Jāatgādina, ka Siguldas novada pašvaldībā šāda sistēma jau ir izstrādāta un tiek izmantota, turklāt nozares ministriju vairākkārt esam aicinājuši iepazīt jau pastāvošo risinājumu un izmantot to arī nacionālā līmenī. Protams, jau pārbaudītajam risinājumam būtu nepieciešami uzlabojumi, tomēr izmaksas, visticamāk, nepārsniegtu 1 miljonu eiro. Savukārt nacionālā līmenī tas nozīmētu 20 miljonu eiro ietaupījumu.
Ietaupītie līdzekļi īpaši noderētu laikā, kad, piemēram, lai visām izglītības iestādēm nodrošinātu mācību līdzekļus, saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem trūkst 14 miljonu eiro.
Mācību līdzekļiem sākumskolā trūkst 4 miljoni eiro
Pašlaik akūti trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai nodrošinātu mācību materiālus visiem sākumskolas bērniem — tas ir aptuveni 100 eiro vienam skolēnam, ir nepieciešami 4 miljoni eiro. Lai mācību līdzekļi būtu pieejami skolēniem visās klašu grupās, nepieciešami 14 miljoni eiro. Ministrija norāda, ka tādu līdzekļu nav, tomēr vienlaikus plānots diezgan nepārdomāts 21 miljona eiro izlietojums.
Izmantot jau pastāvošu risinājumu, ietaupot līdzekļus
Situāciju neviennozīmīgu padara arī fakts, ka Siguldas novada pašvaldībā izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas platforma jau ir izstrādāta. Rīks izveidots par publiskajiem līdzekļiem, iesaistot Siguldas novada Digitālā centra speciālistus. Lai jau pārbaudīto risinājumu pilnveidotu izmantošanai nacionālā līmenī, saskaņā ar aprēķiniem būtu nepieciešams aptuveni 1 miljons eiro. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijai nav bijis saprātīgas intereses par pašvaldības piedāvājumu, lai gan tas gan ļautu ietaupīt, gan kalpotu par lielisku piemēru publiskā sektora spējai sadarboties un radīt inovācijas.
Publiskā sektora radīts rīks, kas paredzēts tieši publiskajam sektoram
Nav šaubu, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēma ir nepieciešama, jo tas ir ceļš uz datos balstītiem lēmumiem, kas uzlabotu izglītības kvalitāti nākotnē. Tomēr, pirms tērēt 21 miljonu eiro laikā, kad trūkst līdzekļu mācību grāmatām, darba burtnīcām un pedagogu algām, būtu tikai saprātīgi izskatīt visas iespējamās alternatīvas. Ar ietaupītajiem 20 miljoniem eiro varētu risināt gan mācību līdzekļu, gan pedagogu atalgojuma jautājumu, turklāt, pilnveidojot jau pārbaudītu risinājumu, to būtu iespējams arī komercializēt.
Savos aprēķinos pieņemam, ka platformas uzturēšanai nacionālā līmenī būtu nepieciešams radīt trīs darba vietas — lai būtu pieejams tehniskais atbalsts dažādu problēmu novēršanai. Mūsu pašvaldībā to dara Digitālā centra komanda, kurai ir arī virkne citu pienākumu. Taču pašlaik stāsts ir par ministrijas (ne)gatavību iedziļināties situācijā un izvērtēt saprātīgu alternatīvu.
Uz nozari jāraugās kā uz vienotu veselumu
Izglītības nozarē ir daudz samilzušu problēmu un nav viegli izvēlēties, kuru risināt prioritāri, tomēr uz nozari jāraugās kā uz vienotu veselumu. Izdevīgāks monitoringa sistēmas risinājums nozīmētu iespēju, piemēram, finansēt mācību līdzekļu iegādi, kas būtiski samazinātu slogu, kas gulstas uz pedagogu pleciem. Tas būtu svarīgs atbalsts arī jaunajiem pedagogiem.
Izglītības un zinātnes ministrija, iespējams, vēl nav izvērtējusi ieguvumus, ko varētu sniegt jau pārbaudīts izglītības kvalitātes sistēmas risinājums. Atgādināsim, ka saprātīga lēmuma attālumā ir 20 miljonu eiro ietaupījums. Aicinām kopā veidot izdevumu pārskatīšanas kultūru, lai, skatoties uz nozari kopumā, varam atbildīgi apgalvot, ka prioritāte ir skolēns un izglītības kvalitāte. To nevar nodrošināt ar nepārdomāti dārgu monitoringa sistēmu, bet bez mūsdienīgiem mācību līdzekļiem un pedagogiem, kuri saņemtu atbilstīgu atalgojumu.
