Vera, pensionāre

Es jums teikšu tā: mūsu dzimta jau četrās paaudzēs ir ticīgi cilvēki, un mēs paļaujamies uz Dievu. Un arī deportāciju laikā Dievs mūsu dzimtu sargāja. Jo vectēvs, kuram Gostiņos bija skārnis, tiktu izsūtīts kopā ar visu ģimeni, ja vien Dievs īsi pirms krievu ienākšanas nebūtu viņu ņēmis pie sevis. Viņš nomira, skārni atņēma, un tā vecmamma ar divām meitām netika iekļauta izsūtāmo sarakstā. Dievs zina, kad katram mirt un kad piedzimt. Tā, lūk!

Anita, pensionāre

Es domāju, ka mēs neesam pietiekami izvērtējuši to laiku un to cilvēku rīcību, kas bija tajos notikumos iesaistīti. Mums noteikti par to vajadzētu vairāk domāt un runāt, bet manu ģimeni – paldies Dievam! – tas viss neskāra. Mamma vienīgi ir stāstījusi, kā tajos laikos bija dzīvot un kā krievi, tad vācieši, tad atkal krievi izturējās pret vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Andris, montieris

Jā, manu ģimeni tas skāra, bet labi cilvēki pabrīdināja vectēva ģimeni, un viņi aizbēga. Viņi bija vieni no lielākajiem saimniekiem Cesvaines pusē, bet pameta visu un aizmuka uz Vestienu. Bija tomēr labi cilvēki arī starp komunistiem, jo bez brīdinājuma viņi noteikti būtu izsūtīti.

Roberts, enerģētiķis

Tā kā manai ģimenei izsūtīšanas ir gājušas secen, es personīgi šo dienu arī īpaši nepieminu, bet, domāju, kopumā mēs neesam šīs represijas pietiekami izvērtējuši līdz galam. Manuprāt, tam būtu jābeidzas ar kādu gala lēmumu, piemēram, likuma veidā.