Izplatīts mācību veids ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē
Domājot par izglītības kvalitāti, jāatceras, ka tālmācība, klātienes skola vai mājmācība – tie vienkārši ir dažādi formāti un metodes, kā nodot informāciju, mācību saturs no tā nemainās. Bērni un ģimenes nonāk dažādās dzīves situācijās, un katrā no tām var būt piemērots atšķirīgs mācību formāts. Tālmācība ir viena no izvēlēm, turklāt tas ir izplatīts mācību veids ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Daļai ģimeņu tā ir piemērota, bet daļai – nē. Un situācijas, kurās šī forma ir piemērota, ir ļoti dažādas.
Tālmācība nekad nebūs masveida risinājums
Tālmācību nereti izvēlas bērni, kuri klātienes skolā saskārušies ar dažādām problēmām, piemēram, mobingu vai grūtībām iejusties lielās klasēs. Tāpat tas ir risinājums ļoti talantīgiem bērniem vai tiem, kuri dzīvo vietās, kur tuvumā nav pieejamas atbilstošas skolas. Diemžēl, bet mūsu izglītības sistēmā nespēj pienācīgi strādāt nedz ar ļoti talantīgiem bērniem, nez ar tādiem, kuriem ir mācīšanās grūtības. Vienlaikus jāņem vērā, ka tālmācība nekad nebūs masveida risinājums pilnīgi visiem.
Katrā vecuma posmā cita pieeja
Runājot par tālmācības piemērotību dažādām vecuma grupām, jāuzsver, ka svarīgākais nav vecums, bet gan tas, kā katrā klašu grupā tiek organizēts mācību process. Līdzīgi kā klātienes skolās, arī tālmācībā 1.–4.klašu posmā nepieciešama viena pieeja, bet 5.–9. klašu posmā – cita. Protams, sākumskolā bērnam viennozīmīgi ir nepieciešams vecāku, citu ģimenes locekļu vai privātskolotāja atbalsts mācību procesā, taču daudzas ģimenes atrod risinājumu un izvēlas tālmācību arī sākumskolā.
Iekļaujošās izglītības funkcija
Tālmācība šobrīd lielā mērā pilda arī iekļaujošās izglītības funkciju, jo klātienes skolās tas pagaidām ir ļoti haotisks process, kurā diemžēl cieš bērni. Un visbiežāk cieš tieši tie bērni un jaunieši, kuriem iekļaujošā izglītība ir visvairāk vajadzīga. Haotiskā iekļaujošās izglītības ieviešana rada izaicinājumus arī pedagogiem un vecākiem, un daudzām ģimenēm tieši tālmācība ir izeja no šī haosa. Ja mums būtu pārdomāta un sakārtota iekļaujošā izglītība arī klātienes skolās, iespējams, daļa no tiem bērniem un jauniešiem, kuri šobrīd mācās tālmācībā, varētu apmeklēt arī klātienes skolas, tomēr šobrīd realitāte ir pavisam citāda.
Politikas veidotāju piedāvātais risinājums aizliegt tālmācību pamatskolā laikā, kamēr izglītības sistēmā kopumā valda haoss, ir cietsirdīgs. Nebūtu prātīgi arī noteikt konkrētas bērnu un jauniešu grupas kā izņēmumus, jo katrai ģimenei ir tiesības izvēlēties, kādā skolā mācīsies bērns. Ja sāksim definēt izņēmumus, tas var kalpot par pamatu arī diskriminācijai, piemēram, kāpēc bērni un jaunieši, kuri sporto, varēs mācīties tālmācībā, bet citi – nē. Pilnīgs aizliegums vai izņēmumu noteikšana patiesībā būs solis atpakaļ izglītības attīstībā. Tieši pretēji – mums jāvirzās uz dažādību. Katrs bērns ir atšķirīgs, arī ģimenes un dzīves situācijas ir dažādas. Ja aizliegsim tālmācību Latvijā, daudzas ģimenes izvēlēsies mācīties ASV vai Lielbritānijas tālmācības skolās, kas nozīmēs – Latvijas izglītības sistēmai šie bērni būs zuduši.