Raksta pirmo daļu lasi šeit

Futbola attīstībai pieaugušo līmenī pamatīgu grūdienu deva Ogres stadiona labiekārtošana, gatavojoties 1968. LPSR lauku sporta spēlēm. Stadionā ieklāja jaunu zālāju, stadionu labiekārtoja ar gumijas/asfaltbetona skrejceliņiem, izbūvēja tribīnes, un līdz ar to Ogre, kas līdz šim bija infrastruktūras ziņā tālu aizmugurē citām Latvijas pilsētā, strauji savas pozīcijas uzlaboja. Līdz ar trikotāžas kombināta izbūvi pilsētā ienāca arī kapitāls un cilvēki, kas deva iespēju futbolā investēt pietiekamus resursus, lai tas atspoguļotos arī rezultātos. Ogres pieaugušo komandu (būvplastmasu rūpnīcas paspārnē) no 1969. gada trenēja Paulu Rubīns, kas iepriekš bija sekmīgi strādājis Ventspilī, aizvedot tās komandu līdz uzvarai 1967. gada LPSR kausa izcīņā. Spēlējošā trenera statusā esošais Rubīns arī kļuva par pirmo Ogres komandu vārtu autoru “Vārpas” meistarsacīkšu A klases pirmajā spēlē, kur Ogre ar 4:0 pārspēja Ilūkstes komandu. Turpinājumā Ogres BR čempionātā gāja no uzvaras uz uzvaru, sezonu noslēdzot kā neapstrīdama čempione ar 22 uzvarām, 1 neizšķirtu un 2 zaudējumiem 25 spēlēs, komplektā ar graujošu vārtu attiecību 89-16. Kā “Vārpas” čempione Ogre guva tiesības piedalīties pārspēlēs par vietu republikas “A” klasē jeb augstākajā līgā. Pretendentu turnīrā Ogre nosplēlēja cienīgi – neizšķirts pret Rēzekni, uzvara pār Jelgavu un sīvā cīņā zaudējums ar 2:3 Rīgas VEF komandai. Ar to tomēr bija par maz, lai izcīnīto vairāk kā trešo vietu, tomēr komandas treneris Pauls Rubīns bija apņēmības pilns, ka nākamajā sezonā Ogres komanda būs tikai vēl spēcīgāka. Tāpat Ogres komanda izcīnīja laikraksta “Sports” kausu, tā finālā ar 4:3 pārspējot Valmieras futbolistus.

Sekmīgi Būvplastmasu rūpnīcas komanda (tās nosaukums dažviet presē parādās arī kā “Vārpa”) spēlēja arī kausā, kur tā pārspēja Ilūkstes un Aizputes futbolistus, tiekot pie iespējas sacensties ar iepriekšējā gada LPSR čempionvienību – Brocēnu “Startu”, kuram gan nācās piekāpties ar 0:4. Kā labākos Ogres spēlētājus šajā sezonā komandas priekšnieks B. Ļeonovičs izcēla vārtsargu I. Vavilovu, aizsargus V. Braunu un V. Ļebedevu, pussargu J. Bajevs un uzbrucējus V. Rezņičenko, I. Vinokurovu, I. Zaharovu, S. Gladkiju un spēlējošo treneri Rubīnu.

Pirms nākamās sezonas Ogres komanda pastiprinājās ar centra aizsargu Gunāru Kļaviņu (1969. gada LPSR čempions Rīgas “Elektrona” sastāvā), taču viņš jau sezonas startā guva smagu traumu un palīdzēt komandai nevarēja. Ogres komandai izdevās atkārtot iepriekšējā gada panākumu, otro reizi pēc kārtas uzvarot “Vārpas” čempionātā. Tāpat kā iepriekšējā gadā komandas labākais vārtu guvējs bija V. Rezņičenko. Finālturnīrs gan atkal Ogres komandai sevišķi nepadevās, otro gadu pēc kārtas tajā ieņemot trešo vietu, šoreiz aiz Daugavpils “Celtnieka” un Liepājas LMR futbolistiem. “A” klasē iekļūt Ogrei neizdevās, tomēr 1971. gadā bija gaidāmas cīņas citā līmenī – jaunizveidotajā republikas “B” klasē, kur iedalīja pa 4 labākajām komandām no “Vārpas”, Rīgas čempionāta un republikas lielākajām pilsētām. Par mierinājumu nesekmīgajam finālturnīram kļuva atkārtota uzvara laikraksta “Sports” kausā.

1971. gadā jau ar nosaukumu “Adītājs” Ogres komanda startēja “B” klases turnīrā, un jau no pirmajām spēlēm iekārtojās turnīra tabulas galvgalī, un savas pozīcijas sezonas gaitā tā arī ne brīdi konkurentiem neatdeva, kļūstot par pirmo “B” klases čempionvienību un tiekot pie tiesībām pirmo reizi spēlēt turnīrā ar labākajām Latvijas komandām (neskaitot PSRS čempionātā spēlējošās meistarkomandas). Ogres komanda arī uzvarēja “Vārpas” kausā un sasniedza Latvijas kausa ceturtdaļfinālu. Lieli nopelni Ogres futbola izaugsmei šajos gados bija komandas priekšniekam B. Ļeonovičam.

