Cik ļoti bērnībā ieliktais pamats bērnam būs noteicošais viņa attīstībā, kad būs pieaudzis?

Bērnībā bērnam noteikti tiek ielikts pamats. Tā ir bijis arī manā dzīvē. Bērnībā es visu laiku pēc skolas pavadīju interešu izglītībā, katru dienu atradoties vismaz divos pulciņos. Tas noteikti manī ir ielicis labu pamatu tālākai personības attīstībai. Esmu ļoti daudz pielietojusi savā dzīvē interešu izglītībā iegūtās zināšanas, un es nemaz negribētu iztēloties savu dzīvi bez šī pamata. Šīs zināšanas atver cilvēkā radošumu un māca domāt ārpus “kastes”. Bērnam ir jāmācās savu laiku izmantot lietderīgi. Piedaloties pulciņos, viņam rodas iespēja jau mācīties plānot savu laiku. Tā rezultātā atliek mazāk laiks bezmērķīgām darbībām.

Kas, jūsuprāt, ir “no modes neizejošās” nodarbes, kas patīk bērniem?

Pirmā vietā noteikti ir lomu spēle – virtuve un mājas. Vienalga kāda vecumposma bērni pie mums atnāk, virtuvīte vienmēr ir topā. Ko tik viņi tur neizspēlē! Es ar interesi vēroju bērnus, jo viņi caur savu rotaļu atklāti parāda, kas un kā notiek mājās. Viņi tur attēlo un izspēlē mājās piedzīvoto.

Otrā vietā pie mums “Mazajos pētniekos” ir mikroskops ar kukaiņu un jūras kolekciju. Bērniem arī ļoti patīk sensorais galdiņš – akvārijs. Tas ir galds ar trijām bļodām, kur vienā no tām ir ūdens. Tajā bērni veido akvāriju, liek augus, plastmasas ūdens dzīvniekus un želejas bumbiņas. Katram sanāk pavisam atšķirīgs akvārijs, un šī spēle liek aizdomāties bērnam – kas tad īsti zem ūdens notiek?

Kā noturēt mazu bērnu uzmanību, lai viņš, piemēram, iesākto lietu pabeidz?

Es cenšos to panākt ar runāšanu, mudinu bērnu pabeigt, sakot, ka pēc tam mēs darīsim to un to. Ja tas nelīdz, tas sāku darbiņu darīt pati un aicinu bērnu pievienoties un man palīdzēt. Cenšos pēc iespējas neatkāpties no uzdevuma pabeigšanas. Pirmajās reizēs tas sagādā grūtības, bet bērni ātri saprot, ka lai tiktu pie nākošā interesējošā darbiņa, pirmais ir jāpabeidz līdz galam.

Vai šodien bērni atšķiras no, piemēram, mūsu paaudzes tajā, par ko interesējāmies un vai jebkurš bērns var būt “mazais pētnieks” savā ikdienā?

Jebkurš bērns var būt mazais pētnieks, jo savā būtībā visiem bērniem interesē pētīšanas process. Bet jā, bērni ļoti atšķiras no mūsu paaudzes, mēs vairāk pavadījām laiku ārā pagalmā, spēlējot dažādas spēles un dzīvojāmies patstāvīgi. Arvien biežāk pie manis nāk bērni ar mācīšanās grūtībām un nespēju koncentrēties, un viņi visi kā viens savu brīvo laiku pavada ekrānos. Tas atstāj lielu iespaidu uz to, kā bērns uztver pasauli.

Ko piedāvājat vecākiem, kas nezin, uz kādu pulciņu vislabāk savu bērnu aizvest?

