās skolās, kuras pakalpojumi ir tādi, ko mēs nevaram piedāvāt, tiktu uzņemts mūsu novada skolēns. Turēšanās pie vēsturiskiem nosaukumiem nereti bremzē saprātīgu lēmumu pieņemšanu, piemēram, Alūksnē bērnu skaita dēļ ir vieta vienai lielai vidusskolai, nevis vidusskolai un valsts ģimnāzijai, kuras 10.–12. klašu posmā nespēj izpildīt kvantitatīvos kritērijus. Gribu uzsvērt, ka laba vidusskola spēj dot labu izglītību.
– Vai novada skolas atbilstu IZM izstrādātajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, kas pilsētās 1.–3., 4.–6., 7.–9. un 10.–12. klašu posmos katrā no tiem paredz 120 skolēnu, mazpilsētās – pamatskolā 180, vidusskolā – 120, piepilsētās un ciematos – 105 un 60, lauku teritorijās – 90 un 60?
– Tiem neatbilst dažas skolas lauku teritorijā. Runājot par vidusskolas posmu, OVĢ ir vairāk par 600 bērniem, Ikšķiles vidusskolā šogad bija mazāk nekā 60 vidusskolēnu (vajadzētu 120), Lielvārdes vidusskolā – vairāk nekā 90 (vajadzētu 120), Ķegumā – 26, Madlienā – 44, Suntažos bija tikai 12. klase ar sešiem skolēniem (visās tajās vajadzētu 60). Ķeguma un Suntažu vidusskolai esam paredzējuši mainīt statusu – tās kļūs par pamatskolām, taču ne Ikšķilē, ne Lielvārdē, ne Madlienā šobrīd neko nemainīsim. Madlienas vidusskola ir pieejamības skola – ja vidusskolas tur nebūtu, skolēnam katru dienu ceļā uz skolu būtu jāpavada vairāk nekā divas stundas. Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolu vienmēr ir bijis paredzēts saglabāt un attīstīt kā vidusskolu, jo skolēnu skaits Lielvārdes areālā ir liels. Tāpat Ikšķiles vidusskolā – skolēnu skaits tās pamatskolas posmā vien ir pietiekams, lai veidotu stabilu vidusskolu.
– Līvānu novadā statistika rāda, ka trešā daļa bērnu aiziet uz profesionālajām skolām, vēl tikpat uz vidējās izglītības skolām ārpus novada, pārējie paliek vietējā skolā. Vai arī Ogres novadā ir līdzīga situācija?
– Mēs šo jautājumu esam padziļināti pētījuši, un tas, ko izvēlas skolēni, lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā skola ar viņiem ir strādājusi. Mums ir bijis pat tā, ka 60% paliek savā skolā, taču ir arī tā, ka tie ir tikai 30%.
Lūk, dati par 2022./23. mācību gada 9. klašu 636 absolventu izglītības izvēlēm: vispārējā vidējā izglītība Ogres novadā – 273, ārpus tā – 57, profesionālā vidējā izglītība Ogres novadā – 148, ārpus tā – 103, tālmācība (ārpus Ogres novada, jo tajā šāda piedāvājuma nav) – 20, profesionālā pamatizglītība Ogres novadā – 1, atkārtots mācību gads – 23, nav informācijas – 10.
– Vai pašvaldība būs gatava piemaksāt Ikšķiles un Lielvārdes vidusskolām, ja stāsies spēkā IZM noteiktie rādītāji? Un kādi ir bijuši iemesli, kāpēc līdz šim to nav izdevies izdarīt?
– Abām šīm skolām ir visi priekšnosacījumi, lai tās spētu piepildīt vidusskolas posmu. Lai mainītu situāciju, vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Mēs jau to esam būtiski izdarījuši Ogrē. Lielvārdes vidusskolai esam šobrīd ieguvuši valsts līdzekļus mācību vides uzlabošanai, jo tai ir ļoti liela nozīmē skolēnu piesaistē.
– Kādas ir, piemēram, Lielvārdes 9. klases beidzēju izvēles – cik no tiem aiziet uz citu skolu un cik paliek savā? Vai izvēlas arī Rīgas izglītības iestādes?
– Dati par 2022./23. mācību gada Lielvārdes pamatskolas un Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas 9. klašu 79 absolventu izglītības izvēlēm ir šādi: vispārējā vidējā izglītība Ogres novadā – 42 (Lielvārdes vidusskola – 20, Ikšķiles vidusskola – 1, Madlienas vidusskola – 1, OVĢ – 20), ārpus novada – 7, profesionālā vidējā izglītība Ogres novadā 5, ārpus tā – 18, atkārots mācību gads – 5, nav informācijas – 2.
