Raksta pirmo daļu lasiet šeit.

Asaris – ekonomiski nozīmīga zivs

Pēdējos gados asaru komercvērtība arvien pieaug. Lielākā daļa Latvijas piekrastes ūdeņos nozvejoto asaru ar Igaunijas firmu starpniecību tiek eksportēti uz Rietumeiropas valstīm. Turklāt lielākās asaru nozvejas Rīgas līcī ir tieši Igaunijas ekonomiskajā zonā, kur Pērnavas līcī ik gadu nozvejo vairākus simtus tonnu šo vērtīgo zivju.

Statistika vēsta, ka pēdējā desmitgadē asaru nozveja ir svārstīga – no 15 tonnām 2021. gadā līdz 62 tonnām 2016. gadā. Tā, protams, ir jūras piekrastes zveja, kam nākas pieplusot iekšzemes ūdenstilpēs iegūtos zvejnieku un makšķernieku lomus. Latvijas ezeros asara vidējā produktivitāte ir ievērojami zemāka par potenciāli iespējamo.

Ezeros asaru krājumi tiek izmantoti salīdzinoši nelielos apjomos no potenciāli iespējamās produktivitātes, jo lielo īpatņu, kas interesē zvejniekus, populācijās parasti nav īpaši daudz. Lielākajos Latvijas ezeros – Ķīšezerā, Ežezerā, Rāznas, Alūksnes, Liepājas, Sīvera, Lubānas, Engures, Usmas, Cirmas, Burtnieku, Babītes un Rušona ezerā – asaru rūpnieciskā produktivitāte ir zema un tai ir izteikta tendence samazināties.

Kad tiek galā ar asumu, asaris top pavāra draugs

Vārdzinis Konstantīns Karulis atzinis, ka vārds “asaris” ir tās pašas cilmes kā ‘ass’. Ķeroties pie šīs zivtiņas gatavošanas likšanai katlā vai uz pannas, jāatceras daža laba pamācība. Viena no tām vēsta, ka iesākumā ar nazi abās pusēs gar augšējo spuru veic nedziļu vienlaidus iegriezumu – no galvas līdz astei. Tad, sākot no astes un virzienā uz galvu, viegli varēs atdalīt aso augšējo spuru.

Un, kas pavisam lieliski, varēs iztikt arī bez zvīņu nokasīšanas, jo, kad spura būs izņemta, atliks vien ar pirkstiem atdalīt asara ādu no gaļas, virzienā no augšējās spuras vietas uz leju. Tad tikai jānogriež asarim galva, bet ne līdz galam – pārgriež tikai centrālo asaku un tad, satverot zivi aiz galvas, ar vienu roku veikli atbrīvo to no ādas un iekšām, līdz otrā palicis cepšanai gatavs asara liemenis, kuram atliks vien nogriezt astes spuru.

Vietnē “Cita garša” soli pa solim izsekots kraukšķīgas uzkodas pie baltajiem vīniem pagatavošanas ceļš. Izstaigāsim to kopā!

“Cepti mazie asari. 1. Ar zivju šķērēm nogrieziet asariem muguras daļu ar spurām. Gar malu ar nazi mazliet iegrieziet zivs ādu tā, lai zem tās var palikt pirkstus. 2. Nogrieziet galvas daļu. Iegrieziet ādu aiz krūšu un vēdera spurām. Apgrieziet zivi otrādi un iegrieziet tāpat otrā pusē. 3. Ievietojiet īkšķi un rādītājpirkstu zem ādas un, maigi velkot, noņemiet asarim ādu. Centieties zivi nesaspiest, lai neizšķīstu iekšas. Pārgrieziet zivs mugurkaulu ar šķērēm un novelciet ādu no zivs gaļīgās daļas. Pārgrieziet nodīrāto asari un izņemiet iekšas un žaunas. 4. Tādā pašā veidā notīriet visus asarus un panējiet tos kviešu miltos. Apcepiet sviestā, līdz tie kļūst zeltaini brūni. Beigās pievienojiet sakapātas dilles un citronu sulu. 5. Servējiet galdā ar svaigiem salātiem un kefīra mērci.”

Vai jums izdevās? Piedevās par ļaunu nenāktu arī kāds jaunais kartupelis, jo, lai arī uzkoda pie vīna, tomēr cildināsim pašmāju tupeņus!

Ulmaņlaiku pavārgrāmata, ko sastādījusi Auguste Apsit-Kulšs, mums piedāvā krāsnī ceptu asaru recepti: “Nozvīņo asarus, lielos sagriež gabaliņos, mazos atstāj veselus, apviļā olā, rīvmaizē un cep krāsnī vai uz pannas brūnus. Galdā sniedz ar kartupeļiem.”

“Latviešu ēdieni” (Rīga, 1962) aicina pagatavot asari krējuma mērcē: “Asarus notīra, nomazgā, nosusina, ar šķērēm nogriež spuras, asti un galvu. Zivis ieberzē ar sāli, apviļā miltos un apcep sviestā no abām pusēm brūnas. Apceptās zivis katliņā pārlej ar mērci un sautē aizvākotas 10–12 minūtes. Pasniedz kopā ar novārītiem kartupeļiem.”

Turpat arī asaru sautējuma recepte: “Asaru fileju noskalo, sagriež kubveida gabaliņos, pārlaista augu eļļu, etiķi, pārkaisa sāli, piparus, pētersīļu zaļumus un  1–2 stundas marinē. Ietaukotā katliņā liek kubveida gabaliņos sagrieztus kartupeļus, dārzeņus, pielej zivju buljonu, cieši nosedz ar vāku un sautē gandrīz mīkstus. Tad pieliek sagriezto asaru fileju, sviestu, sāli un sautēšanu turpina. Kad zivis gatavas, ēdienu pārkaisa ar dillēm un pētersīļu lapām. Kartupeļu vietā var lietot novārītas pupiņas.”

Gatavojot zivis, der atcerēties senus latviešu tautas ticējumus – tie vienmēr jums uzlabos omu! Piemēram, zivi cepot, tā jāliek pannā ar asti pret ziemeļiem, tad iznāks garšīga. Zivis ēdot jālupina ar pirkstiem, nevis jāgriež ar nazi – lai zvejniekiem tīkli neplīst. Taču, ja redzat, ka kaķis ar nagiem plēš koku, tad ziniet – drīz kāds atnesīs zivis mājās. Un kaķim arī ļoti garšo asari!