Divu ģimeņu sapņa īstenošanās

Līgas vecākajai meitai Annai ir 15 gadi un tieši viņa ir aizvedusi mammu līdz valdorfpedagoģijai. Iesākumā ģimenei bija visai neveiksmīga dārziņa pieredze, kurai sekoja iedrošinoša iekļaušanās valdorfpedagoģijas mazo bērnu grupiņā bērnudārzā "Dzīpariņš". Šobrīd Anna mācās 9.klasē Ādažu Brīvajā Valdorfskolā. Izšķirīgā dzīves pagriezienā Līga satikusi domubiedri no kādas privātas skolas, kuras komandai arī pievienojusies kā vizuālās mākslas skolotāja. Tie esot bijuši pirmie Līgas soļi pedagoģijā.

“Mūsu ikdienas izvēles ietekmē tas, kas mums katram ir pieņemams gan kā vecākiem, gan arī esot savā profesijā. Man valdorfpedagoģija kļuva tuva, un bija sapnis, ka mūsu mazo bērnu valdorfgrupiņai kādreiz varētu būt arī sava ēka. Tā bija kā ilgi lolota sēkliņa, kas vienā vasarā izauga. Mēs divas ģimenes – mana un Evijas Rudzītes, arī šo skolu Ogrē izveidojām,” tā plašāk par Ogres Balto Valdorfskolu stāsta Līga. Skolai šogad rit jau piektais mācību gads. Skolā šobrīd mācības notiek 1.-5. klašu vecumposmam, kā arī pirmskolas grupai.

Lēnām sevi pierādām

“Protams, ka par savu vietu Ogrē visu laiku cīnāmies, jo, pirmkārt, esam jauna skola un, otrkārt, esam alternatīva skola. Kad kādi atnāk uz mūsu piedāvātajām atvērtajām lekcijām, viņi ir pat ļoti pārsteigti par to, ko dzird. Balstāmies uz Rūdolfa Šteinera izveidoto pedagoģiju, kas sniedzas antropozofijā. Kādam var likties par augstu temati, ko runājam, bet paralēli mācību ikdienai, skolā piedāvājam arī dažādus kursus un lekcijas valdorfpedagoģijā gan saviem skolas vecākiem, gan citu novadu mācībspēkiem,” stāsta Līga.

Viņa uzsver, ka skolas pedagogiem ir būtiski, lai vecāki zina, kur viņu bērni nāk un ko mācās. Bērniem tiek mācīta arī latviskā dzīvesziņa. Skolas ikdienu un piedāvājumu interesenti var iepazīt arī caur šogad īstenoto projektu “Pasaku rīti”, kad klātienē var atnākt uz skolu.

Padziļina izpratni par karjeras iespējām

Valdorfpedagoģija ir daudzveidīga, kas paver bērniem patiesībā gana plašu redzesloku par daudzām lietām mums apkārt, tostarp par karjeras iespējām. Pirmajā gadā bērni gūst papildus zināšanas par brīnumu pasakām, otrajā gadā – fabulām, trešajā apgūst stāstus par pasaules radīšanu. Tas ietver sevī daudz informācijas par apkārt esošajiem dažādiem amatiem. Nākamajos mācību gados bērni apgūst par dzīvniekiem un Skandināviju, Grieķiju un Romu. Tajā integrējas arī karjeras elementi.

“Man gribas teikt, ka, piemēram, trešajā klasē viņi karjeras nedēļā dzīvo visu gadu, jo mācās par cilvēku, kurš uz zemes apgūst daudz amatus, lai sevi apģērbtu, pabarotu un nodrošinātu. Mēs varbūt par dažādām profesijām tik daudz nedomājam šajā valstī izsludinātajā vienā Karjeras nedēļā, bet mēs to ievijam visa gada garumā. Dažādos laikos pie mums ir nākuši arhitekti, aptiekas vadītāji, farmaceiti, policisti un pat armijnieki un ugunsdzēsēji,” par plašo vecāku iesaisti gandarīta ir Līga.

"Mums skolā arī darbojās Eiropas solidaritātes korpusa projekts, kura ietvaros pie mums brauc brīvprātīgie no Eiropas. Arī caur to bērniem nostiprinās priekšstati par karjeras iespējām. “Pie mums tikko bija puisis no Gruzijas, kura specialitāte ir ķīmiķis. Viņš bērniem rādīja meistarklases, un bērni guva priekšstatu par dažādām ķīmiskām vielām. Tad pie mums bija arī turks, kurš ir orientēšanās sportists. Bērni kopā ar viņu orientējās. Šis projekts ienes skolas ikdien;ā arī starptautiskās vēsmas."

Bērniem vajag noticēt savām spējām

Skolā vērīgs pedagogs noteikti var ieraudzīt to, kas bērniem sanāk un tajā viņu atbalstīt. “Protams, ka otrā atbildība par bērna spēju ieraudzīšanu ir vecākiem. Ja skola jums varbūt saka, ka jūsu bērnam ir dotības matemātikā vai zīmēšanā, tad pievērsiet tam uzmanību. Piekrītu, ka mums apkārt ir ļoti daudz pieaugušo, kuri paši nav atraduši savu ceļu, tāpēc es vienmēr uzsveru, ka esmu ļoti laimīga, jo es jau agri zināju, ko es gribu,” tā Līga.

Skola noteikti ir īstā vide, kurā būtu jādod iespējas bērnam iegūt priekšstatu par daudz ko no pieejamo profesiju loka. “Mūsu laikā tas redzesloks mums bija gaužām šaurs, bet šodien skolas uzdevums noteikti ir parādīt bērniem ārkārtīgi plašo iespēju loku no tā, ko viņi varētu dzīvē darīt un kas varētu būt viņu starta punkti. Es arī šobrīd daudz runāju ar savu piecpadsmitgadīgo meitu un mācu viņai izvērtēt savus spēkus, kurā virzienā doties.”

Līga uzsver, ka galvenais ko vecākiem būtu jāieaudzina bērnos, ir pašapziņa un spēja noticēt, ka viņš var sasniegt dzīvē mērķi. “Lai bērns nebaidās riskēt mēģināt, daudzkur piedalīties un meklēt savas stiprās puses un atzīt arī vājo pusi, tā izvēloties to, kas ir pa spēkam. Protams, varbūt bērns būs tik apņēmīgs, ka īstenos pat to, ko sākumā nevarēja.

Valdorfskolās bērni jau 8. klasē sāk rakstīt gada darbu, kurā izvēlas kādu aizraušanos, kas labi padodas un to apraksta no dažādām pusēm. Darbs ietver gan teorētisko, gan praktisko atainojumu un tas ir jāaizstāv 9. klasē. Līga kā piemēru min savu meitu Annu, kura mācās Ādažu Brīvajā Valdorfskolā un šādu gada darbu sākusi rakstīt pērn. Viņas aizraušanās ir suņi un īpašu Agility šķēršļu trašu skriešana. Šo tēmu un izpēti viņa ir arī gatava aizstāvēt šogad 9.klases skolas prezentācijā.