Par lielu notikumu kļuva “Adītāja” draudzības spēle pret Rīgas “Daugavas” meistarkomandu, kuru klātienē Ogrē vēroja vairāk kā 1000 skatītāju. Rīdzinieku sastāvā bija tādi labi zināmi futbolisti kā Laimonis Laizāns, Vladimirs Beškarevs, Reinis Zālītis, Roberts Skadats un citi. Rīdzinieki uzvarēja tikai ar 1:0. Ogres komandas sastāvā šajā spēlē piedalījās sekojoši futbolisti: V. Korņijenko, A. Rožkovs, G. Kļaviņš, V. Rimša, J. Bajevs, V. Kosenkovs, G. Boldirevs, L. Barmašovs, I. Zaharovs, V. Lampickis, S. Matvijevskis un A. Peipiņš.

1972. gada 14. maijā pirmo reizi Ogre uzņēma LPSR čempionāta “A” klases spēli. “Adītājam” pretī stājās Rēzeknes “Ausma”, un spēle beidzās ar bezvārtu neizšķirtu. Debija augstākaja līgā Ogres klubam (pārsauktam par “Trikotāžas kombinātu”) padevās pietiekami laba – 13 komandu konkurencē izcīnīta 8.vieta, apsteigtas Liepājas, Brocēnu, Daugavpils un Rēzeknes komanas. Tiesa, pēc sezonas komandu atstāja Pauls Rubīns, kas bija saņēmis piedāvājumu strādāt Rīgas “Daugavas” struktūrā. Vadību pār komandu pārņēma Valentīns Lampickis, un viņa pirmā darba sezona ar Ogres futbolistiem izvērtās īsti katastrofāla – 22 spēlēs izcīnīti tikai divi punkti, nevienas uzvaras, sezonas garumā gūti vien 11 vārti. Kopumā tas dabiski nozīmēja atvadīšanos no “A” klases, tai skaitā Ogre tika pie tehniskā zaudējuma ar rezultātu 0:5 par pienācīgu apstākļu nenodrošināšanu spēlei ar Rīgas “Enerģiju”. Lampickis tomēr klubu nepameta un turpināja ar to strādāt līdz pat 90. gadu sākumam. No Ukrainas atbraukušais Lampickis Paula Rubīna darba gados bija viens no vadošajiem komandas spēlētājiem, arī vēlāk viņš vairākus gadus bija komandas spēlējošais treneris.

Nākamie desmit gadi Ogres klubam aizritēja B klasē. Sliktākajos gados arī tajā komanda atradās uz izkrišanas robežas. Komandas sastāvs, ja salīdzina ar desmitgades sākumu, bija būtiski mainījies, tā 1974. gada vasarā uzvarā pret Kuldīgas “Vulkānu” Ogres komandu pārstāvēja sekojoši futbolisti: Kremņevs, Ļebedevs, Eisaks, Reiznieks, Kirejevs, Kondratjevs, Kapusta, Vasiļjevs, Fiļipovs, Lampickis, Boļšakovs, Fedorovs, Vinokurovs. Pirmo sezonu B klasē “Aditājs” noslēdza septītajā vietā, vairākus punktus zaudējot par nespēju nodrošināt spēles apstākļus – Ogres stadions bija slēgts remontā, mājas spēles nācās aizvadīt kolhoza “Lāčplēsis” laukumā Lielvārdē, kas arī bija bēdīgā stāvoklī. Lai arī mērķis bija nākamajā sezonā finišēt augstāk kā pirmajā gadā B klasē, 1975. gadā “Adītājs” B klasē ierindojās vien 11. vietā no 14 komandām. Toties “Adītājam” izdevās žurnāla uzvarēt “Lauku dzīve” kausā, kas deva tiesības piedalīties vissavienības kausa “Zelta vārpa” izcīņā Erevānā. Nākamajā gadā “Lauku dzīves” kausā Ogre bija otrajā vietā (finālā piekāpās Brocēnu “Startam”), toties uzvarēja “Vārpas” kausā (pārspējot to pašu Brocēnu “Startu”). “Ogres” sastāvs finālā: I. Petrovs, L. Kirejevs, V. Lampickis, L. Vasiļjevs, V. Vinničenko, P. Bišarovs, A. Matvejevs, V. Fiļipovs, V. Gavrikovs, L. Karpovs, J. Šemeļs.

