K.Špēlis atzīst, ka sabiedrība mainās un arī muzeju saturs mūsdienās mainās.
"Ja savulaik uzskatīja, ka muzeji ir tādi kā veco lietu pansionāti, kur šīs lietas aizvada sava mūža pēdējos gadus, tad mūsdienās muzejiem ir gluži citas funkcijas.
Manuprāt, Ogres novads varētu kļūt par vienu no saistošākajiem tūrisma ceļu virzieniem Latvijā un kļūt par par populārāko tūrisma objektu Pierīgā – 35 kilometru attālumā no Rīgas. Tam ir pētījumi, statistika un pamats. Kāpēc tas ir svarīgi?
Manuprāt, tūrismam un kultūras infrastruktūrai jāspēj pelnīt līdzekļus, jo skaidrs, ka pašvaldībai budžets nav bezizmēra un ne vienmēr iespējams finansēt visas labās idejas," saka K.Špēlis, piebilstot, ka ne mazāk svarīgs ir izglītības faktors.
Tūrismam ir nozīmīga loma arī jauniešu izglītošanā
"Ikdienā darbojos ar jauniešu un bērnu grupām, redzu, cik strauji samazinās izglītības līmenis. 6. līdz 9.klases bērni no Rīgas var nezināt un nesaprast nevienu vārdu latviešu valodāt, vai arī latviešu bērni var nezināt, kura atrodas, piemēram, Latgale... Jautājums, kā šī izglītība veidojas. Katru dienu nepieciešams cīnīties par cilvēka prātu, jo mēs nonākam pie identitātes, piederības pašapziņas nostiprināšanas jautājumiem. Mēs dzīvojam specifiskā laikā, kas ir arī izšķirošs. Šajā laikā zūd visvērtīgākais kultūras avots, kāds vien ir bijis – ģimenes locekļi, kas ir piedalījušies kādos lielos, Latvijai nozīmīgos vēstures notikumos, piemēram, politiski represētie, leģionāri. Jautājums, kas tad nāk šī vēstures avota vietā? Krievijas propaganda aktīvi cīnās par sabiedrību. Jaunietim, kurš turpmāk veidos šo valsti, būs stipri deformēta izpratne par valsts pamatiem, jo ikdienā viņš ar to nesastopas. Šis tukšums būtu jāaizpilda tūrisma infrastruktūrai un par šīm lietām īpaši jāpiedomā, nevis vienkārši kaut kur izvietot par ES projekta naudu izveidotu stendu, kas pēc pāris gadiem tiek aizmirsts," uzskata K.Špēlis, piebilstot, ka tāpēc muzeja, tūrisma loma mūsdienās ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, it īpaši esošajā situācijā, kad degvielas dārdzības dēļ bērniem un skolēniem būs mazāk iespēju ceļot pa Latviju.
Ogrei jākļūst par galveno Pierīgas tūrisma maršrutu
"Ja agrāk pie manis brauca grupas pat no Liepājas, tad tagad tas ir beidzies, tas ir dārgi. Mēs nonākam pie tā, ka ārējie apstākļi radījuši situāciju, kad bērniem izglītības pieejamība pabūt labos muzejos samazināsies, un domāju, ka nākotnē ceļš uz civilizāciju būs, izmantojot dzelzceļu, kas ir lētāk, un Ikšķile – Ogre atrodas labā vietā, tuvu dzelzceļa infrastruktūrai. Te ir interesanti kultūras un vēstures objekti. Materiāls vēl ir neskarts un nepamanīts. Jādomā par konkurenci, jo arī citi nesnauž. Pašvaldības domās, kā saglabāt savu resursu novada ietvaros, lai mūsu skolu bērniem nevajadzētu doties kaut kur tālu, un es domāju, ka Ogrei būtu jākļūst par galveno Pierīgas tūrisma ceļa virzienu. Aplūkojot lielus ES projektus kā, piemēram, Vikingu ceļš vai Krusta karu ceļš Latvijā šajās tēmās, tēlaini izsakoties, ir tuksnesis, bet Eiropā šīs tēmas piesaista lielu apmeklētāju skaitu," skairo Kultūras mantojumu centra "Tīnūžu muiža" vadītājs.
