Trešdiena, 30.10.2024 02:12
Adīna, Nadīna, Ulla
Ceturtdiena, 22. februāris, 2024 10:21

Saeimas saruniņas. Jauno laiku vēsture

Antra Gabre, Ogres Vēstis Visiem
Saeimas saruniņas. Jauno laiku vēsture
Foto: Saeima.lv
Ceturtdiena, 22. februāris, 2024 10:21

Saeimas saruniņas. Jauno laiku vēsture

Antra Gabre, Ogres Vēstis Visiem

 
Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par būtisko? Nē, protams! Tāpēc mēs jums pastāstīsim, ko vēl un kā deputāti saka no tribīnes un kā villojas savā starpā. 

Turīgas omes Saeimas zālē

ALEKSEJS ROSĻIKOVS («Stabilitātei!»):

«Kolēģi, kur tad visas tās omes saņems savu pensiju? Es saprotu, ka ir turīgas omes pie mums te, zālē, kurām ar kontiem viss ir kārtībā, un viņas dzīvo centrā, un bankomāts viņām ir blakus, bet reģionos «Latvijas Pastam» ir vismilzīgākā nozīme, sociāla nozīme.

Ja mēs tagad runāsim juridiski – varbūt tas nekur nav pateikts, bet tas ir fakts –, «Latvijas Pastam» ir sociālā loma, un tas ir absolūts fakts.» 

Pleškāne uztraukta par Langas paradīzi 

VIKTORIJA PLEŠKĀNE (pie frakcijām nepiederoša deputāte):

«Labdien, godātie kolēģi! Gribu aicināt jūs balsot «pret», jo šajā gadījumā nozare ir par to, lai aktivizētu cilvēkus, kuri... un parādītu tos produktus, kuri ražoti šeit, Latvijā. Bet taisīt no veikaliem skolu... vai ģeogrāfijas stundu, kur var nākt un apskatīt karodziņus... (..)

Krievijas karogs. Arī par šo gribu parunāt. Langas paradīze. Jūs gribat sataisīt Langas paradīzi – viņa ienāks veikalā, un tur būs izkarināti Krievijas vai Baltkrievijas karodziņi. Ja jūsu mērķis ir tāds, tad veikalos... man liekas, mums ir pieņemts likums, ka publiski nedrīkst izkarināt agresorvalsts karogu. Bet veikalā to drīkstēsiet darīt, ja?»

Apmulsums un Latvijas burkāni 

SKAIDRĪTE ĀBRAMA («Progresīvie»):

«(..) piederu pie tās grupas, kas vienmēr skatās uz iepakojuma... kur ir ražots. Kad es ieraugu, ka ražots Eiropas Savienībā, bet parādās kādas firmas pasūtījums, esmu apmulsusi un nesaprotu, vai es savu lojalitāti šādi saglabāju vai nesaglabāju.

Katrā ziņā ir apsveicami, ka dārzeņiem, vīniem, citām precēm mēs jau redzam uz cenu zīmes valsts norādi. Tas ir ļoti patīkami, ja tu pērc burkānus un redzi, ka tie ir Latvijas burkāni, ļoti patīkami. Ja tu redzi, ka tie ir Lietuvas burkāni, blakus Latvijas burkānu nav, tad rodas jautājums: kur tad ir Latvijas burkāni? Bet tas ir cits stāsts.»

Par cik tad pirks?

VALDIS MASLOVSKIS (ZZS):

«(..) Par to ir jādiskutē, par to jārunā, un jārod reāls, saprotams risinājums, bet cilvēkam, patērētājam, ienākot tirdzniecības vietā, ir skaidri un gaiši jāsaprot un jāredz, kas ir ražotājs vai izcelsmes... Kā tas notiks – uz cenu zīmes, blakus... tas notiks –, bet ir jābūt informētam... un jābūt saprotamam, un, kā teica speciālisti, cilvēks izvēlas lētāko. Es piekrītu, ka tas ir atkarīgs no cilvēka maciņa, bet, ja būs skaidri un gaiši redzama produkta ražošanas valsts un produkts maksās no eiro līdz 1,50 eiro, un Latvijas karodziņš būs pie produkta, kas maksā 1,20 eiro, esmu pārliecināts, ka liela daļa iedzīvotāju tomēr izvēlēsies to 1,20 eiro, bet, ja tas nebūs redzams, viņš automātiski ies un pirks to, kas maksā eiro.»

Kā sapīties meistarībā

DIDZIS ŠMITS («Apvienotais saraksts»): 

«Godātie kolēģi! Šeit tādā tiešā un pārnestā nozīmē der teiciens: gribējām, kā labāk, sanāca, kā parasti. Gribējām, kā labāk, proti, ka Latvijas pircējs, patērētājs, veikalā spētu atpazīt (ne tikai ar brillēm lasot) ražotāja kodu, atrast Latvijas produktu, cilvēks, kurš pērk pienu, zinātu, ka piens ar preču zīmi «Annele» ir ražots Lietuvā, nevis Latvijā. Bet, ja mēs mēģināsim pielikt visām precēm klāt karodziņus, mēs, pilnīgi viennozīmīgi, sapīsimies meistarībā.»

Es ar sevi sarunājos

EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»): 

«Bet es gribu paskaidrot, kur ir dubultmorāle šobrīd un kas notiek šeit, uz vietas. Ko mēs faktiski atbalstām? No 61 līdz 70... lielie sodi, bet faktiski jau mēs atbalstām no 71, no 73 varbūt pat... Tas ir saistīts ar to, ka visi jau zina – tehniskie līdzekļi šo jautājumu nerisina no 61... Tātad mēs rakstām «61», bet domājam «73», tātad tur ir tā visa lielā nepareizība. Un... Jā... ko es gribēju teikt, es aizmirsu.

Izsita mani no sliedēm ārā. Tā, vienu mirklīti!

(..) Es ar sevi sarunājos. Tātad tā būtība... ā, jā, ko es gribēju teikt. Šis ir jāskatās kontekstā.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēde 2024. gada 1. februārī