“Koncerts būs ar īpašu vēstījumu – saglabāt un godināt Latvijas estrādes mūzikas vērtības, kas savulaik iedvesmoja, priecēja un saviļņoja mūsu vecākus un vecvecākus. Tas ir stāsts par mūziku, kas vieno paaudzes un rada siltuma un piederības izjūtu. Tas būs īpašs notikums, kas apvienos klausītājus, mūziķus un mūziku vienā siltā un dvēseliskā vakara piedzīvojumā,” aicinot uz koncertu, saka Jānis.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Katra reize, kad kāpju uz skatuves ar jaunu, līdz galam nepārbaudītu ideju, ir sava veida ekstrēms piedzīvojums. Bet, ja jānosauc kas patiesi neierasts, – esmu strādājis pie liela finansēšanas projekta un vēlāk pats staigājis pa šī projekta realizētajām tirdzniecības telpām. Jutos gandrīz tā, it kā pats būtu tās būvējis! [Smejas.]
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Pavisam nesen – pirmo reizi izpildot paša sarakstīto dziesmu “Zelta teliņš” un redzot, ka cilvēki dzied līdzi. Tā sajūta, ka dziesma sāk dzīvot pati savu dzīvi, ir neaprakstāma. Bet sievas bildinājums un citi dziļi personīgi brīži noteikti sirdi iešūpo vēl spēcīgāk.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Cilvēki un viņu stāsti. Sirsnīgas sarunas, nejauši dzirdēts teikums, pat pavisam ikdienišķa emocija var kļūt par dziesmu. Dzīve pati par sevi ir nebeidzams iedvesmas avots.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Pastaigas dabā – īpaši pie jūras vai mežā. Un, protams, mūzika – tā ir vislabākā terapija dvēselei. Cenšos arī ēst mazāk cukura... ar mainīgiem panākumiem.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Perfekcionisms. Dažreiz tik ļoti iedziļinos niansēs, ka aizmirstu laiku un attopos, ka esmu pazaudējis veselu dienu.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvis?
Neizniekot laiku gaidīšanai. Dzīve notiek tagad – tieši tāpat kā mūzikā, īstais brīdis vienmēr ir šis mirklis.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Mihaila Bulgakova “Meistars un Margarita” – stāsts par kaislību, mākslu un likteni. No filmām – “Oskara” laureāte “Straume” – māksla, kas ceļ pāri robežām un ir radusies tepat, mūsu vidū.
Kādu mūziku klausāties?
Tas atkarīgs no noskaņojuma. No Imanta Kalniņa un Raimonda Paula klasikas līdz rokmūzikai un pasaules melodijām.
Jūsu spontānākais, nepraktiskākais pirkums?
Reiz nopirku instrumentu, kuru tā īsti neprotu spēlēt. Bet tagad vismaz ir vieta, kur putekļiem krāties.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Šeit un tagad. Bet, ja varētu uz mirkli aizceļot laikā, tad noteikti gribētu pabūt Latvijā 19. gadsimta beigās: redzēt, kā top tautasdziesmas, un piedalīties to radīšanā no pašiem pamatiem. Tāpat mani aizrauj 30. gadu ASV: hūtes, džezs, elegance… Labprāt paviesotos arī tur.