Uzskatu, ka Lielvārde spēs nostiprināt savas pozīcijas un piedāvāt labu un kvalitatīvu izglītību. Taču te jāsaka arī valstij savs vārds. Ja Lielvārdes vidusskolā ir 90 bērnu, bet blakus novadā Skrīveros ir 60, tad loģiski būtu atstāt vienu vispārējās vidējās izglītības iestādi. Apdzīvotības blīvuma dēļ tai vajadzētu būt Lielvārdei. Taču tas nav lēmums, ko var pieņemt divas pašvaldības, savā starpā vienojoties, jo katra iestāsies par savu skolu, kas abas ir vienlīdz spēcīgas. Mēs esam ar IZM par šo jautājumu runājuši un savu pozīciju skaidrojuši, taču ministrija nesniedz skaidru atbildi, kā rīkoties šādos gadījumos, jo norāda, ka iestādes dibinātājs ir pašvaldība.
– Kā ir ar Ikšķiles vidusskolu, kura Rīgai ir vēl tuvāk nekā Lielvārdei. Cik paliek savā novadā un skolā?
– 2022./23. mācību gada Ikšķiles vidusskolas 9. klašu 125 absolventa izglītības izvēļu dati: vispārējā vidējā izglītība Ogres novadā – 51 (Lielvārdes vidusskola – 4, Ikšķiles vidusskola – 6, OVĢ – 41), ārpus tā – 24, profesionālā vidējā izglītība Ogres novadā – 24, ārpus tā – 17, atkārtots mācību gads – 6, tālmācība – 2, nav informācijas – 1.
– Vai tas, ka tik maz paliek Ikšķiles vidusskolā, nerada bažas par iespēju to noturēt līdzšinējā statusā?
– Tas nav labs signāls pašai skolai, ka tik maz bērnu vēlas tur mācīties vidusskolas posmā. Pirmkārt, tur jāuzlabo infrastruktūra. Diemžēl tajā šobrīd nav sajūtas, ka tā ir vidusskola, it īpaši noliekot blakus OVĢ. Otrkārt, pašam skolas kolektīvam krietni jāpiestrādā pie tā, lai padarītu pievilcīgāku tur piedāvāto izglītību, un jāfokusējas uz to, ko tā piedāvās ilgtermiņā. Nevar gaidīt, ka bērni paši izvēlēsies par labu savai skolai. Jā, iepriekš kā burkāns bija stipendijas. Mēs uzreiz atteicāmies no šādas politikas, proti, mēs nepiesaistām skolēnus ar naudu, bet ar izglītības kvalitāti.
– Ikšķiles vidusskolā ilgi tika meklēts direktors, pērn arī uz Lielvārdes vidusskolas direktora amatu bija konkurss, bet tagad atkal tai tiks meklēts jauns vadītājs. Vai šāda rotācija neietekmē skolas gaisotni? Un kādi iemesli ir tik biežai mainībai?
– Jā, Lielvārdes vidusskolas direktorei 28. jūnijā ir pēdējā darba diena. 9. jūnijā bija pieteikumu iesniegšanas termiņš, šobrīd tiek vērtēti kandidāti. Direktore no darba aizgāja personīgu, ar izglītības iestādi un pašvaldību nesaistītu iemeslu dēļ. Iepriekšējais direktors tur nostrādāja četrus gadus. Uzskatu, ka seši gadi ir tas termiņš, kurā direktors var ievirzīt skolu jaunās sliedēs un celt kvalitāti.
– Savulaik bija iecere ieviest līgumus skolu direktoriem, nosakot termiņu uz pieciem gadiem. Mērķis bija – uzlabot darba kvalitāti.
– Domāju, ka ne terminēti līgumi, ne rotācija darba kvalitāti automātiski neuzlabos. Taču tas, ka kāds termiņš būtu jānosaka – tam es piekrītu. Piemēram, pēc sešiem gadiem tiek izvērtēts direktora darbs, pēc tam izlemjot – turpināt ar viņu darba attiecības otrajā termiņā vai ne. Un, iespējams, – viņš var turpināt to darīt arī trešajā termiņā. Ir skolas, kuras stūrē ļoti pieredzējuši vadītāji un dara to ļoti labi.
– Skolas un skolas vadītāja akreditācija jau arī ir kvalitātes rādītājs.
– Šis process ir daudz skrupulozāks, nekā tas bija iepriekš. Maz ir to skolu, kas ir novērtētas augstāk par atzīmi – labi, bet arī tas ir labs kvalitātes rādītājs. Ogres novadā neviena nav saņēmusi norādi, ka kaut kas būtiski jāpilnveido, visas ir tikušas akreditētas uz pilnu ciklu, proti, sešiem gadiem.
