– Apsveicam ar saņemto atzinību. Ja nemaldos, jūs to esat ieguvis arī agrāk?

– Jā, par Latvijas Orientēšanās federācijas «Gada treneri» esmu kļuvis otro reizi. Iepriekšējā bija 2022. gadā.

– Sanāk, ka vienu un to pašu nomināciju var saņemt vairākas reizes?

– Mūsu sporta veidā tā gadās. 2024. gada janvārī bija teicams panākums, kad trīs mani audzēkņi – Lūkass Siliņš, Renārs Grasis un Bruno Šterns – uzvarēja Eiropas jauniešu čempionātā orientēšanās ar slēpēm stafetē. Tā notiek ļoti reti, kad vienas treniņu grupas sportisti veido visas valsts izlasi. 

– Kādus rezultātus kopumā uzrādīja jūsu audzēkņi?

– Renārs Grasis izcīnīja čempiona titulu, bet Lūkass Siliņš ieguva sudraba medaļu garajā distancē. Tā ir viena no trim disciplīnām, kurās sportisti sacenšas individuāli. Tāpat, līdzīgi kā vieglatlētikā un citos sporta veidos, arī orientēšanās notiek komandu sacensības – šajā gadījumā tā ir trīs etapu stafete. Mani audzēkņi veidoja pilnu stafetes komandu. Bruno Šterns veica pirmo posmu, Renārs Grasis – otro, bet Lūkass Siliņš startēja trešajā etapā. Viņi visi savu darbu paveica teicami un uzvarēja šajās sacensībās. 

– Jūs trenējat šos puišus jau no viņu pirmajiem soļiem orientēšanās sportā? 

– Renārs Grasis un Lūkass Siliņš trenēties orientēšanā uzsāka pie manis Ķegumā, jo viņi abi, tāpat kā es, ir ķegumieši. Bruno Šterns pirms tam apguva orientēšanos pie manas kādreizējās treneres Ivetas Holcmanes. Tagad jau septiņus gadus visi trīs puiši ir trenējušies kopā, plecu pie pleca, un pēdējos gados cītīgi gāja uz mērķi izcīnīt uzvaru. Šiem jauniešiem jau bija radusies sapratne, ka viņi ir vieni no labākajiem ziemas orientēšanās sportistiem Eiropā savā vecuma grupā. 

– Vai jūsu sportistu vidū ir vēl kādi daudzsološi audzēkņi? Droši vien šie čempioni nav vienīgie, ar kuriem strādājat? 

– Es trenēju dažāda vecuma sportistus. No vecākajiem audzēkņiem, kuri joprojām aktīvi gatavojas sacensībām un startē Latvijas izlasē, jāmin Audris Odo Vītoliņš un Elīza Bremze. Viņi ir divus gadus vecāki par pērnā gada laureātiem. Lūkasam, Renāram un Bruno ir svarīgi turpināt treniņus un attīstīt savu izturību un meistarību, lai sekmīgi pārietu uz pieaugušo sportu un veidotu turpmāko karjeru. Jaunākie, ar kuriem es patlaban strādāju, ir 10–13 gadu veci bērni. Arī šajā grupiņā ir perspektīvi sportisti – ne tikai puikas, bet arī vairākas daudzsološas meitenes. 

– Nekad neesat nožēlojis, ka izvēlējāties tieši orientēšanos? Varbūt kā puikam savulaik gribējās spēlēt futbolu, hokeju vai kaut ko tamlīdzīgu?

– Futbols man vienmēr paticis, mīlēju to uzspēlēt, tāpat kā citas sporta spēles. Taču savu izvēli noteikti neesmu nožēlojis. Galvenokārt tāpēc, ka orientēšanās ir daudzveidīgs sporta veids. Īstenībā mēs neesam tikai orientieristi: vasarā varam būt arī skrējēji – gargabalnieki, kamēr ziemā pārtopam par distanču slēpotājiem. Vairāki ir ieguvuši godalgotas vietas Latvijas čempionātos distanču slēpošanā, tajā skaitā visi trīs aizvadītā gada medaļnieki. Lai sagatavotos ziemas orientēšanās sacensībām, laba distanču slēpošanas prasme ir izšķiroši svarīga. Principā, lai Eiropā pretendētu kaut vai uz vietām labāko desmitniekā, Latvijā jābūt starp trim labākajiem distanču slēpotājiem savā vecumā. 

