Skaņdarbu “Folk Mesa” Laura Jēkabsone radīja 2013. gadā, veltot to “Latvian Voices”, kas tajā brīdī vēl bija tikai sieviešu vokālā grupa. Šogad ir tapis mesas pārlikums jauktajam sastāvam, jo 2020. gadā grupai pievienojās bass Jānis Strazdiņš.
Vārds folk latīņu valodā nozīmē ‘tauta’, tādējādi šo skaņdarbu varētu dēvēt par “Tautas mesu”. Tā ir kompozīcija, kas apvieno sakrālo ar pasaulīgo, proti, klasisko sešdaļīgo latīņu mesas formu (“Kyrie”, “Gloria”, “Credo”, “Sanctus”, “Benedictus” un “Agnus Dei”) ar tautas mūzikas elementiem. “Folk Mesa” ir teju vai “Latvian Voices” spoguļattēls, jo tajā atmirdz divas savstarpēji atšķirīgās, bet saderīgās grupas dabas – akadēmiskā kora mūzika un ritmiskā mūzika.
“Folk Mesa” koncerti izskanēs 4. oktobrī Ikšķiles Sv. Meinarda baznīcā un 5. oktobrī Rīgā, Sv. Mārtiņa baznīcā.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījusi?
Ja tā padomā, tad kāpt uz skatuves un dziedāt vairākiem simtiem, reizēm pat tūkstošiem cilvēku ir diezgan ekstrēma lieta, ko darīt. Ņemot vērā to, ka nav divu vienādu koncertu, tas visu padara vēl ekstrēmāku.
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Paši aizkustinošākie brīži ir saistīti ar mūziku. Manis komponētā opusa “Folk Mesa” noslēdzošā daļa “Agnus Dei”, izpildīta akustiskās baznīcās, mani vienmēr patiesi aizkustina un dod lielu gandarījuma sajūtu.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Dažādi dzīves notikumi, koncerti, ceļojumi, izlasītās grāmatas, noskatītās filmas un tā tālāk. Es ļoti apzināti piestrādāju, lai to būtu daudz, jo tas veicina manu produktivitāti.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Es trīs reizes nedēļā eju uz sporta zāli un ikdienā pārvietojos ar velosipēdu vai kājām.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Komponējot mēdzu aizstrādāties un pazust laikā. Varu sākt darbu deviņos no rīta un pēkšņi attapties, ka ir jau desmit vakarā.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvusi?
Jo vairāk zinu, jo vairāk saprotu, cik maz es zinu.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
ASV psihologa Māršala Rozenberga grāmatu “Nonviolent communication” (“Nevardarbīga komunikācija”).
Kādu mūziku klausāties?
Klusums ir mana mīļākā mūzika.
Jūsu neprātīgākais, spontānākais pirkums?
Īru tautas mūzikas instruments Bodhran. Spēlēšu to arī “Folk Mesa” koncertos.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Uz pāris stundām vēlētos nokļūt 20.–30. gadu Rīgā, izstaigāt un apskatīt pilsētu, aiziet uz kādu koncertu.