– Kā tas notika, ka aizrāvāties tieši ar vieglatlētiku?

– Ar šo sporta veidu nodarbojos jau gana ilgi, pirmoreiz sāku trenēties, kad mācījos vēl 3. klasē. Zināmā mērā uzsākt trenēties pamudināja mani vecāki, kuri paši bērnībā ir nodarbojušies ar vieglatlētiku. Viņi mani pirmoreiz aizveda uz stadionu un iepazīstināja ar šo sporta veidu. Man iepatikās, un kopš tā laika esmu saistīta ar vieglatlētiku. 

– Cik grūti ir savienot mācības 12. klasē ar sportošanu?

– Tas nav viegli, jo pamazām tuvojas eksāmeni, kuriem papildus jāgatavojas, tāpat ir arī pietiekami daudz mājasdarbu. Tāpēc labi, ka treniņi ir vakaros, kad pēc garas un grūtas mācību dienas var aiziet uz nodarbībām, kārtīgi pasportot un tad iet mājās mācīties.

– Kuras ir jūsu iecienītākās vieglatlētikas disciplīnas?

– Pašlaik, ziemas sezonā, tie būtu sprinti 60 metru un 200 metru distancēs, bet vasarā arī metu šķēpu.

– Kādi ir labākie rezultāti un sasniegumi, ar kuriem varat palepoties?

– Katru gadu piedalos Latvijas čempionātos. Pietiekami bieži esmu sešu labāko skaitā, dažkārt arī tieku uz pjedestāla. Jau U14 vecumā nopelnīju pirmo medaļu sprintos. Savukārt tagad, U20 vecumā, ieguvu bronzas godalgu 200 metru sprintā ziemas čempionātā iekštelpās. Tāpat pagājušā gada ziemas čempionātā izcīnīju sudraba godalgu šķēpa mešanā. Manā rēķinā ir arī medaļas Latvijas čempionātos stafetēs.

– Jūtu, ka esat ļoti attīstīta un motivēta. Vai manāt kādu starpību starp jums un klasesbiedriem? 

– Atšķirības ar vienaudžiem īpaši var izjust sporta stundās. Man ir daudz vienkāršāk veikt dažādus fiziskos testus nekā citām meitenēm, atsevišķas lietas padodas arī labāk par puišiem. Jāatzīst arī, ka skolasbiedriem vairāk patīk ballēties un lietot neveselīgu pārtiku vai pat kaitīgas vielas, bet es mēģinu no tā atturēties.

– Kādi produkti ietilpst jūsu ēdienkartē? Strikti ēdat tikai veselīgi vai tomēr kādreiz aizejat arī uz kādu «Makdonaldu» vai «Hesburgeru»?

– Pārsvarā cenšos ēst veselīgi, bet nevaru noliegt, ka dažbrīd arī man sakārojas kaut kādu saldumiņu vai citu mazāk veselīgu maltīti. Nereti gadās ļoti liels izsalkums, īpaši pirms un pēc treniņiem, un šādos brīžos gadās arī sagrēkot. Ikdienā es mēģinu lietot veselīgu uzturu gan mājās, gan skolā, bet kopumā tas ir pietiekami grūti. Piemēram, ja nedēļas nogalēs neesmu mājās, bet Rīgā, tad ieeju arī kādā «Makdonaldā». 

– Mājās pati gatavojat ēst? 

– Tam man īsti nepietiek laika. Tā kā katru dienu esmu mājās ap astoņiem vakarā, parasti vakariņas jau ir sagatavojusi mana mamma.

– Parunāsim tagad par sportu. Varbūt varat noraksturot savus tuvākos plānus? Kam veltāt īpašu uzmanību, kādas sacensības gaidāmas? 

– Kā jau minēju, es trenēju skriešanu īsajās distancēs. Ziemas otrajā pusē notiks dažādas sacensības. To vidū būs gan Ogres atklātais čempionāts, gan dažādi «Sportland» kausi, gan Latvijas čempionāts. Es startēšu sprintos, 60 un 200 metru distancēs. Tam arī treniņos ļoti intensīvi gatavojos, īpaši tagad, kad mums notiek sešas nodarbības nedēļā. Tāpat ceru noskriet arī kādu stafeti.

– Sanāk, ka treniņu grafiks patlaban jums ir ļoti piesātināts. Vai nav par grūtu, var izturēt šādu slodzi?

– Patiešām, treniņi tagad notiek katru dienu, izņemot svētdienas. Runājot par grūtībām – tas lielā mērā ir atkarīgs arī no skolas, mācību intensitātes. Piemēram, pagājušajā nedēļā man skolā bija vieglāks grafiks, tāpēc arī visi treniņi likās daudz vienkāršāki. Citureiz, kad skolā, piemēram, gaidāmi svarīgi pārbaudes darbi, arī treniņos uzreiz šķiet grūtāk. Jā, sestdienu rītos gribas ilgāk pagulēt, bet, tā kā esmu uzsākusi citu treniņu programmu, mani ļoti interesē, kā šīs pārmaiņas ietekmēs manus rezultātus. Tāpēc cenšos apmeklēt visus treniņus un sportoju ar simtprocentīgu atdevi, lai labāk spētu novērtēt situācijas attīstību. 

– Lai jums izdodas sasniegt iecerētos rezultātus!