Sabiedrībā attieksme ir dažāda, vieni šīs Halovīna dienas aktivitātes aizstāv, citi norāda, ka tās ir Latvijas kultūrai svešas un nevajadzīgas.
Ogrēniete Eva Ālere norāda, ka svētku būtība pat ir ar “bīstamu neredzamo garīgo pusi”. Viņa gadiem ilgi ir pētījusi dažādu rituālu un prakšu ietekmi uz cilvēku dzīvi un ikdienu, un par to regulāri dalās kristīgajās draudzēs rīkotajos semināros “Atver acis”.
Viņa “Ogrenet” norāda, ka sākotnēji šķietamā konfekšu izjokošanas nevainīgā spēle var beigties pat ar traģiskām un taustāmām sekām bērna tālākajā dzīvē.
“Es uzskatu, ka vecāki pārāk vieglprātīgi nodod savu bērnu kādam neredzamam mošķim un pat tumsas spēkam, ar kuru bērns grib identificēties, un tas var vēlāk sākt kontrolēt bērna dzīvi un likteni.
Halovīna svētki tiek uztverti kā svētki, kur ar humoru un dažāda veida ņemšanos var izprasīt konfektes kaimiņiem. Vecāki savus bērnus palaiž brīvāk pat lielākās kompānijās, un viņiem ir interesanti doties un sevi parādīt, piemēram, kā nāvi.
Bet vai neesat uzdevuši jautājumu, vai šādi identificējoties ar to pašu nāvi, tā nevar "pieklauvēt" vēlāk pie bērna istabas un gultiņas, piemēram, slimības veidā? Vecāki un paši bērni vēlāk nezina, kāpēc piedzīvo dažādas smagas slimības, kaut kas tiek lauzts, miegs pēkšņi ir traucēts, bērns sāk slapināt gultā un vairs normāli neguļ. Šiem tā saucamajiem svētkiem var būt arī sekas, ja to laikā bērni “piesauc” šos tēlus, par tiem saģērbjoties.
Vecāki mēdz pat atdot diezgan lielas naudas gan par maskām, visādiem tērpiem un džemperīšiem vai sejas krāsām, lai bērni būtu saģērbti un izkrāsoti kā dažādi ļaunie personāži un nāves. Liekas, ka tas ir jautri un skaisti, bet tomēr tas tik nevainīgi nav. Tā ir identificēšanās ar šo personāžu.
Mēs redzam, kas notiek pasaulē, kur ir jaunieši, kas savā ikdienā identificējas ar, piemēram, kaķi, suni, zivi vai bruņurupuci. Viņi ne tikai saģērbjas īslaicīgi tajā veidolā, bet sāk izturēties kā šie dzīvnieki savā ikdienā. Tā ir ļoti bīstama ar psihi saistīta slimība, kas šobrīd pasaulē iet plašumā, un es domāju, ka bērniem un jauniešiem nevajag kultivēt un akceptēt šo nāves kultūru, nāves mākslu. Es uzskatu, ka tas sev līdzi nes nopietnu dēmonisku garu, kas var pēc tam vajāt bērnu vai pusaudzi, un tās sekas var būt smagas,” plašāk savu viedokli skaidro E.Ālere.
Viņa skaidro, ka ieradums, ka bērni staigā pa mājām un prasa "saldumus vai izjokot" (“trick or treat”), nāk no tālo laiku tradīcijām jeb patiesās Halovīna rituāla vēstures.
Eva Ālere uzstājas draudzē un stāsta par okultismu, garīgo pasauli. Foto no personīgā arhīva
Halovīnu vēsture un izcelsme -
Halovīni (Halloween) ir ļoti seni pagānu svētki, ko ķelti Īrijā, Anglijā (toreiz Britānijā), kā arī ciltis Francijā un Vācijā (toreiz Ģermānijā) svinēja savu pagānu priesteru vadībā nāves un tumsas valstības dievam Sameinam (Samheins).
31. oktobra tumšais vakars bija laiks, kad notika šī pagānu dieva Samaina godināšana. Katrā ciemā ļaudis sakūra lielu ugunskuru. Lielos klūgu grozos ielika dzīvus upurus (cilvēkus), tos stingri nostiprināja stingrās kārtīs, kuras turēja virs uguns, līdz upuri sadega. Gada laikā katram cilvēkam bija sakrājušies kādi slikti darbi, kas varēja nepatikt šim dievam, tad nu ļaudis dejoja un dziedāja ap ugunskuru pārliecībā, ka viņu dvēseles caur to tiek atbrīvotas no tumsas dieva dusmām. Pirms tam priesteri vai viņu palīgi apstaigāja katru ciemu un valdnieku pilis, prasot no ļaudīm upuri. Ciemi parasti deva vienu kopīgu upuri, un visbiežāk tā bija kāda jaunava, kuru sadedzināja 31. oktobra vakarā.
Daudzi ciemi deva arī noziedzniekus, kādi – vēršus un zirgus, bet, vēl ļoti iecienīts, upuris vienmēr bija melns kaķis. Vēl šodien halovīnu raksturīgais simbols ir dusmīgs melns kaķis.
Upuru devējiem priesteri atstāja no rāceņa kartupeļu vai cita sakņauga izgrieztu trauciņu ar cilvēku taukiem kā sveci. Tauku sveces aizdedzināšana kalpoja ļauno garu aizbaidīšanai. Šodien daudzviet no lielāka ķirbja izgriež izķēmotu seju, izgrebj ķirbja sēklas un ieliek tur sveci. Ja kāds ciems vai pils nebija devuši nevienu cienīgu upuri, tad priesteri uzvilkuši sešstūrainu, zvaigznei līdzīgu zīmi uz durvīm kā norādi, ka te nākamā gada laikā kāds mirs traģiskā nāvē, jo dievs Sameins un citi dievi nav apmierināti.
313. gadā Romas imperators Konstantīns Lielais deva kristiešiem pilnīgu ticības brīvību, likdams kristīt visu romiešu armiju. Kamēr turpinājās arī Sameina godināšana, Pāvests Gregors IV 834. gadā ieviesa Kristīgajā Baznīcā 1. novembri kā “visu svēto dienu”, kad tika godināti visi, kurus Baznīca bija atzinusi par svētajiem. Šo dienu drīz sāka pazīt kā “All Hallow’s day”.
Pēc 200 gadiem Katoļu Baznīca izsludināja 2. novembri par “Visu dvēseļu dienu”. Tomēr 31. oktobra svinēšana tika turpināta kā “Visu svēto dienas svētvakars” (All Hallows Evening), vēlāk tautā tas pamazām saīsinās kā “Hallow’s Eve”, “Hallow’even” un, beidzot to, šodien pazīst kā “Halloween”.
Nākošos 500 gadus 31. oktobris bija tautā lielākie un visvairāk apmeklētākie svētki. Vitenbergas pils baznīcā (Vācija) glabājās vairāk kā 5000 svēto relikviju, tāpēc ticīgie ļaudis bieži darīja visu iespējamo, lai 31. oktobrī būtu Vitenburgā un godinātu savus svētos. Šī iemesla dēļ Mārtiņš Luters 1517. gadā izvēlējās 31. oktobri, lai piestiprinātu savas 95 tēzes pie Vitenbergas baznīcas durvīm, zinādams, ka pilsēta un lielais dievnams būs ļaužu pārpildīts.
