Ko dara Nerons, kad Roma deg
EDVARDS SMILTĒNS («Apvienotais saraksts»):
«Labvakar, cienījamie kolēģi! Par šo budžetu varētu teikt tā. Precīzākais, kas formulēja šo situāciju, šodien laikam bija Māris Kučinskis. Tāds pēdējais vakarēdiens pirms kaut kā daudz lielāka – vai nu pirms krustā sišanas, vai... Bet tā cerība jau paliek, ka augšāmcelšanās pēc tā būs, vai ne?
Es drīzāk salīdzinātu ar situāciju no Senās Romas. 64. gadā dzima tāds stāsts par Romas imperatoru Neronu, kurš tai brīdī, kad Roma dega, spēlēja vijoli. Un no turienes arī teiciens – spēlē vijoli, kamēr Roma deg. Apmēram tā šobrīd varētu raksturot, manuprāt, valdības darbu, jo tas problēmu apjoms, kas ir šobrīd sakrājies, nesakrīt ar šo budžeta piedāvājumu un tiem izaicinājumiem, ar kuriem patiešām būtu jāstrādā.»
Motivējoši palīgrīki
JĀNIS VITENBERGS («Nacionālā apvienība»):
«(..) Runājot un domājot par šo likumprojektu, nāk prātā mans Zentenes pamatskolas skolotājs Elmārs Šmelte. Viņš bija, ja tā var teikt, vecā kaluma skolotājs ar stingru stāju, principiem, un viņam bija raksturīgi tādi interesanti izteicieni, kurus es atceros visu dzīvi. Viņā visi vienmēr klausījās, jo viņam bija arī dažādi motivējoši palīgrīki... vienmēr rokā tāda nūjiņa, ar kuru viņš staigājot vajadzības gadījumā... Un šis būtu, es domāju, tas gadījums, kad viņš sistu pret galdu ar lielu blīkšķi – visi uzreiz pamostos, muguras taisnas – un teiktu, ka šis likumprojekts, šie grozījumi ir liela brēka par nieka kapeiku, jo nekas jau nemainīsies.»
Pālis neliek mierā
AINĀRS ŠLESERS («Latvija pirmajā vietā»):
«(..) Par ko vakar bija diskusija Dombura šovā? Par pāli. Pālī Briškens uzbūvēja pāli, tagad nepālī mēģina šo pāli iekonservēt, jo naudas nav. Varbūt mēs visi esam tādā pālī, ka varam... Jautājums: vakar bija profesionāla vai neprofesionāla diskusija? Ja ministri atļaujas kaut ko tādu runāt publiski, man ir vienkārši kauns. Bet trakākais ir tas... vakar, skatoties raidījumu, mēs nevarējām vispār saprast, kas būs ar «Rail Baltica», pie kā iet un... kāds Briškens?! «Jaunā Vienotība», Kariņš, Siliņa visi ir atbildīgi par to.»
Divi neērti gadījumi
VIESTURS ZARIŅŠ («Jaunā Vienotība»):
«(..) Mums jau kopš bērnības māca, ka pie galda nedrīkst runāt ar pilnu muti. Kādā brīdī mums iemāca arī to (kurā brīdī – es pat nekad neesmu to nofiksējis), ka ir nepieklājīgi jautāt... ne tikai jautāt, bet pie galda sarunāties... cik liels ir tavs atalgojums. Tajā brīdī parasti iestājas tāds neveikls klusums. Apstiprinot šo priekšlikumu, sanāk – mēs pasakām, ka amatpersonas atalgojumu varam apspriest arī pie galda, ja viņa sēž blakām.
Es uzskatu, ka amatpersonas jūtas neērti divos gadījumos. Vienā gadījumā, ja saņem neadekvāti lielu atalgojumu par darbu, salīdzinot ar citiem. Otrs – ja saņem neadekvāti mazu atalgojumu par to pašu darbu.»
Kurš metīs pirmais?
ĢIRTS VALDIS KRISTOVSKIS («Jaunā Vienotība»):
«(..) Varbūt ne visiem ir zināms, ka Saeimas deputātu atalgojums ir redzams, jo katru mēnesi tiek publicēts Saeimas tīmekļvietnē. Neviens tāpēc ar sapuvušiem āboliem nav nomētāts... vai arī mēs kaut kā savstarpēji justos pazemoti pie ēdienu galda tad, kad lejā ēdam pusdienas... vai kaut kā nevaram viens otram paskatīties acīs.»
Kolēģi, neņemiet par pilnu!
SKAIDRĪTE ĀBRAMA («Progresīvie»):
«Kolēģi, tas, ko kādreiz dzirdat komisijas sēdēs, viss nav jāņem simtprocentīgi nopietni, kaut vai par to, ka datu regula aizsargā amatpersonu atlīdzību publiskošanu. (..) Datu regula nenoteic, ka tas ir īpaši slēpjams un publiskojams.
(..) Jurēvica kungs, kā jūs domājat, kāpēc tas ir tik ļoti vajadzīgs – zināt amatpersonu atlīdzību? Kad jūs skatāties... Ne par jūsu atlīdzību, to es zinu tāpat. Kad jūs skatāties Dombura raidījumus, jūs redzat, ka valsts sekretāru atlīdzība ir robežās no 60 līdz 120 tūkstošiem. Jums nerodas jautājums, kāpēc ir tāda starpība? Kuros mēnešos ir radušās tādas atšķirības?»
«Netaisos dzīvot līdz 90 gadiem»
INGMĀRS LĪDAKA («Apvienotais saraksts»):
«(..) Ja parēķinām... statistiku... tiek apstrīdēti nepilni 3 procenti teritoriālplānojumu, to skaitā 3 procenti detālplānojumu. 97 procentiem šis priekšlikums ļauj mēneša laikā visu pabeigt. Tikai 3 procenti, bet šiem 3 procentiem ir milzīgs svars. Mēs runājam par to, ka jāattīsta sabiedrības līdzdalība, ka cilvēki nav aktīvi, neiesaistās. Un sūtām vēstījumu: jūsu iespējas tiek samazinātas.
Pēc analoģijas – ja mēs lemtu, ka vīriešiem, sasniedzot 90 gadu vecumu, ir aizliegts startēt Saeimas vēlēšanās, es justos ļoti apvainots. Netaisos dzīvot līdz 90 gadiem, bet es justos ļoti aizskarts savās tiesībās. Šeit tāpat – 3 procenti, bet patiesībā mēs sūtām nepareizu vēstījumu visiem 100 procentiem.»
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas sēdes 2024. gada 30. oktobrī, 14. novembrī
