Protams, var atļauties pasmīkņāt. Bet pasaules vispārējo un pašmāju sacelto satraukumu pārņemtībā grasos izdarīt arī kādus rezumē, padalīties ar lasītājiem, ko paturēt zināšanai, rīcībai, bet ko vienkārši laist gar ausīm.

Solīdais Ikstens raisa bezmiega naktis

Uzreiz jāpateic, ka no šovasar lasītā, dzirdētā, redzētā masu medijos ar visvisbargākajiem secinājumiem nācis klajā parasti korektais, solīdais, izteikumos piesardzīgais politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

“Un te nav runa tikai un vienīgi par Briškenu. Skaidrs, ka viņš tagad zināmā mērā kļuvis par peramo zēnu jautājumos, kuros viņš nav ne tuvu ne pirmais, ne vienīgais varonis. Tur ir arī iepriekšējie valdības pārstāvji, iepriekšējie ierēdņi, kas tur ir savu, tā teikt, neatsveramu ieguldījumu devuši. Bet tā lielākā problēma, ka šie skandāli parāda, cik nekompetenti, nejēdzīgi un ar sliktiem rezultātiem darbojas mūsu vadošie, un tas apdraud nacionālo drošību; šis ir nacionālās drošības jautājums, un visi tie cilvēki, kas ir šeit iesaistīti, – viņi faktiski ir kaitnieki, tie, kas ir salaiduši visu dēlī, viņi ir kaitnieki.” (“Diena”, 05.09.2024.)

Teikts skarbi, vai ne? Kas attiecas uz kaitniecību un ja vēl tā saskatāma kaut kādās grupveida norunās un rīcībā, darba lauks paveras tiesībsargājošajām instancēm. Bet vispārējais Ikstena sašutums pausts ar pilsonisku atbildību, tīri cilvēciski saprotams un pieņemams.

Tikmēr ar labu smīniņa piedevu nāktos uztvert, ko izkliedz skaļumskaļais opozicionārs Ainārs Šlesers: “Latvijas “Titāniks” grimst!” Un, kā izdevumā “Ir” trāpīgi apzīmē allaž acīgais žurnālists Aivars Ozoliņš, šis mūsu krīžu menedžeris vienkārši prasti vaimanā, ka “šī valdība ved šo valsti uz iznīcību”.

Negrasos ne jel kripatiņas aizstāvības veltīt tam, ko tagadējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens ir darījis vai drīzāk nav izdarījis, lai mēs nenonāktu līdz tādam haosam un ārprātam, kur tagad esam nonākuši peripetijās ar “Rail Baltica” un arī “airBaltic”. Līdz ar bezjēdzību atklāšanu divās tik nozīmīgās satiksmes jomās akurāt 2024. gada sākumā klajā ir nākusi gandrīz pustūkstoti lappušu bieza grāmata ar nosaukumu “Iznireļi”, un tajā veselas nodaļas un vēl ar bildēm veltītas tieši no skata simpātiskajam, ar koši melnu vaigubārdiņu nu jau visā valstī tik labi zināmajam Briškenam.

Izrādās, viņš gandrīz astoņus gadus ir ieņēmis amatu “airBaltic” padomē, vairākus gadus dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenotājuzņēmumā, bijis arī akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” padomē. Kad nu iekļuvis Evikas Siliņas valdībā, situāciju transporta nozarē ar visām milzumnejēdzībām saņēmis mantojumā… pats no sevis, kur daudzējādā ziņā bijis izšķirīgs noteicējs un par ko saņēmis jo augstus valsts atalgojumus. “Iznireļu” grāmatā uzrādīts, ka par katastrofālā stāvoklī esošā “Rail Baltica” projekta uzraudzīšanu, biznesa attīstības un stratēģijas vadīšanu minētais kungs atalgojumā saņēmis aptuveni 470 000 eiro.

Lai arī kā ar tieksmi pēc daudziem amatiem un peļņas alkatību, tikmēr samilzusī neskaidrība par “Rail Baltica” izmaksām, finansējuma avotiem un jaunās dzelzceļa trases novietojumu karājas gaisā kā vēsturisks biedēklis. Plus skandalozā ziņa par pusmiljarda eiro nodokļu maksātāju naudas iespējamu norakstīšanu, kas ieguldīta “airBaltic” Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Saeimas opozīcijas partijas gada laikā jau trīs reizes pieprasījušas Briškena demisiju, tomēr ministrs amatu joprojām saglabā. Un interneta portālos ar izsmejošu pieskaņu pavīd jautājums: vai valdībā patiešām iemiesojies kaut kāds briškenisms? Līdzās nopietni atzinumi: ja Siliņa neatlaiž šādu ministru, tad ir līdzatbildīga par viņa darbību un bezdarbību. Tak šeit arī skaļi paustais sakrālais – neba viens pats Briškens vainojams pie daudzajām šmucēm.

Ko atklāj uzraugs Kulbergs

Vienā no LTV nesenajiem Gundara Rēdera raidījumiem “Viens pret vienu” Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs, godīgi atzīst, ka grandiozo sliežu ceļa izbūves projektu bijām pametuši pilnīgā pašplūsmā. Nav bijis neviena, kas būtu atbildīgs par projektu, tas veiksmīgi sabotēts. Nav bijusi ne jelkāda kontrole. Vienkārši stulbums! Paviršība! Ministru kabinets dzīvojis it kā atsevišķi. Parlaments vispār nav sekojis līdzi tam, kas notiek ar Eiropas mēroga būvi. Tikai atkal savādi – vārdā un uzvārdā tiek piesaukts vienīgi Kaspars Briškens.