Tuvāk septiņdesmito gadu beigām rezultāti sāka uzlaboties. 1977. gadā “Adītājs” B klasē izcīnīja dalītu 3.-5. vietu B klasē. Pārspēlēs par 3. vietu “Adītājs” pieveica Rīgas “Torpedo” un Rīgas porcelāna rūpnīcas komandu “Keramika”, kā rezultātā tas varēja cīnīties ar Brocēnu “Startu” par vietu A klasē 1978. gadā. Abās spēlēs uzvaras izcīnīja “Starts” (4:2 un 1:0), kā rezultātā “Adītājam” nācās palikt B klasē. Čempionātā 1978. gads bija mazāk sekmīgs – “Adītājs” B klasē bija tikai sestais, toties atkal izdevās uzvarēt “Lauku dzīves” kausā un iegūt tiesības spēlēt savienības līmenī Feodosijā, kurā izcīnīja devīto vietu sešpadsmit komandu vidū. Arī 1979. gadā “Adītājs” B klasē atkal bija trešais un tam bija jācīnās ar Valmieras “Gauju”, bet abās savstarpējās spēlēs uzvarēja Valmieras komanda.

Kopumā spēlētāju kodols Ogres klubā septiņdesmitajos-astoņdesmitajos gados saglabājās diezgan nemainīgs. Teju divdesmit gadus komandas rindās spēlēja Nikolajs Kondratjevs, tāpat ilggadīgi komandas balsti bija aizsargs Ivars Valners, Mihails Ševeļovs, tāpat ilgus gadus Ogri pārstāvēja Jānis Cīrulis. Komandā spēlēja arī brāļi Aleksejs un Aleksandrs Vasiļjevi no Salaspils. Lielisks uzbrucējs bija Igors Overčuks (dalīta ceturtā vieta 1984. gada čempionāta vārtu guvēju sarakstā). Komandas kodolu visu laiku veidoja vietējie futbolisti, tāpat savu atbalstu deva arī futbolisti no Salaspils.

Atgriešanās A klasē “Adītājam” izdevās 1983. gada sezonā. Vispirms tas izcīnīja pirmo vietu “Vārpas” A klases Austrumu zonā, tad “Vārpas” pusfinālā pārspēja Brocēnu “Startu” ar 3:1 un noslēgumā, pārspējot Vangažu futbolistus, “Adītājs” kļuva par “Vārpas” čempioniem. Par 1983. gada “Adītāja” labākajiem spēlētājiem atzina vārtsargu Vladimiru Paškoviču, aizsargu Pāvelu Bišarovu, pussargu Jāni Cīruli un uzbrucēju Aleksandru Vasiļjevu. Tāpat jāizceļ bija komandas kapteinis Ivars Valners. Komandas sastāvā vēl šajā gadā spēlēja Anatolijs Pristavka, Mihails Ševeļevs, Aleksejs Vasiļejevs, Aleksandrs Čigrickis, Anatolijs Kirejevs, Nikolajs Kondratjevs, Juris Plavinskis, Valentīns Lampickis, Viktors Marijevs, Oļegs Ivanovs, Igors Overčuks, Jurijs Fjodorovs, Igors Kolomijecevs un Jevgenijs Ļipičevs.

Otrā piegājienā “Adītājam” A klasē izdevās noturēties ievērojami ilgāk nekā septiņdesmito gadu sākumā. Tiesa, par izciliem rezultātiem runāt nevarētu, labākais sasniegums astoņdesmitajos gados A klasē “Adītājam” bija 1984. gadā izcīnītā desmitā vieta (tad sasniegts arī Latvijas kausa ceturtdaļfināls, kurā zaudēts Rīgas “Celtniekam”, kas vēlāk kļuva par kausa ieguvēju), un vairākas sezonas tas atradās uz robežas starp A un B klasēm. Visubeidzot pēc 1988. gada sezonas “Adītājam” nācās A klasi atstāt. 1990. gadā, pateicoties Baltijas līgas izveidošanai un sešu labāko Latvijas komandu dalībai tajā, Adītājs atkal varēja spēlēt A klasē. Arī šajā novājinātajā A klases turnīrā Ogres klubam nācās samierināties ar priekšpēdējo vietu, un līdz ar to tā bija līdz šim pēdējā sezona, kad Ogres futbols bija pārstāvēts republikas augstākajā līgā. Par komandu sastāviem šajos gados precīza informācija iztrūkst, laikrakstos piesaukti šādi futbolisti, kas “Adītāju” pārstāvēja 1990. gada čempionātā: Burcevs, Cīrulis, Kočanovskis,  Kolomicevs, Muradjans, Overčuks, Paškovičs, Perešagins, Rjabiņins, Sivaks, Ševeļevs, Taratutins,Vasiļjevs. Kā labākie no šiem futbolistiem presē raksturoti Overčuks un Kočanovskis.

1991. gada čempionātā, kas īsti neatbilda ne LPSR čempionāta, ne Latvijas čempionāta statusam, “Adītājs” spēlēja pirmajā līgā, kur tas dalīja pirmo vietu ar Daugavpils komandu “’Ņiva”, abām vienībām sezonu noslēdzot ar 43 punktiem. Bija nepieciešama pārspēle, kurā ar 1:0 uzvarēja daugavpilieši.

Turpinājums sekos…