Pēc tikšanās ar lidsabiedrības “airBaltic” padomes locekļiem un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem partija izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka valstij stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem finanšu rezultāti nav vienīgais būtiskais rādītājs. Šobrīd galvenais esot jautājums, vai “airBaltic” turpinās spēlēt izšķirošu lomu aviācijas nozarē Latvijā, nodrošinot iespējami labāko pakalpojumu kvalitāti par iespējami labāko cenu Latvijas sabiedrībai, un stiprinās Latvijas ekonomiku un Rīgu kā Baltijas aviācijas mezglu. NA pauž, ka šie stratēģiskie mērķi, visticamāk, netiks īstenoti, jo gan attieksme pret Latvijas nodokļu maksātāju naudu, gan jauno un energoefektīvo “Airbus” lidmašīnu iznomāšana “Lufthansa” grupas aviokompānijām ir būtiska daļa no “airBaltic” biznesa stratēģijas, un tikšanās laikā uzņēmuma vadība neslēpa, ka šāda prakse turpināsies.
“Nav šaubu, ka “airBaltic” nepieciešams piesaistīt kapitālu, taču izvēlētais sarežģītais ceļš līdzekļu piesaistei rada šaubas. Valsts ieskaitīja visu atbalstu “airBaltic” pamatkapitālā – vairāk nekā pusmiljardu eiro, kas, piemēram, ir krietni vairāk nekā Vācijas valdība ieskaitīja “Lufthansa” pamatkapitālā, lai arī kopējais Vācijas atbalsts bija milzīgs. Tāpat fakts, ka valstij sākotnējā publiskajā akciju piedāvājumā vēl būs jāpērk biržā jaunā laidiena akcijas par vairākiem desmitiem miljonu, lai nodrošinātu bloķējošā minimuma (25%+1) līmeni, liekas pilnīgi nesaprotams. Nezinu, vai kāds biznesā pieredzējis eksperts, un tādi “airBaltic” vadībā ir, patiesi varētu iedomāties kādu privātu investoru, kas varētu tik mazohistiski rīkoties ar savu kapitālu, kā to šajā gadījumā dara valsts. Iepriekš minētais, kā arī stratēģiskā investora izvēles gaita, vienlaicīgi pirms tam noslēdzot trīs gadu līgumus par lidmašīnu iznomāšanu “Lufthansa” grupai, lēmumu pieņemšana slepenībā, izvēle sākotnēji piedāvāt akcijas tikai Rīgas biržā – tas viss nerada pilnīgu uzticību šim procesam,” norāda partijas valdes loceklis Roberts Zīle.
Tikšanās laikā politiķus nepatīkami pārsteidza atklāsme, ka pastāv liela varbūtība, ka nākotnē valstij būs jāveic desmitos miljonu mērāmas investīcijas, lai saglabātu valsts līdzdalību aviokompānijā tādā apjomā, kas ļautu spēlēt būtisku lomu lēmumu pieņemšanā.
NA ieskatā “airBaltic” akciju pārdošana sekmēs stratēģiskā investora biznesa iespējas, taču ilgtermiņā var nesakrist ar Latvijas nacionālajām interesēm. Lai arī pagaidām netiek atklāts, kas būs investors, pēc NA domām, ir maz ticams, ka kāds cits bez “Lufthansa” būtu ieinteresēts darījumā, ja “airBaltic” un “Lufthansa” grupas aviokompānijas jau šobrīd saista ilgtermiņa lidmašīnu nomas līgumi. NA norāda, ka situācija, kad ir tikai viens pircējs, nozīmē neizdevīgu stāvokli pārdevējam. Savukārt kompānijai “Lufthansa” tā ir iespēja uzlabot savu stāvokli, kas šobrīd ir sarežģīts –“Lufthansa” akciju vērtība pēdējo sešu mēnešu laikā ir nokritusies, ir problēmas ar “Boeing” lidmašīnu piegādēm, tādēļ nākas lietot vecas lidmašīnas, no kurām jau bija plānots atteikties. Uzņēmuma finanšu rādītāji nav labi, un mērķis ir situāciju uzlabot līdz uzņēmuma simtgadei 2026. gadā.
Kā ziņots, jau šobrīd daļu “airBaltic” reisu izpilda citas aviokompānijas ar krietni vecākām un vairāk degvielu patērējošām lidmašīnām, kas ir ne vien ekonomiski neizdevīgāk, bet arī ietekmē “airBaltic” reputāciju un rada neapmierinātību pasažieros. Turklāt avionozarē aizvien palielinās spiediens samazināt CO2 emisijas, un lidsabiedrības ilgtermiņā būs ieinteresētas izmantot aizvien efektīvākus lidmašīnu dzinējus, tikmēr “airBaltic”, izmantojot izīrētas vecas lidmašīnas, rīkojas pretēji. Partijas vērtējumā, ar šādu pieeju tiek grautas Latvijas intereses aviācijas jomā, un pastāv risks, ka pēc stratēģiskā investora iesaistīšanās situācija vēl vairāk pasliktināsies.
"Runājot par “airBaltic” pamatkapitāla norakstīšanu, kritiku neiztur uzņēmuma padomes priekšsēdētāja K. Vaska arguments, ka arī citas Eiropas aviokompānijas ir saņēmušas valsts atbalstu Covid krīzes pārvarēšanai. Citās valstīs izmantoja komplicētāku atbalsta mehānismu, nevis ieskaitīja visu summu pamatkapitālā, kā tas notika “airBaltic” gadījumā", norāda NA.
Citas aviokompānijas lielākoties izmantoja aizdevuma formas, piemēram, dodot atbalsta devējam tiesības uz daļu no uzņēmuma peļņas, atbilstoši ieguldījumiem. Tādējādi tika paredzēts veids, kā valsts var nākotnē atgūt ieguldītos līdzekļus. Turpretī “airBaltic” gadījumā pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas tika ieguldīts pamatkapitālā, kas nu ir ticis norakstīts. Tas, iespējams, bija ērtāk un vienkāršāk Finanšu ministrijai, taču rada ilgtermiņa sekas, par ko ministrija atbildību neuzņemas. Rezultātā valsts zaudē ieguldīto, bet nākotnes peļņu saņems investori, uzver Saeimas opozīcijas partijas pārstāvji.