Es viņiem ieteiktu aizvest bērnu uz dažādiem pulciņiem, lai pamēģina visu, bet nenobīties no pirmās reizes, ja kaut kas nav sanācis. Dažkārt paiet ilgāks laiks, līdz bērns saprot, kas tur notiek un vai patiešām viņam tas patīk. Tikai ir liels lūgums ieklausīties pašā bērnā, kas tad viņam patiešām ir paticis. Ir novērots, ja vecāks ir uzspiedis savu vēlmi un bērnam tas pulciņš ne visai patīk, tad agrāk vai vēlāk viņš vairs negribēs tur iet. Labāk jau no paša sākuma atrast īsto un tad turpināt ilgstoši, lai tās zināšanas varētu kalpot arī bērnam pieaugot. Ja pulciņš bērnam būs paticis, tad iespējams nākotnē viņš izvēlēsies kādu pat līdzīgu profesiju.

Lai būtu labs pētnieks, noteikti nepieciešama iekšējā interese par procesiem.

Jā, un lielākoties bērniem ir iekšējā interese. Vajag tikai mācēt arī interesanti pasniegt mācāmo. Protams, ir arī kādi bērni, kam šķiet ka neinteresē nekas, un atvest uz kādu pulciņu ir bijusi tikai vecāku vēlme. Tomēr zinošs pedagogs spēs ieinteresēt bērnu un veicinās viņa vēlmi darboties, lai vēlāk viņš nāktu ar prieku un aizrautību.

Kā jūs nonācāt līdz savai profesijai un turklāt vēl līdz “Mazo pētnieku” dibināšanai?

Es par bērnudārza audzinātāju esmu strādājusi visu savu mūžu. Tie jau būs kādi 18 gadi. Pirms kāda laika es aizgāju prom no pašvaldības bērnudārza, jo vēlējos kaut ko pamainīt savā dzīvē. Sāku mācīties Montesori pedagoģiju, un man piedāvāja darbu privātajā bērnudārzā “Mikausis”. Turpinu tajā strādāt kā pirmsskolas skolotāja. Tā kā tur bija brīvas telpas, radās ideja sākt vadīt Montesori nodarbības bērniem. “Mazie pētnieki” savu darbību sāka 2018. gadā 27. septembrī, kad es novadīju savu pirmo grupas nodarbību. Šo datumu esmu pieņēmusi kā “Mazo pētnieku” dzimšanas dienas datumu. Tajā laikā notika nodarbības tikai divām bērnu grupām. Tad lēnām pievienojās Mazulīšu skoliņa, kur nodarbības notika pašiem mazākajiem kopā ar vecākiem, pēc tam vecāki sāka interesēties par individuālajām nodarbībām. Aizsākās sagatavošana skolai un pēcāk atbalsta sniegšana visas pirmās klases laikā.

Anita Imaka ar saviem trim dēliem Līvānu pilsētu svētkos. Foto no personīgā arhīva

Ko “Mazie pētnieki” piedāvā šobrīd?

Pēc individuālajām nodarbībām atvērām angļu valodas un Lego pulciņu, un pēc gada pievienojām arī keramikas pulciņu. Šobrīd strādājam arī sestdienās, kur piedāvājam bērniem tematiskos rītus - kukaiņu rītu, kosmosa rītu un citas izglītojošas nodarbības. Sestdienās mums ir arī meistarklases bērniem – pērļojam, veidojam ziepju ziedu pušķus, atstarotājus, taisām arī sveces un citas praktiskas lietas. Piedāvājam arī mācību ekskursijas tepat Zilajos kalnos un izbraukuma nodarbības. Nodarbības ir paredzētas pilsētas bērniem, bet mēs uzņemam arī bērnudārza grupas. Mums ir izveidojusies arī laba sadarbība ar Ogres Trīsvienības baptistu baznīcu, pie mums uz nodarbībām nāk viņu svētdienas skolas bērni, kā arī vasarā organizējām Saldējuma svētkus un Zirdziņsvētkus, kas ir labi apmeklēti. Tagad esam nelielā pārejas procesā, jo meklējam jaunas telpas, ko varētu saukt par savām mājām.