Tiesa, kā nojauzdams iespējamus pārmetumus, citā sarunā un konkrēti portāla “NRA.lv” 25. septembra publicējumā “Gadsimta projekts un tā izgāšanās” Andris Kulbergs nosauc jau vairākus ar dižķibeli saistītos. Sāk ar 2013. gada 13. februārī slēgtā valdības sēdē noslepenotā valdības dokumenta izcelsmi. Tas ir laikā, kad toreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss aiznes premjerei Laimdotai Straujumai pieteikumu finansējuma pirmās daļas saņemšanai. Tālāk vārdi, uzvārdi un amati skaitāmi jau padsmitos. Bet cik vēl palicis nenosaukto, kuriem visu šo laiku maksātas milzīgas algas?!

Un atkal jāsaka – diemžēl ar projekta īstenošanu esam tur, kur esam:  nav uzcelts neviens kilometrs sliežu, toties kā izsmiekls ir viens nu jau slavenais pālis, kas iedzīts Daugavā jauna tilta celtniecībai blakus esošajam, lai Rīgas Centrālo staciju savienotu ar lidostu.

Kulberga kungs ar saviem nejēdzību izmeklēšanas secinājumiem raisa pat dziļas simpātijas, un neviļus pazib jautājoša doma, kālab tādus spriest un lemt spējīgus politiķus neliekam to vietā, kas izceļas ar tukšmuldēšanu, bet izrādās pilnīgi…

Viens no “Iznireļu” grāmatas autoriem mēģinājis izdibināt, kas rekomendējis Briškenu tagadējā ministra amatā un daudzajos iepriekš ieņemtajos. Taču to nav izdevies noskaidrot. Tomēr daudz lasošais mediju apskatnieks no dažādu viedokļu izklāstījumiem izlobījis vismaz teorētiski par gana pieņemamu kaut kur pavīdējušo atzinumu, ka ir taču idioti un nelieši, kas viņu (domāts Briškens) daļa apzināti, daļa pašu muļķības pēc bīda un tur amatos.

Kas attiecas uz pašreizējo ministrēšanu un vietas saglabāšanu, rasts gluži vai šokējošs atzinums: Briškens ir valdības zibensnovedējs, jo visus zibeņus paņem uz sevi. Kamēr sit Briškenu, pārējie ministri var dzīvot samērā mierīgi.

Interesanti, ka laikrakstu “Diena” un “Dienas Bizness” nesen publicētajā vērtējumā pēc ierastā piecu zvaigznīšu principa (piecas – izcili, viena – ļoti vāji) satiksmes ministrs nav vienīgais ļoti vājais; tādi paši vājinieki ir arī veselības ministrs Hosams Abu Meri, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, labklājības Uldis Augulis, viedās administrēšanas un reģionālās attīstības Inga Bērziņa, bet labākais – vienīgais ar trim zvaigznītēm – ir ekonomikas ministrs Viktors Valainis. “Dienas” jaudīgā, visur esošā žurnāliste Agnese Margēviča gan atzīst, ka kolēģi Siliņas valdībai pārrullējuši pāri visai šerpi. Tak lai jau tas ministru vērtējums atzīmju skalā arī paliek, kaut ko jau tas uzrāda par katru valdībā esošo.

Šķiet ļoti noderīgs žurnālistisks piegājiens. Vien liekas, ka nepelnīti pusotru zvaigznīti dabūjis klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Kāda sazvērestība vai pats izvairās no medijiem – šīs valdības gada laikā tikpat kā nav ne redzēts ekrānā, ne dzirdēts izsakāmies, atstājot sabiedrību neziņā, kas tai klimata un enerģētikas jomā tiek darīts un izdarīts, galu galā – arī ar ko tad žurnālistu vērtējumā kaut vai tikai par nieka puspunktu apsteidzis ar vienu punktu palikušos sešus kolēģus.

Tā nu atliek secināt, ka mums valdībā ir gan tukšmuldēšanas čempions Briškens, gan klusēšanā nepārspējamais Melnis. Atliek izdibināt, kuram lielāki nopelni, lai iegūtu apzīmējumu “visu laiku vājākā valdība”. Pats šī apzīmējuma devējiem vismaz klusībā mēdzu iebilst: jā, vāja, bet bez skaļām savstarpējām ķildām un turas visai stabili, ko taču nevarēja teikt par dažu labu iepriekšējo.

Tikai nu atkal prātus sajaucis septembra izskaņā notikušais “Vienotības” kongress, kas aizritējis pat pārlieku sevi slavinošā gaisotnē. Liekas, daži vai dažas tādas uzslavas nav saņēmuši pat visā mūžā. Runājot “Vienotības” līdera Arvila Ašeradena vārdiem, valdības vadītāja Siliņa “ir iestrādājusies” un “uzmirdzējusi Eiropadomē”. Kongresā uzteikti valdībā strādājošie ministri, vispirms jau izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, izcelts Hosama Abu Meri paveiktais veselības jomā.

Zinot, kas par vienu un otru virmo sabiedrībā, nākas par daudz ko aizdomāties. Arī par amata brāļiem žurnālistiem. Vai tiešām nespējam ko pavērst, lai iespējami drīzāk beigtos valstij, visu mūsu drošībai cita pēc citas tik bieži pieļautās bīstamās nejēdzības?