Kabeļu kalnā varētu izveidot senvēstures izziņas taku
K.Špēļa skatījumā, neapgūts darbības lauks ir, piemēram, Kābeļu kalns, kur varētu veidot senvēstures izziņas taku, kas atrodas Daugavas krastā gar Ogres novada robežu, braucot no Rīgas puses. "Tas ir vienīgais Ziemeļeiropā saglabātais līvu uzkalniņu kapu lauks. Tur saglabājušies aptuveni 80 uzkalniņi. Ļoti skaista vieta, ļoti neparasts stāsts. Ogres novads ar to ir unikāls. Vēl ir saglabājusies vieta pie Tīnūžiem, kur bija šāds kapu lauks, un arī Ogresgalā. Pretim ir Nāves sala, šosejas malā. Domājot, ka vieta varētus saglabāties un nākotnē attīstīties, tai jābūt cilvēkiem pieejamai un lai cilvēku pieejamība to neiznīcina. Mērķis ir saglabāt retu arheoloģisku pieminekli. Mēs Latvijā ar savām kultūras vērtībām vēl nemākam lepoties un tās izcelt. Netālu atrasts Ziemeļeiropā lielākais dzintara depozīts.
Kā jau minēju, varētu veidot izziņas taku, kas praktiski apmeklētāju virza pa īpašām koka laipām un ved pie noteiktiem objektiem, kur jau sagatavots stāsts, piemēram, kāpēc šīs vietas nozīmīgas līvu kultūrai. Apmeklētājs nevar traumēt uzkalniņa virsmu, bet tiek virzīts pa vietām, kur viņam jāiet. Teritoriju ierobežo, aizsargā, izvieto norādes, informāciju," nākotnes idejā dalās K.Špēlis, piebilstot, ka, starp citu, Ogres novada pašvaldības sadraudzības pilsēta Černihiva Ukrainā ir iekļauta Vikingu ceļā, bet Ogres tur nav.
Ikšķilē varētu veidot starptautisku izglītības centru
"Ikšķile varētu būt vieta, kur veidot jaunu starptautiska mēroga izglītības centru par cilvēka vēsturi, atrodoties Eiropas krustcelēs. Sākot no Ogres un beidzot ar Rīgu, mūsu pusē veikti vislielākie arheoloģiskie izmeklējumi un uzkrāts liels mantojums. Ir doma izmantot jaunākos pētījumus par tūkstots gadus senu pagātni. Bieži vien ir dažādi mīti, un viss. Ir materiāls, ko pētījusi pat Hārvaldas Universitāte par Ogres pusē atrastiem apbedījumiem, par Ikšķiles pusē atrastām lietām, par Rīgas iedzīvotājiem 13.gadsimtā. Kā jau minēju, muzejs nav tikai priekšmetu krātuve, bet kaut kas virs tā.
Ogres, Ikšķile, Salaspils atrodas liela ūdens ceļa malā. Koncepciju veido trīs lieli vaļi – Vikingu laikmets, sentautas, Daugava – Dņepra – Melnā jūra, otrs – Ziemeļu krusta kari, viduslaiki, kristietība, Austrumu un Rietumu sadursme un trešais valis – Latviešu nācijas formēšanās, Latvija un mēs, kas tad mēs esam," stāsta K.Špēlis.
