Satrauktās 10. klases skolnieces mammas viedoklis: 

“Izrādās, ka manam bērnam jau pamatskolā ir mācītas ar seksu saistītas lietas, bet es kā vecāks par to vispār nebiju informēts. Atbildot uz nesenajiem Monitoringa darba jautājumiem Veselībpratībā, skolēniem bija jāzina par prezervatīvu uzvilkšanu, kas ir orgasms vai dzimumakta pārtraukšana. Tas ir mācīts jau pamatskolā, jo 10. klases šis darbs ir tikai zināšanu pārbaude par to, kas ir ticis mācīts. Protams, nav zināms, kad tas ir darīts, jo nav iespējams vecākiem atrast kādu mācību grāmatu vai izdales materiālu. Kompetenču izglītība paredz, ka šī seksuālā izglītība var būt jebkurā priekšmetā, tāpēc to, ko un kādā veidā, un kurā priekšmetā skolotāji ir mācījuši, vecākiem grūti noskaidrot," "Ogrenet" stāsta 10.klases skolnieces mamma un turpina:

"Darbā uzdotie jautājumi par reproduktīvo un seksuālo veselību ir ārkārtīgi tendenciozi attiecībā pret cilvēka dzīvību un bērnu. Visu laiku tajos kopā tiek saliktas šādas lietas - nevēlama grūtniecība, seksuāli transmisīvās slimības (STS) un kontracepcija. Darbs ir ideoloģiski tendēts uz skatījumu, ka bērns ir nevēlams un ka to var nolikt mierīgi blakus STS, tas jautājumos notiek vairākkārt. Un šāds darbs skolēniem tiek iedots ir situācijā, kad mēs kā Latvija izmirstam. Termini “vēlama grūtniecība” un “vēlams, gaidīts bērns” vispār netiek pieļauti šajā uzstādījumā. Lūk, manuprāt, ir nepieņemami, ka šie jautājumi nav ne ar vienu pozitīvu ievirzi veidoti. Es tiešām, tos izlasot, ļoti nožēloju, ka tajā dienā savai meitai neuzrakstīju attaisnojošu kavējuma zīmi, bet palaidu viņu uz skolu. Tā kā mums ģimenē augvēl citas, jaunākas meitas, es drīzumā iešu pie bioloģijas un sociālo zinību skolotāja un konkrēti prasīšu, kurās dienās paredzēts šādas lietas mācīt, un noteikti tad nelaidīšu uz skolu savus bērnus",  bilst mamma, kura zināmu apsvērumu dēļ vēlējās palikt anonīma. 

Monitoringa darba jautājumi pieejami - šeit.

Daži no Monitoringa darba jautājumiem, avots - visc.gov.lv

Neatspoguļo prasīto normatīvajos aktos

Monitoringa darba mērķis bija identificēt, kādā mērā sasniegti valsts pamatizglītības standartā noteiktie skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti veselības izglītības jautājumos.

Asociācijas “Ģimene” pārstāve Alīna Ozoliņa norāda, ka “kas attiecas uz seksuālo un reproduktīvo jomu, starp valsts pamatizglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem*, beidzot 9. klasi, ir uzdevums “Skaidrot cilvēka attīstības ciklu un faktorus, kas to ietekmē, analizēt rīcību reproduktīvās veselības jomā (dzimumdzīves atlikšana, kontracepcijas nozīme)”, kā arī skaidro STI izplatīšanās un profilakses veidus.[1]

Tas nozīmē, ka beidzot 9. klasi, skolēnam vajadzētu saprast cilvēka attīstības ciklu, kā arī ārējos faktorus un dzīvesveidu – veselīgus, neveselīgus ieradumus –, kas to ietekmē. Būtiski ir tas, ka standartā ir minēts skaidrot “cilvēka attīstības ciklu”, nevis attīstības fāzes. No bioloģijas viedokļa raugoties, cilvēkam nav raksturīga cikliska attīstība, tas nozīmē, ka cilvēks pēc savas nāves atkal nepiedzimst kā jauns cilvēks. Citiem vārdiem, starp cilvēka fizioloģiskajiem procesiem nav iespējama bioloģiska pārdzimšana. Par cikliskumu var runāt tikai ar pēcnācēju radīšanas nosacījumu, turklāt cilvēks turpinās pie nosacījuma, ka ir ne tikai radījis pēcnācējus, savu gēnu nesējus, bet arī audzinājis savus bērnus tādā garā, ka arī viņi paši vēlas un ir spējīgi veidot savas ģimenes. Un tikai tādā gadījumā veidojas cikliskums,” plašāk komentē A.Ozoliņa.

Uzsverot, ka akcents uz bioloģisko un sociālo turpināšanos nav nekas jauns vai svešs izglītības saturā, viņa norāda, ka jau MK noteikumos ir iestrādāta audzināšanas izpratne, kas vērsta gan uz veselības izglītību, gan normatīvo orientāciju uz ģimeni un laulību. “Pirmais jautājums ir – vai šo orientāciju varam novērot monitoringa darba jautājumos? Īsā atbilde ir – nē,” A.Ozoliņa.

