Dodam un pierādām!
VALDIS MASLOVSKIS (ZZS):
«(..) Godātie kolēģi, Zaļo un Zemnieku savienības vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta «Grozījumi Būvniecības likumā» nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Dodam iespēju attīstībai, nevis stagnācijai! Dodam iespēju mums pašiem sevi aizsargāt, nevis ļaut birokrātiem mūs regulēt! Dodam iespēju attīstītājiem! Pierādām, ka būvniecības process var būt ne tikai ātrs, bet arī drošs!»
Pat par impotentiem
EDMUNDS ZIVTIŅŠ («Latvija pirmajā vietā»):
«(..) Manā skatījumā (es vēl pie šī jautājuma atgriezīšos, kad mēs skatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā), šī būs milzīga kļūda politiski un... no drošības viedokļa. Un par vienu dimensiju, ko aizmirsāt, – cilvēku dzīvība un veselība. Tā ir ļoti būtiska dimensija.
Tā ka, cienījamie kolēģi, es (starpsauciens: “Kuras valsts cilvēki?”)... Tās valsts cilvēki, kurā mēs dzīvojam. Palasiet, lūdzu, anotāciju, kas notiek saistībā ar šo konvenciju! Tātad valsts galvenais, primārais, uzdevums ir aizstāvēt savus pilsoņus. Bet šīs mīnas ir radītas tam, lai nogalinātu... savas valsts pilsoņus, pataisītu viņus par kropļiem un impotentiem.»
Kurš sev asti cels…
ALEKSEJS ROSĻIKOVS («Stabilitātei!»):
«(..) Domāju, par likumprojekta saturu vispār ir absolūti bezjēdzīgi diskutēt. Bet mani izbrīna, ka Nacionālā apvienība tik spītīgi rūpējas par jauniešiem. Es atgādināšu, ka Nacionālā apvienība pārvalda visas Rīgas skolas, augsti godātie kolēģi!
Sēdes vadītāja: Rosļikova kungs, nekliedziet.
A. Rosļikovs: Man ir tāda balss. Man ir ļoti augsts testosterons, neko nevaru izdarīt.»
Gatavi uzņemties atbildību, bet – daļu
JĀNIS VITENBERGS («Nacionālā apvienība»):
«(..) Arī mēs no opozīcijas esam gatavi nākt jums palīgā, nākt palīgā jūsu ministriem, arī uzņemties daļu no atbildības, ja tas būs nepieciešams. Ja ir bijusi virkne dažādu sankciju, lēmumu par importa ierobežojumiem, aizliegumiem, var redzēt: ja tas lēmums ir lokāls – šeit, Latvijā –, tad šīs preces šeit var iekļūt caur Igauniju un Lietuvu vai pa citiem ceļiem... bet mēs varam izvēlēties, ko gribam šeit tirgot, ko gribam redzēt mūsu veikalu plauktos, tas var būt mūsu, lokāls, lēmums. Un ar šo balsojumu, kurš pēc brīža sekos, ir iespēja parādīt mūsu vērtības, mūsu principus, vēlreiz parādīt, ko mēs gribam atbalstīt... kura puse tā ir.»
Runas ir garas, vēstules – vēl garākas
LĪGA KĻAVIŅA (ZZS):
«Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runas ir garas, bet atbildes vēstules uz privātpersonu iesniegumiem ir vēl garākas. Daudzi no mums ir saņēmuši uz tādu pavisam īsu iesniegumu ar konkrētu jautājumu, kur būtu jāsniedz atbilde jā vai nē, septiņas lappuses garas atbildes, un tās pašas vēl jāgaida veselu mēnesi.»
Paisums, bēgums, cunami
EDVARDS SMILTĒNS («Apvienotais saraksts»):
«(..) Un varam secināt vienu: tad, kad sākās karš Ukrainā, Krievijas pilna mēroga iebrukums, mēs ļoti strauji tikām vaļā no laipošanas, no mēģinājumiem noiet kaut kā gar malu jautājumiem, mums parādījās mugurkauls, tāda nacionālā stāja, pašpārliecinātība, mums parādījās skaidra valoda ārpolitiski. Un, ja varētu salīdzināt, lietojot paisuma un bēguma kontekstu, izveidojās tāds pat ne paisums... tas bija tāds nacionālās pašapziņas cunami, ka mēs tiekam vaļā no tās Padomju Savienības, mums ir principi, vērtības, mēs stāvam dzelžaini Ukrainas aizstāvībā, runājam absolūti skaidri par sankcijām.
Ir pagājuši trīs gadi, un kopējā tendence ir tāda, ka sākas tāds kā bēgums.»
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēdes 2025. gada 3. aprīlī, 10. aprīlī
