– Ir sācies pavasaris, un skaidrs, ka nav aiz kalniem mirklis, kad trasēs atkal rūks motocikli. Kā jums šobrīd klājas, droši vien ar nepacietību gaidāt pirmos mačus?
– Tieši tā. Liekam visas lietas kopā, nu jau beidzot arī kāpjam uz moča un sākam braukt trasē. Ziemā abi ar Kasparu kārtīgi trenējām fizisko bāzi, ir ieguldīts liels darbs. Šajā gadā īpaši daudz uzmanības esam veltījuši tieši spēka treniņiem, jo saprotam, ka fiziskā sagatavotība spēlē ļoti lielu lomu, it sevišķi sezonas vidū. Tāpēc ziemā ir jāizdara kārtīgs melnais darbs, lai būtu vieglāk startēt un atjaunoties pašā sezonas viducī, kad sacensības norisinās teju nepārtraukti. Protams, savu laiku veltījām motocikla sagatavošanai, strādājām arī pie atbalstītāju piesaistes. Esam atraduši pāris jaunus sponsorus.
– Kad īsti sāksies sezona?
– Pirmās Latvijas čempionāta sacensības notiks 19. aprīlī Aizputē. Šogad kopumā būs pieci Latvijas čempionāta posmi, visos arī startēsim. Plānojam piedalīties arī Lietuvas un Igaunijas čempionātu sacīkstēs. Noteikti gaidāmas arī dažādas mazāka mēroga sacensības gan Latvijā, gan arī mūsu kaimiņvalstīs. Šādas vietējās sacīkstes lieliski noder kā treniņš pirms lielākām sacensībām. Esam jau sastādījuši aptuvenu kalendāru, kurā koncentrējamies uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas čempionātiem. Latvijā un Lietuvā būs pa pieciem posmiem, Igaunijā – četri, un kopā tās ir 14 sacensības, kurās mēs šogad noteikti gribam startēt. Ja atliks laiks un tehnika būs kārtībā, droši vien aizbrauksim arī uz kādām mazajām sacensībām. Patlaban grūti paredzēt, kā viss iegrozīsies, bet parasti sezonā mēs piedalāmies arī kādās trīs – četrās vietējās motokrosa sacīkstēs.
– Cik ilgi nodarbojaties ar motokrosu?
– Blakusvāģa ekipāžā kopā ar Kasparu Lubgānu braucu no 2020. gada, kad nopirkām pirmo motociklu. Varētu teikt, ka esam sākuši salīdzinoši nesen. Kaspars agrāk bija braucis ar solo motociklu pa savu piemājas trasīti Ķeguma pusē, bet vairāk treniņu nolūkos, lielākās sacensībās nestartēja. Taču vienubrīd viņš saprata, ka vēlas izmēģināt braukšanu ar blakusvāģi, un sakrita tā, ka arī man tajā laikā bija radusies interese par motokrosu. Es jau agrāk daudz sportoju, tostarp spēlēju florbolu, un fiziski biju diezgan spēcīgs. Tādēļ Kaspars man piedāvāja apvienot spēkus un pamēģināt braukt kopā blakusvāģa ekipāžā. Es padomāju, papētīju, ko nozīmē būt kantētājam, kas viņam jādara, jāiegulda un jāziedo, lai izdotos sasniegt labus rezultātus, un sapratu, ka tas ir jauns un nopietns izaicinājums. Reizē arī sajutu, ka šāda iespēja uzrunā mani un aizrauj, tāpēc piekritu un metos kopā ar Kasparu šajā motokrosa virpulī.
– Jums uzreiz bija skaidrs, ka nāksies būt par kantētāju? Vai arī pozīcijas sadalījāt vēlāk?
– Tā kā Kaspars jau agrāk gana daudz brauca ar solo motociklu, viņš bija apguvis visas motocikla vadības nianses. Arī es savulaik braucu ar moci, bet salīdzinoši maz un kādu laiku senāk, tādēļ šajā ziņā Kaspars nenoliedzami bija labāks. Es savukārt beidzamajos gados daudz fiziski strādāju, un kaut kā dabiski sanāca tā, ka viņš sēdās pie stūres, bet man vajadzēja kantēt. Izmēģinājām, sapratām, ka lieta iet, potenciāls ir un varam strādāt tālāk. Tādā veidā jau tajā pašā gadā, ja nemaldos, septembrī, startējām pirmajās Latvijas čempionāta sacensībās.
– Kādi ir labākie panākumi, kurus izdevies sasniegt līdz šim?
– Lielākais sasniegums pagaidām ir uzvara Latvijas amatieru čempionātā, ko mēs izcīnījām pirms diviem gadiem. Tagad gan startējam Open klasē, kurā piedalās visi ātrākie braucēji un ir krietni lielāka konkurence. Pagājušajā gadā Lietuvā divās sacensībās «izcēlām startu» jeb kā līderi izbraucām pirmo līkumu pēc starta. Cenšamies tikt labāko piecu ekipāžu skaitā visās sacensībās, kas notiek Baltijas valstīs. Ja šo mērķi izdodas sasniegt, uzskatām, ka sacīkstes ir izdevušās, un tiecamies vēl augstāk. Tādēļ šosezon gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā gribam ielauzties trijniekā.
– Varbūt jums ir vēl kādi mērķi?
– Šajā sezonā Madonā norisināsies pasaules motokrosa čempionāta posms. Mums ir liela vēlēšanās tajā piedalīties. Es pat varētu teikt, ka šīs sacīkstes būtu mūsu gada nozīmīgākais notikums. Vispirms gan attiecīgā līmenī jāsagatavo tehnika un viss rūpīgi jāpārdomā, jo dažreiz pat nelielas nianses var sašķobīt visoptimistiskākos plānus. Pasaules čempionāts ir liela mēroga pasākums, kurā galvenais mērķis ir cienīgi startēt un sasniegt finišu. Uz to mēs arī tiecamies. Bet sākumā viss jāsarēķina, jāizvērtē, jāsaliek kopā finanšu iespējas, jo vajadzīgs papildu ieguldījums motociklā. Es gribu pateikties visiem mūsu atbalstītājiem un būšu pateicīgs, ja uzradīsies arī jauni sponsori. Mēģināsim uzrunāt arī Ogres pašvaldību cerībā uz atbalstu gan motocikla sagatavošanai, gan iespējamiem uzturēšanās izdevumiem Madonā.
– Lai izdodas veiksmīga un panākumiem bagāta sezona!
