Dzimis un strādājis Krimuldā
Jānis Neilands dzimis 1840. gada 24. janvārī (jeb 12. janvārī pēc vecā stila) Rīgas apriņķa Krimuldas draudzē skolotāja Jēkaba Neilanda un viņa sievas, saimniekmeitas Annas ģimenē. Viņa krustvecāku godā stājās Krimuldas luterāņu draudzes mācītājs Kārlis Lēberehts Bekmanis ar kundzi Idu. Neilandi tolaik apmetās Ķizbeles muižā, kas atradās Rīgas apriņķa Krimuldas pagastā. Pēcāk Jānis Neilands bija mācītājs Krimuldas-Pēterupes draudzē, kur mēģināja īstenot savam laikam progresīvos jaunlatviešu centienus. Tur, kā arī Skultē un Carnikavā viņš bija draudzes gans no 1871. līdz 1883. gadam. Šis periods saistīts ar jaunlatviešiem – latviešu tautas pirmās atmodas intelektuāļiem. Pētot Jāņa Neilanda biogrāfiju, skaidrs, ka latviskums viņam bijis neizbēgams.
Bet vispirms neliela atkāpe par jaunlatviešiem. Viņi bija latviešu tautas pirmās atmodas virzītāji un īstenotāji un darbojās 19. gadsimta 50.–80. gados. Jaunlatviešiem varam pateikties par latviešu nacionālās kultūras attīstību, literārās valodas izkopšanu, folkloras vākšanu, nacionālās literatūras veidošanu… Kad sakām “jaunlatvieši”, visbiežāk iedomājam Juri Alunānu, Krišjāni Baronu un Krišjāni Valdemāru. Tomēr ne tikai viņi! Piemēram, Pēterupē šos centienus mēģināja īstenot mācītājs Jānis Neilands.
Starp citu, viņš bijis Latviešu literārās (draugu) biedrības Vidzemes nodaļas direktors. Tā bija Baltijas vāciešu mācītāju veidota sabiedriska organizācija, kas tika dibināta, lai koptu un pētītu latviešu valodu un kultūru. Tāpēc atdosim Neilandam pienākošos godu visas pašreizējās Latvijas teritorijas mērogā. Lai kur viņš strādājis, Neilands bija pirmais vai viens no pirmajiem.
Viņa nopelns bija ne tikai būt par latvieti – latvietības pamati likti jau ģimenē. Tāpēc vēlreiz atgriežamies pie Neilandu saknēm. Jānis Neilands dzimis latviešu zemnieka ģimenē, kur godāja tautas dzīvesziņu, ko pats pēcāk uzsvēris. Viņa tēvs bija zemnieku skolotājs, un arī Jānis gribēja mācīties un skolot citus. Diemžēl censonim no zemnieku kārtas tas bija sarežģīti, daudz kas bija atkarīgs arī no apstākļiem. Par spīti tiem, Neilands izglītojās, mēģināja iestāties Skolotāju seminārā. Tur viņam ļāva nokārtot eksāmenus, taču neuzņēma, jo puisim bija tikai trīspadsmit gadu. Piekodināja, lai nākot pēc trim gadiem. Mājupceļā Jānis apraudājies par tādu netaisnību.
Vēlāk viņš apguva vairākas valodas, mācījās ģimnāzijā un Tērbatas Teoloģijas fakultātē un kā muzikāli apdāvināts apguva harmonija spēli pie Vidzemes skolotāju semināra vadītāja un komponista Jāņa Cimzes. Strādājot Skultē un Pēterupē, Jānis Neilands izveidoja kori, ar kuru 1873. gadā piedalījās I Vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkos.
Pirmais Lielvārdē
Jānis Neilands bija pirmais Lielvārdes latviešu mācītājs, kurš draudzē kalpoja no 1867. līdz 1871. gadam. Savā pirmajā darba vietā Lielvārdē Neilands izmantoja pie Cimzes apgūtās zinības un mācīja četrbalsīgu dziedāšanu, kā arī aicināja vietējos ļaudis pierakstīt un iesūtīt tautas gara mantas.
