Savukārt 29. aprīlī plkst. 19 Ogres novada Kultūras centrā projekta ietvaros norisināsies Galā koncerts «Ad Astra», kurā piedalīsies topošās operzvaigznes – labākie JVLMA Vokālās katedras studenti: soprāni Paula Mihailova, Gunta Greisle, Līga Anševica un Evita Martinija, mecosoprāni Tīna Gelnere un Linda Pētersone, tenori Dainis Kalnačs un Renārs Austrums, kā arī basbaritons Jurģis Marcinkevičs, kā arī simfoniskais orķestris. Koncerta īpašā viešņa būs starptautiski pieprasītā latviešu operdīva Liene Kinča (soprāns). Koncerta programmā iekļautas populāru un mazāk zināmu operu un operešu skaistākās lappuses.
– Vai jūs varētu īsi pastāstīt par sevi, tostarp – kādi ir lielākie un nozīmīgākie (jūsuprāt) muzikālie projekti, kuros esat piedalījies, un ko jūs uzskatāt par svarīgāko savā karjerā?
– Ar nepacietību gaidu savu pirmo vizīti Latvijā un iespēju strādāt pie šā projekta, ko esam plānojuši jau vairākus mēnešus. Viena no lietām, kas man visvairāk patīk manā darbā, ir tā, ka man ir iespēja ceļot un strādāt ar tik daudziem dažādiem cilvēkiem, kultūrām un tautām. Katra iespēja sniedz jaunas idejas, jaunus izaicinājumus un unikālus mākslinieciskus un muzikālus rezultātus. Esmu diriģējis, piemēram, Pētera Čaikovska «Jevgeņiju Oņeginu» Maskavā un Štrausa «Sikspārni» («Die Fledermaus») Vīnē, un prieks un izaicinājumi, ko sagādāja šo darbu iestudēšana komponistu dzimtenē, bija īpaši vērtīgi.
– Jums kā diriģentam ir liela starptautiska pieredze. Vai esat sadarbojies arī ar latviešu operdziedātājiem, kuri guvuši lielus panākumus pasaules lielākajos opernamos?
– Uzskatu, ka es kā amerikāņu diriģents varu ienest jaunas idejas šo darbu tradīcijās un varu mācīties no māksliniekiem, ar kuriem strādāju un kuri šīs tradīcijas izprot labāk par citiem. Trīsdesmit gadu esmu strādājis Metropolitēna operā Ņujorkā. Tas ir visaugstākā līmeņa starptautisks teātris, kurā esmu strādājis ar daudziem aktīvā starptautiskā apritē esošiem māksliniekiem. Man laimējies strādāt ar latviešu diriģentu Andri Nelsonu viņa debijas reizē Metropolitēna operā (operas «Turandota» iestudējumā), kā arī ar daudziem latviešu dziedātājiem Metropolitēna operā, tostarp Elīnu Garanču, Kristīni Opolais, Marinu Rebeku, Aleksandru Antoņenko un citiem. Esmu pārliecinājies, ka šie latviešu mākslinieki ir ārkārtīgi talantīgi un ļoti brīnišķīgi cilvēki, ar kuriem kopā strādāt ir īsta bauda. Un tāpēc esmu īpaši priecīgs pēc dažām nedēļām ierasties Latvijā un iepazīt jaunus dziedātājus un orķestra mūziķus.
Manā izcelsmē ir sajauktas vairākas Eiropas tautības, tāpēc man vienmēr ir īpaši paticis strādāt Eiropā. Viens no man pašam īpaši neaizmirstamiem sasniegumiem bija diriģēt «Salomi» Savonlinnas festivālā Somijā kopā ar Mariju Evingu un Helgu Dernesku. Lielus panākumus guvu arī ar Geršvina «Porgiju un Besu» gan Berlīnē, gan «Bregenzer Festspieler» festivālā.
– Vai bieži piedalāties projektos, kuros iesaistīti topošie operdziedātāji, un ko sagaidāt no šā projekta?
– Īpaši priecājos, kad man ir iespēja strādāt ar jauniem māksliniekiem, un tas manas karjeras laikā notiek regulāri. Es nekad neaizmirsīšu mentorus, kuri man ticēja, kad sāku šo garo mūziķa ceļu, un palīdzību un apmācību, ko viņi man sniedza. Uzskatu, ka mans pienākums ir dalīties savās zināšanās un pieredzē ar mūsdienu jaunajiem māksliniekiem un palīdzēt viņiem uzsākt karjeru, kas var izrādīties visai grūta. Esmu «Varna International» mūzikas direktors Bulgārijā. Festivāla ietvaros mums ir mācību akadēmija, un vienmēr ar nepacietību gaidu iespēju strādāt ar studentiem, no kuriem daži pirmo reizi mūžā dzied pilnvērtīgas lomas ar orķestri. Būt daļai no pieredzes, strādājot ar jauno dziedātāju vai instrumentālistu pie jauna repertuāra vai jauna iestudējuma, man šķiet aizraujoši, un jūtos gandarīts, redzot studentu sajūsmu. Esmu pārliecināts, ka to pieredzēšu gan 29. aprīļa koncertā, gan mēģinājumos, kas notiks pirms koncerta.
– Ko šāda pieredze, jūsuprāt, dod jaunajiem profesionāļiem – dziedātājiem un orķestra mūziķiem?
– Daļai jauno mūziķu apmācības ir pieredze ar daudzveidīgu repertuāru un dažādiem mūzikas stiliem. Mūsu koncertā tas noteikti ir. Mēs iepazīsim visu spektru: vieglo operu jeb operetes, lielo operu, muzikālo teātri, slavenu mūziku, dažus nezināmus skaņdarbus – respektīvi, no senās mūzikas līdz mūsdienīgākiem darbiem. Pāreja no stila uz stilu būs ne tikai izaicinājums, bet arī lielisks treniņš gan dziedātājiem, gan orķestra mūziķiem. Mūzikas daudzveidība mani aizrauj, un esmu pārliecināts, ka tas būs brīnišķīgs vakars arī klausītājiem.
– Jūs strādājat visā pasaulē. Vai beidzamajos gados ir kādas tendences, kas iepriekš nebija pamanāmas?
– Pandēmija mainīja mūsu mākslas veidu. Pirmām kārtām studējošiem dziedātājiem un instrumentālistiem bija pilnībā apstājusies muzikālā izglītība un vismaz uz pāris gadiem atņemta iespēja uzstāties publiski. Šie ir izšķiroši un svarīgi attīstības gadi, un esmu pārliecināts, ka visi priecājas, ka atkal var muzicēt kopā. Un arī klausītāji ārkārtīgi alkst atgriezties pie «dzīvo» koncertu klausīšanās, tas spilgti vērojams Amerikā. Pandēmijas laikā tehnoloģijas ieguva jaunu pavērsienu. Nepieciešamības dēļ populāra kļuva straumēšana un uzstāšanās internetā, taču, manuprāt, nekas nevar aizstāt dzīvo izpildījumu. Tāpēc ļoti ceru, ka jūs visi mums pievienosieties 29. aprīlī.