– Kāds ir pamatskolu piepildījums Ogrē un ārpus tās?
– Par to, kā piesaistīt un noturēt bērnus, jādomā Jaunogres pamatskolai, kas līdz šim bija mazākumtautību skola, bet kurai ar 2025. gada 1. septembri pilnībā jāpāriet uz mācībām latviešu valodā. Ja iepriekš katru gadu tur tika atvērtas divas lielas 1. klases, arī šogad tās ir divas, bet mazākas. Daļa vecāku ir izlēmuši pieteikt bērnus skolās, kur jau vēsturiski mācības notiek latviski.
Viņpus Daugavai ir Birzgales pamatskola, kur skolēnu skaits turas ap 100. Šaipus Daugavai ir Tīnūžu sākumskola, kura ir pilnībā piepildīta. Tas pats sakāms par Ogresgala pamatskolu. Arī ārpus centra ir vairākas skolas, piemēram, Suntažu vidusskola, kas arī kā pamatskola varēs labi darboties. Starp citu, Suntažu un Ķeguma vidusskolām kā reorganizējamām skolām ir piešķirts Eiropas Savienības finansējums infrastruktūras sakārtošanai.
Tad ir nelielas skolas, kā Ķeipenes, Taurupes, Lēdmanes un Jumpravas pamatskolas. Mūsu uzstādījums visu laiku ir bijis – katrā pagastā jābūt skolai, jautājums ir tikai par pakāpi. Esam gatavi runāt par izmaiņām 7.–9. klašu posmā tad, ja mums ir kas labāks, ko piedāvāt. Tas attiecas, piemēram, uz Lielvārdes vidusskolas infrastruktūras uzlabošanu (to plānots darīt 2025. gadā), tikai pēc tās varētu domāt par šīs skolas pakalpojumu piedāvāšanu apkārtējo pagastu 7.–9. klašu skolēniem.
– Bet vai mazās skolas varēs piepildīt ar 60 bērniem sākumskolas posmā?
– Ķeipenes pamatskolā šobrīd ir ap 60 bērnu. Arī Taurupes pamatskolā, ja skatās atsevišķi filiāles, skolēnu skaits nav pietiekams. Taču vispirms sagaidīsim, kad IZM izstrādātie kritēriji stāsies spēkā, tikai tad atkal izvērtēsim savu skolu tīklu.
– Cik dzīvotspējīgs ir struktūrvienību modelis?
– Uzskatu, ka šim modelim nav nekādas vainas, taču tā pastāvēšanu nosaka demogrāfija. Ja bērnu nav, filiāle palēnām iznīkst. Ogres novadā gar Daugavu visās pilsētās apdzīvotība ir blīva, taču Vidzemes vidienē – Taurupes, Meņģeles un Mazozolu pagastā – tā ir ļoti reta. Skaidrs, ka tur nevar nodrošināt izglītību visos posmos. Ja tur ir tikai 1.–3. klase vai pirmsskolas grupa, tad to nav jēgas uzturēt kā atsevišķu iestādi, bet jāpārveido par filiāli. Cik ilgi tā pastāv šajā formātā, ir atkarīgs no vecāku izvēles. Labs piemērs ir Suntažu vidusskolas filiāle Lauberē, kur sākotnēji bija sākumskolas klases, bet ar laiku vecāki labāk gribēja redzēt savus bērnus Suntažos, un galu galā Lauberē palika tikai pirmsskolas grupas. Pārējās mēs ar izmaiņām nesteidzamies. Tas jau nav noslēpums, ka tad, ja ir brāļi un māsas, kuri brauc uz lielo skolu, viņiem bieži vien līdzi aizbrauc arī jaunākie bērni. Starptautiskie pētījumi liecina, ka mums trūkst izcilību.
– Vai Ogres novadā nebūtu vieta pamatskolai, kur strādātu ar talantīgiem un motivētiem bērniem? Piemēram, Līvānu novada Jaunsilavas pamatskolā nepiedāvā speciālās programmas, jo lielāks akcents tiek likts tieši uz šādiem bērniem, un viņiem ir lieliski rezultāti priekšmetu valsts olimpiādēs. Un vēl – lielās klasēs iekļaujošā izglītība ir grūti īstenojama.
– Es absolūti esmu pret šādu segregāciju, un tā ne pie kā laba neved. Taču tas ir tiesa – strādāt ar dažādu spēju bērniem vienādi labi nav iespējams, bet šajā ziņā liels palīgs ir dažādas tehniskās iespējas. Individualizācija ir mūsu pienākums un atbildība. Kā jau teicu – atsevišķas skolas būtu veidojamas tikai ļoti talantīgiem bērniem, un arī – šīm mācību iestādēm vajadzētu atšķirties no klasiskajām ģimnāzijām ar daudzveidīgāku piedāvājumu.
