Īpaši izteikti jeb 82% gadījumu to atzinuši jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Sieviešu vidū šo labsajūtas traucēkli apstiprina 75%, savukārt vīriešu respondenti to apstiprina 63% gadījumu.

Izjustu pārslodzi un ilgstošu nogurumu aptaujā izcēluši 30% aptaujāto.

Finansiālas grūtības ietekmē 29% Latvijas iedzīvotāju labsajūtu. Šis faktors visvairāk skar darbaspējīgā vecuma iedzīvotājus, īpaši jauniešus vecumā no 18 līdz 29 gadiem - šajā vecuma grupā to norāda 44% aptaujāto. Savukārt pensijas vecuma respondenti šo faktoru kā labsajūtu ietekmējošu min krietni retāk - vien 16% gadījumu.

Tāpat 28% iedzīvotāju labi justies traucē slikta fiziskā pašsajūta - to izjūt katrs piektais aptaujātais.

Slikta fiziskā pašsajūta salīdzinoši biežāk jeb 33% gadījumu ietekmē iedzīvotājus vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Nedaudz mazāk jeb 31% gadījumu sliktu pašsajūtu apstiprina seniori, bet visretāk - 22% gadījumu - par to sūdzas cilvēki vecumā no 50 līdz 59 gadiem.

Būtisks labsajūtu ietekmējošs faktors ir miega problēmas, un tās apstiprina 24% aptaujāto. Visbiežāk jeb 32% gadījumu ar miega problēmām saskaras jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Meklējot labsajūtu, 56% iedzīvotāju izvēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un doties pie dabas, 43% pavada laiku ar ģimeni un draugiem, bet 41% cenšas nodrošināt kvalitatīvu miegu.

Ja iedzīvotājiem būtu laiks un neierobežotas finanses, viņi savu labsajūtu uzlabotu, pirmkārt, uzlabojot savu fizisko formu - tā atbildējuši 44% aptaujāto. Savukārt 36% izvēlētos rūpēties par mentālo labsajūtu un stresa mazināšanu, bet 33% regulāri pārbaudītu un uzlabotu veselību.