Iespējams, plašāk viņš zināms kā Cimzes krājuma “Dziesmu rota” tekstu tulkotājs, kurš pēc Cimzes nāves izdevis krājuma septīto un astoto daļu. Populāra ir arī dziesma “Teici, teici, valodiņa” ar Neilanda vārdiem, kas diemžēl nereti tiek pieteikta kā dziesma ar tautas vārdiem. Nē, tā nav! Pirmo reizi dziesma izskanējusi 1877. gadā kā veltījums mācītāja un valodnieka Augusta Bīlenšteina divdesmit piecu gadu amata svētkos. Biedrība “Latvijas mūzikas informācijas centrs” par šo dziesmu raksta, ka tā ir folklorizējies mācītāja un literāta Jāņa Neilanda dzejolis; dziesma aktualizējusies un ieguvusi popularitāti Latvijas okupācijas un pārkrievošanas gados pēc Otrā pasaules kara kā latviešu valodas aizstāvības simbols. Bijusi 19. (1985) un 20. (1990) dziesmu svētku programmā.
Ārpus savas draudzes robežām
Jānis Neilands piedalījies latviešu Bībeles un Vidzemes dziesmu grāmatas jaunizdevumu rediģēšanā, publicējis svētrunas, rakstījis garīgas dziesmas un tulkojis dziesmu tekstus, uzstājies ar referātiem, pieskaroties arī tā laika tautiskajam jautājumam. Sarakstījis autobiogrāfiju “Mani jaunības laiki”. Neilanda mūžs noslēdzās Valmierā, kur viņš no 1883. gada strādāja par Valmieras lauku luterāņu draudzes mācītāju. Pateicoties viņam, 19. gadsimta beigās varēja atvērt kurlmēmo bērnu skolu.
1940.gadā žurnālā “Ceļš” lasītāji plašā materiālā iepazīstināti ar Jāņa Neilanda darbību, uzskatiem un personību. Tajā uzsvērts, ka mācītāja darbam viņš nodevies ar visu sirdi un darbojies ārpus savas draudzes robežām: “Kā viens no pirmajiem latviešu tautības mācītājiem viņš ir iemīļots un bieži aicināts viesis citās draudzēs. Neilands visā savā mācītāja darbības laikā saņēmis deviņpadsmit vokācijas [cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam, – aut.]. Neilanda darbība sniedzās pāri draudzes robežām. Sevišķi tā izpaudās sinodēs un tās ievēlētās komisijās. Neilandam tuvu stāv divas lietas: Bībeles un Dziesmu grāmatas emandācija [izlabošana, – aut.].”
Mācītājs Neilands piedalījies Bībeles teksta “revīzijā” un bijis visai nepiekāpīgs savu uzskatu aizstāvībā. Piemēram, kad pārējie darba grupas dalībnieki gribējuši kaut ko labot, kam Neilands nav piekritis, viņš parasti teicis: “Mans kučieris Mārcis to nesapratīs.” Par šo darbu Neilands un pārējie viņa kolēģi, ar ko strādāts kopā, saņēmuši pateicību par Bībeles rediģēšanu.
1880.gadā Neilands Rīgas apriņķa konferencē Lēdurgā ierosina Dziesmu grāmatas labošanu, bet saņem ierobežotu atļauju. Viņš nepiekāpjas un lūdz ievēlēt komisiju, kura precizētu un labotu Dziesmu grāmatā “valodai un estētiskai sajūtai piedauzīgos izteicienus, kā arī izmest tās dziesmas, kas nav baznīcā, ne mājās lietojamas”. Un darbs var sākties. 1889. gadā pēc divkāršas pārstrādāšanas un Neilanda pēdējās redakcijas jauno Dziesmu grāmatu varēja likt uz galda. Nevarētu teikt, ka visi šo izdevumu saņēma atplestām rokām. Toties tagad mēs to novērtējam.
Dažus gadus Neilands bijis garīgās skolas revidents Rīgas apriņķī.
Aizsaulē mācītājs Jānis Neilands devās 1915. gada novembrī Valmierā un apglabāts Centra kapos.
#SIF_MAF2025
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