Visas Zilo kalnu iespējas vēl nav izmantotas
Kā vēl vienu ideju Kultūras mantojumu centra "Tīnūžu muiža" vadītājs min neizmantotās iespējas Zilajos kalnos. "Cilvēks jūsmo par dabu, iziet cauri dabas parkam, bet dažkārt tā ir par maz. Ir doma, ka nākotnē Zilajos kalnos iebraukšanu ar autotransportu vajadzētu atļaut tikai par maksu. Tā ir realitāte, lai šo vietu attīstītu un tā netiktu palēnām postīta. Jādomā, kā nākotnē Zilie kalni var konkurēt ar citiem dabas objektiem, kādu Pierīgā ir ļoti daudz, lai cilvēki brauc uz šejieni un pavada maksimāli daudz laika. Zilajos kalnos ir interesantas nocietinājumu sistēmas, kas saglabājušas, piemēram, no Pirmā Pasaules kara. Varētu izveidot nocietinājumu izpētes taku, kur var iziet noteiktu maršrutu un iepazīt šo vietu nedaudz savādākā veidā. Tas ir militārā mantojuma objekts. Ir jādomā, ko mēs varam piedāvā ar mērķi saglabāt Zilo kalnu vēstures liecības, palielinot apmeklētāju skaitu," stāsta K.Špēlis, piebilstot, ka Zilajos kalnos varētu izveidot arī baltu mitoloģijas izziņas taku.
Par Zilajiem kalniem sauc mistiskas vietas
"Ziemeļeiropas kultūras mantojumā par Zilajiem kalniem sauc noslēpumainas, mistiskas vietas, kur pulcējās raganas. Latvijā ir vairāki Zilie kalni un neparastais tika saistīts vai nu ar Velnu, vai ar Dievu. Man šķita, ka tas ir interesanti un, lai palielinātu apmeklētāju skaitu šajā vietā, varētu izstāstīt stāstus par baltu mitoloģiju, iesaistīt cilvēkus piedzīvojumā, radīt piederības sajūtu. Ir apzināti maršruti. Ko īsti nozīmē Baltu izpētes mitoloģijas taka? Tas nozīmē, ka cilvēks dodas pa kādu noteiktu maršrutu, pie noteiktiem vides objektiem un tie viņam stāsta, piemēram, Zilajos kalnos, nonākot krustcelēs, stāstām, ko latviešu kultūrā nozīmē krustceles, kāda nozīme ir tēliem. Domāju, tas varētu būt interesanti bērniem," idejā dalās K,Špēlis.
Attīstības iespējas ir arī Tīnūžu muižai
Tūrisma objekts, ko varētu attīstīt, ir arī Tīnūžu muiža, kas ir vienīgā vislabāk saglabātā muiža Ogres apkārtnē. "Mērķis ir šo vidi veidot kā kompleksu pasākumu vietu, kultūras centru ar plašākām izglītības iespējām, jo ir saglabājušās vairākas muižas ēkas, kas šobrīd stāv tukšas. Ir arī liela teritorija, kas katru dienu kādam jāpļauj. Ir Tīnūžu muižas šķūnis. Rīgas Motormuzeja pārstāvji meklē jaunu vietu, kur uzstādīt savus eksponātus, kāpēc gan tie nevarētu atrasties Tīnūžu muižā? Pēc tam apmeklētāji varētu doties apskatīt arī citus objektus tuvākā un tālākā apkārtnē. Kultūras mantojumu centrā Tīnūžos ir iespējams uzņemt ap 1000 lūdz 1200 apmeklētāju,» skaidro K.Špēlis un, noslēdzot savu stāstījumu, piebilst: «Kā ieguvumu iepriekš minētajiem objektiem redzu, ka to attīstīšana ļautu izglītību veidot kā pašpietiekamu, jo skolās mācamies vēsturi un tā būtu iespēja bērniem apmeklēt reālas vietas, kur šī vēsture veidojusies. Skolēniem jāzina, ka ir šādas vietas, un tām jābūt iekļautām izglītības programmā. Protams, svarīga arī piederības sajūtas veicināšana novadam un valstij. Šīs lietas izšķir nākotnes valsts pastāvēšanu. Svarīgi arī panākt izmaiņas tūrisma virzienos, lai tūrisma plūsma neizplūstu garām mūsu novadam. Visas šīs idejas ir orientētas arī uz starptautiskumu, uz identitātes veidošanu," saka K.Špēlis.
Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem (OVV)