– Ļoti daudziem orientēšanās ir vienkārši kā hobijs, aizraušanās. Viņi piedalās tādās sacensībās kā «Magnēts», «Reljefs». 

– Jebkurā sporta veidā ir cilvēki, kas trenējas un startē profesionālā līmenī, citi vairāk to dara sava prieka pēc. Es domāju, ka orientēšanās nav no tiem sporta veidiem, ar kuru kāds nodarbojas naudas pelnīšanas nolūkos. Jāņem vērā, ka orientēšanās nav olimpiskais sporta veids un tajā neapgrozās lieli naudas līdzekļi. Visā pasaulē ir labi ja kādi pārdesmit profesionāli orientieristi, kas ar startiem sacensībās nopelna sev iztiku. Ir daudz skandināvu sportistu, kas darbojas pusprofesionāli, treniņus savienojot ar pusslodzes darbu vai mācībām.

– Ar ko tieši cilvēkus visvairāk piesaista orientēšanās? 

– Neapšaubāmi – ar savu azartu atrast kontrolpunktus. Iesācējam vai hobija līmenī startējošam galvenais uzdevums ir tos vispār sameklēt. Vidējas meistarības orientierists cenšas šos kontrolpunktus atrast iespējami ātri un lieki nemaldīties apkārt. Savukārt augstākā līmeņa sportista mērķis ir sasniegt katru kontrolpunktu, nezaudējot ne sekundi ceļā uz to. Orientēšanās palīdz trenēt izturību, tas ir veselīgs, intelektuāli attīstošs sporta veids. 

– Sacensības notiek visa gada laikā un jebkādos laika apstākļos?

– Jā, protams. Bez šaubām, vasaras orientieristu skaitliski ir vairāk, jo skriešana ir daudz vieglāk pieejama nekā slēpošana. Tādēļ hobija līmenī cilvēku, kas nodarbojas ar orientēšanos ziemā, nav daudz. Ir universāli sportisti, kas līdzvērtīgi startē abos orientēšanās veidos, citi vairāk specializējas uz ziemu vai vasaru.

– Ko var iesākt tādā situācijā kā šoziem, kad sniega, vismaz pagaidām, praktiski nav?

– Skaidrs, ka ir grūti, tāpat kā slēpotājiem un biatlonistiem. Vecākiem jauniešiem, kas jau startē izlasēs, regulāri tiek plānotas nometnes. Teiksim, novembrī bija īsa treniņnometne Itālijā, bet decembrī startējām mačos Somijā. Šajā Ziemassvētku periodā bija plānots trenēties mājās, taču sniega neesamības dēļ braucām uz Igauniju. Trenēties uz sniega ir ļoti būtiski, tāpēc jāmeklē vietas, kur tas atrodams. Taču pat Igaunijā mēs varējām tikai trenēt slēpošanas tehniku, ātrumu uz slēpēm, jo bija tikai īsa trase ar mākslīgo sniegu. 

– Sācies jaunais 2025. gads. Kādi mērķi jūsu sportistiem nosprausti šajā gadā?

– Esmu viens no Latvijas ziemas orientēšanās izlases treneriem, un jau 9.–11. janvārī vairāki mani audzēkņi startēs ziemas orientēšanās Pasaules kausa posmā Norvēģijā. Tādēļ šobrīd mums ir īpaši svarīgi pēc iespējas vairāk laika pavadīt uz sniega. Taču ziemas sezonā galvenais uzdevums ir pasaules junioru un Eiropas jauniešu čempionāts, kas gaidāms martā Somijā. Protams, pēc ziemas sezonas nāks vasara, un arī starp maniem audzēkņiem ir sportisti, kas startē tikai vasaras sacensībās. Ogres novada labākie orientieristi gatavosies pasaules čempionātiem. Pieaugušie sportisti šogad sacentīsies Somijā, junioriem pasaules čempionāts notiks Itālijā, bet jaunieši savā starpā noskaidros labākos Čehijā. 

– Paldies par sarunu! Lai jums veiksmīgs jaunais gads!