Ieva Kauliņa nāk no sportiskas ģimenes, tāpēc jau bērnībā sāka meklēt sev piemērotu sporta veidu. Sākotnēji viņa gāja uz mākslas vingrošanas nodarbībām, taču nebija apmierināta ar piedāvātajiem treniņu apstākļiem, tāpēc nolēma izmēģināt kaut ko citu. Drīz pavērās iespējas pārbaudīt savus spēkus vieglatlētikā. Ieva ātri vien sajuta šā sporta veida pievilcību un jau pirms skolas gaitām uzsāka trenēties. 

Ieva Kauliņa nemāk izskaidrot, kas tieši viņu pašā sākumā piesaistījis vieglatlētikā, bet pašlaik to pamato ar vēlmi uzstādīt sev mērķus un sasniegt tos: «Kad mācījos 1.–2. klasē, es sāku iet Mākslas skolā, jo man ir arī talants vizuālajā mākslā. Taču katru dienu doties turp un visu laiku zīmēt man šķita pārāk garlaicīgi. Daudz vairāk mani piesaistīja iespēja kopā ar draugiem apmeklēt treniņus un izaicināt sevi, kā arī izvirzīt sev konkrētus mērķus, uz ko tiekties.»

Labi padodas visas disciplīnas

Par Baltijas čempionātā paveikto Ievai Kauliņai ir liels gandarījums, jo sākotnējais mērķis bija piedalīties šajās sacensībās un uzstādīt jaunu personisko rekordu, kas arī tika izpildīts. Ieva nenoliedz – bijusi nojauta, ka augstlēkšanā varētu pacīnīties arī par uzvaru, taču pirmajos lēcienos radušās problēmas šo iespēju praktiski dzēsušas un atlika cīnīties par sudrabu, kas arī veiksmīgi izdarīts.

Lai gan nesenā medaļa Šauļu sacensībās izcīnīta augstlēkšanā, Ieva Kauliņa uzskata, ka viņai ir diezgan universālas dotības. «Man visvairāk patīk augstlēkšana un šķēpa mešana,» saka jaunā sportiste. «Taču man padodas arī daudzas citas disciplīnas, tādēļ domāju likt uzsvaru uz daudzcīņu. Man ir labi rezultāti arī diska mešanā, taču tā nav iekļauta septiņcīņā, tādēļ šo disciplīnu neplānoju pārāk attīstīt.»

Atbalsts vienmēr svarīgs

Ieva Kauliņa visu aktīvā sporta laiku trenējas Edgara Siliņa vadībā un ir ļoti apmierināta ar viņa izmantotajām metodēm. «Man ļoti patīk trenēties pie Edgara Siliņa,» atzīst Ieva. «Viņš katru disciplīnu mērķtiecīgi virza uz rezultātu, un esmu gandarīta par savu panākumu attīstību. Edgars Siliņš ir spēcīgs treneris, pie viņa domāju palikt arī turpmāk. Papildus profesionālajam darbam viņš ir arī jauks cilvēks, vienmēr atgādina, ka nevajag satraukties, viss jāuztver mierīgi. Es turpretī bieži mēdzu ātri sanervozēties, tāpēc trenera klātbūtne un attieksme man palīdz nomierināties. Domāju, man tas ir ļoti svarīgi.»

Ikdienā Ieva sajūt pastāvīgu atbalstu ne tikai no trenera, bet arī no savas ģimenes. «Man ir divi brāļi, kuri arī sporto – vecākais spēlē volejbolu, bet jaunākais apmeklē basketbola un peldēšanas nodarbības,» teic jaunā vieglatlēte. «Vislielāko palīdzību ikdienā gan sniedz mans tētis, jo viņš katrās sacensībās ir blakus un vienmēr uzmundrina mani.»

Tālākie plāni saistās ar sportu

Šobrīd Ieva Kauliņa izbauda atpūtu pēc aktīvākas sportošanas sezonas, par nākamajiem startiem pagaidām īpaši nedomā. Ar citiem sporta veidiem viņa nenodarbojas, jo jau mācības un vieglatlētikas treniņi prasa pietiekami daudz laika. Patlaban Ievai ir 15 gadu, rudenī viņa uzsāks mācības Ogres pamatskolas 9. klasē. Pēc tās beigšanas viņa plāno turpināt apgūt izglītību Ogres Valsts ģimnāzijā un sportot vismaz tikpat cītīgi kā līdz šim. Nākotnē viņai ir viens klusais sapnītis – doties uz ārzemēm reizē trenēties un mācīties. Konkrētu valsti Ieva gan vēl nav noskatījusi. 

Tagad Ieva ar nepacietību gaida Olimpiskās spēles, jau saplānojusi, kad un kuras sacensības skatīsies TV ekrānā. Viņa cer, ka treniņu darbs pamazām arī pašai ļaus sasniegt arvien labākus rezultātus. Kā tuvāko mērķi sportiste izvirzījusi nākamo divu gadu laikā iekļūt Eiropas U18 čempionātā augstlēkšanā vai daudzcīņā. Tālākā nākotnē, protams, mājo arī sapnis par startu Olimpiskajās spēlēs. Ieva Kauliņa apzinās, ka līdz tam vēl tāls ceļš ejams, taču uzskata, ka ar apņēmību un cītīgu darbu treniņos var sasniegt daudz.