Tiek normazlizēta riskanta seksuālā uzvedība

A.Ozoliņa uzsver, ka “monitoringa darbā uzkrītošs ir vārdu “meitenes” un “zēni” lietojums jautājumos par reprodukciju, grūtniecību, tātad, dzimumattiecībām.”

“Pēc 2022. gada datiem 11% Latvijas pusaudžiem (15 gadus veciem) ir bijusi dzimumattiecību pieredze.[2] 2023. gadā Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā aptaujātajiem 255 Latvijas jauniešiem (20-24 g.v.) vidējais vecums, kurā uzsākta dzimumdzīve, bija 17 gadi.[3] Tātad runāt ar 10. klašu audzēkņiem par to, kā meitenes un zēni dzīvo aktīvu dzimumdzīvi ir statistiski aplami un mulsinoši. Turklāt tas ir arī potenciāli kaitējoši,” vērtē A.Ozoliņa.

No Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura darba aptaujas rezultātiem secināts, ka sievietēm, kuras uzsākušas dzimumattiecības 13–17 gadu vecumā, biežāk sastopama neplānota grūtniecība, seksuāli transmisīva infekcija (STI) un novērojama riskantāka seksuālā uzvedība, salīdzinot ar sievietēm, kuras stājušās dzimumattiecībās 18–28 gadu vecumā.[4] Arī citi pētnieki ir norādījuši, ka agrīna seksuālo dzimumattiecību uzsākšana kopumā ir saistīta ar lielāku seksuālo partneru skaitu, neplānotu grūtniecības iestāšanos, abortiem un seksuāli transmisīvām infekcijām, ieskaitot cilvēka imūndeficīta (HIV) vīrusa infekciju.[5] Taču svarīgākais, ka ar šādiem mulsinošiem jautājumiem tiekot normalizēta agrīna dzimumdzīves uzsākšana, ko Pasaules Veselības organizācija klasificē kā riskantu seksuālo uzvedību.[6]

Pietrūkst izpratne par auglības procesiem un veselīgu ģimeni

Asociācijas pārstāve kritiski vērtē, ka monitoringa darbā pilnībā tiek ignorēta “vēlamas grūtniecības” jeb nākotnes ģimenes veidošanas tēma. Neesot uzdots neviens jautājums par auglības pamatprincipiem, un lielākajiem riska faktoriem, kas samazina auglību.

“Tieši otrādi – grūtniecība tiek pieminēta tikai “nevēlamas grūtniecības” kontekstā. Un tas ir atkal statistiski aplami, jo mūsdienās skaitliski lielāka problēma sabiedrībā ir nevis nevēlama grūtniecība, bet negribēta bezbērnotība un nepiepildītais vēlamais bērnu skaits ģimenē. Proti, daudz vairāk ir to ģimeņu, kas gribētu radīt par vismaz vienu bērnu vairāk, bet nepagūst. Piemēram, jautājumā “kāpēc ir svarīgi runāt par reproduktīvo veselību ar ārstu?” no atbilžu variantiem viens ir saistīts ar puberitāti, bet divi citi ir par kontracepciju. Neviens no atbilžu variantiem nav par dzīvesveida izvēlēm, kas sekmē auglību vai palīdz saprast, kad ir bioloģiski labākais laiks atvērties domai par bērniņu. Nav neviena jautājuma par sievietes auglības jeb menstruālo ciklu, hormonu (estrogēna / progesterona) dominēšanas diktētajām pārmaiņām sievietes psiholoģiskajā un emocionālajā pasaules uztverē. Nav pārliecības, ka jaunietes ir mudinātas pildīt menstruālā cikla kalendāru un izprot ne tikai tā pirmo fāzi (mēnešreizes), bet arī spēj izšķirt cikla auglīgo un neauglīgo fāzi.

Manuprāt, arī monitoringa darba sastādītāji to nespēj, jo jautājumam “Kādu procesu esamība meitenes un zēna organismā atbild par grūtniecības iestāšanos?” atbilst atbilde “meitenei – ovulācija, zēnam – ejakulācija”. Taču tā nav taisnība, jo pat ja sievietei ir notikusi ovulācija jeb olšūnas izdalīšanās un makstī ir nonākuši spermatozoīdi, bez atbilstošas pH (sārmainas) vides spermatozoīdi ies bojā dažu minūšu laikā. Sievietes maksts vide ir skāba gandrīz visa cikla garumā, lai cīnītos ar baktērijām. Tikai īsu brīdi pirms ovulācijas īpašs sekrēts padara maksti sārmainu, lai palīdzētu spermatozoīdiem izdzīvot līdz pat 5-6 dienām. Tikai šajās sārmainajās dienās var ieņemt bērnu,” skaidro A.Ozoliņa.

Tādēļ viņas galvenais secinājums ir, ka monitoringa darbā “ir pausta izteikti negatīva attieksme pret grūtniecību, pielīdzinot “nevēlamu grūtniecību” saslimšanai ar STS, tai pat laikā netiek jautāts nekas par “vēlamu grūtniecību” un auglības uzturēšanas pamatprincipiem un auglības ciklu kā tādu.”