– Te ir runa arī par atbalsta personālu, proti, skolotāja palīgu – ja tāda nav un klasē ir 30 bērnu, no kuriem četri ir ar īpašām vajadzībām, – kā panākt, lai visi būtu ieguvēji?
– Mūsu novadā skolēnu skaits, kas tuvojas 30 bērniem klasē, gan ir rets izņēmums. Bet, jā, lielās klasēs šāds atbalsts ir vajadzīgs, taču nodalīšana nebūs tas ceļš, kas mums ejams. Lūk, proģimnāzijas uzņem bērnus no 7. klases – vai tam ir atdeve un tā parādās starptautiskajos pētījumos? Nu nedod tas talantīgo bērnu pienesumu.
– Vai speciālajām skolām ir vieta izglītības sistēmā?
– Mums vienmēr būs bērni, kas ne vienmēr var mācīties kopā ar visiem, – ar vidējiem vai smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Mūsu novadā ik gadu piedzimst līdz pieci bērni ar smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Mums viņiem jānodrošina atbalstoša un daudzveidīga vide, lai viņi gūst pozitīvu pieredzi. Mēs vēl meklējam labākos modeļus, kā to izdarīt. Valdemāra pamatskolas priekšrocība ir tā, ka tā atrodas zaļā un draudzīgā vidē. Trūkums ir nošķirtība no tām iespējām, ko dod pilsēta, piemēram, baseins, terapijas un ārstniecības pakalpojumi.
– Cēsu 2. pamatskolā ir atsevišķa klase, kurā mācās šie bērni, bet viņi piedalās kopējā skolas dzīvē.
– Jā, arī šāds modelis ir apsverams. Mēs esam atvērti dažādiem risinājumiem un pašreiz meklējam optimālo variantu. Turklāt pakalpojumu vērtīgāk veidot tur, kur ir vairāk šādu bērnu, proti, Ogrē, Ikšķilē un Lielvārdē.
– Kā ir ar sporta infrastruktūru – vai un cik tā ir sakārtota?
– Atkal jāmin Lielvārde – ja pie vidusskolas tā ir labā stāvoklī, tad pie Lielvārdes pamatskolas, kur nav pašvaldības teritorijas, – nav arī stadiona. Ķegumā tā ir laba, Ikšķilē – tās ir par maz. Tur būs jāceļ ne tikai jauna ēka, bet arī sporta infrastruktūra jāsakārto. Arī Suntažos tā būtu vajadzīga. Ogrē tas būtu jādara pie Jaunogres pamatskolas.
– Reorganizējot lauku vidusskolas, skolēniem jāizvēlas citas skolas, tostarp Ogrē. Kā ir ar pārvadājumiem?
– Tā Suntažos pērn no 21 pamatskolas beidzēja četri izvēlējās OVĢ. Viņi var uz Ogri aizbraukt turp un atpakaļ ar reģionālo autobusu. Mēs ar šo gadu OVĢ noteicām mācību sākumu pulksten 9, lai tiem, kuri ierodas tur no citām novada vietām, nebūtu tik agri jāceļas. Mums ir arī dienesta viesnīcas pakalpojumi, ko piedāvājam sadarbībā ar Ogres Tehnikumu. Šis pakalpojums gan ir ierobežots, taču jaunu dienesta viesnīcu šobrīd nav plānots celt. Gribu uzsvērt, ka nevar gaidīt, lai visu reformu uz saviem pleciem iznestu pašvaldības.
– Ir pašvaldības, kas ir atteikušās no skolu autobusiem un izmanto tikai reģionālo pārvadātāju pakalpojumus. Nav arī noslēpums, ka autobusus uzturēt un iegādāties jaunus ir dārgs prieks.
– Situācija šajā ziņā novadā ir atšķirīga, un tā ir vienīgā joma, kas nav sinhronizēta. Izmantojam sabiedrisko transportu, ko nodrošina dažādi pakalpojumu sniedzēji. Ar to iet dažādi. Ar tiem maršrutiem, ko veic «Liepājas autobusu parks», ir bijušas lielas problēmas, kas gan šobrīd ir mazinājušās. Lielvārdes areālā mums ir ārpakalpojums, kur tas kopumā labi darbojas. Ir arī pašvaldībai piederoši transporta līdzekļi, kurus izmantotajam Ķegumā, Ikšķilē un lauku pagastos. Mūsu autoparks noveco, un labā ziņa ir tāda, ka esam uzvarējuši konkursā, kas devis iespēju iegādāties elektroautobusu.
__________________________________________________
Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”
SIF_MAF2024
