Otrdiena, 04.02.2025 03:48
Daila, Dominiks, Veronika
Otrdiena, 28. janvāris, 2025 12:58

Fizioterapeite: Ir jādomā jau agrā jaunībā par to, kā mēs dzīvosim vecumdienās

Viktorija Slavinska-Kostigova
Fizioterapeite: Ir jādomā jau agrā jaunībā par to, kā mēs dzīvosim vecumdienās
Foto no Leldes Staužas personīgā arhīva
Otrdiena, 28. janvāris, 2025 12:58

Fizioterapeite: Ir jādomā jau agrā jaunībā par to, kā mēs dzīvosim vecumdienās

Viktorija Slavinska-Kostigova

Fizioterapeite Lelde Stauža pati ikdienā aktīvi sporto, iet uz treniņiem, vada tos dažādām vecuma grupām un caur to iedvesmo daudzus Ogres novadā. Vasarās viņa sešos no rīta pie Dubkalnu karjera organizē rīta vingrošanas, pēc kurām visi dodas peldēt. Lelde ir gandarīta, ka daudzas no rīta vingrošanas dalībniecēm sekojušas viņas piemēram un peldēšanos turpina arī ziemā. "To dara arī tās, kuras vasaras rītos nav varējušas ieiet, jo nav ūdens mīļotājas. Mani ļoti iedvesmo, ja cilvēki nolemj pamēģināt," smaidot saka Lelde un uzsver, cik fiziskās aktivitātes ikdienā ir būtiskas. Diemžēl Latvijā esot pārāk mazs to cilvēku procents, kuri ikdienas "darbu skrējienā" pievērš uzmanību kaut elementārām fiziskajām aktivitātēm vai garākai pastaigai svaigā gaisā.

Būt fiziski aktīvam ir labi, bet vai drīkst būt arī pats minimums, piemēram, pastaiga?

Tā kā pie manis regulāri cilvēki nākuši un sportojuši un redzu tādus, kas pat gadiem sevi uztur formā, licies, ka visi apkārt sporto. Bet, protams, lai arī es pati šķiet dzīvoju tādā "savā fizisko aktivitāšu burbulī", kur liekas, ka visi ir super sportiski, tā nav. Nepateikšu precīzi, bet Latvijā ir tikai laikam ap 5% fiziski aktīvu cilvēku. Šī statistika un veiktie pētījumi ir visai baisi. Cilvēki par maz savā ikdienā ievieš fiziskās aktivitātes. Tomēr, citi reizēm nolemj - "es tagad iešu trīs reizes nedēļā uz treniņiem, lai arī nekad neesmu dzīvē sportojis." Tas nav labi, jo beigās šāda apņemšanās var šo vēlmi sportot tikai pasliktināt. Ir jāsāk ar minimumu. Vienmēr saku, ja neesi neko darījis, tad sāc ar vienu reizi nedēļā došanos pastaigā. Pieradini savu ķermeni. Nav nepieciešams izdomāt uzreiz milzu plānus smagai treniņprogrammai. Sākot ar mazumiņu, apjautīsim arī, ka ir jāprioritizē sevi un fiziskās aktivitātes. Saprotam, ka ar gadiem jau nepaliks vieglāk - locītavas nodilst, muskuļmasa samazinās, sevišķi sievietēm, ja nav spēka treniņu, pastāv osteoporozes risks. Ir jādomā jau agrā jaunībā par to, kā mēs dzīvosim vecumdienās. Nevaram paļauties, ka mūsu ķermenis vienmēr kompensēs to, ka neesam nevienu brīdi to stiprinājuši. Tomēr man ir liels prieks par Ogri, kur īpaši vasarās var redzēt pilnus stadionus ar pieaugušajiem un bērniem, kuri sporto. Mums kā vecākiem ir jābūt piemēriem saviem bērniem, mums ir jākustas, lai viņi kustētos. Tas, lai nebūtu mazkustīgais dzīvesveids, tiešām vispirms sākas ģimenē!

Ir dažādas motivācijas, kādēļ cilvēki uzsāk ziemas peldes, kāda bija tava?

Tā kā man nekad nav paticis aukstums, es vienmēr salstu, tad es vienreiz kaut kur izlasīju, ka tieši aukstumpeldes palīdz ķermenim norūdīties un adaptēties aukstumam. Izdomāju, ka pamēģināšu, bet es sāku jau vasarā gatavoties. Lēnām, katru dienu peldoties, tas ieilga līdz rudenim, un tad jau arī ziemā varēju ieiet mierīgi ūdenī. Tomēr lielā iecere, ka būšu pārvarējusi savu salīgumu, tomēr nepiepildījās (smejas). Man tāpat vienmēr ziemā ir auksti.

Tomēr turpini peldēt?

Sākot ziemā peldēt, es daudz nedomāju ne par ieguvumiem, ne mīnusiem, es vienkārši mēģināju sajust sevi un to, cik tas der man. Tas, kādēļ man tomēr ļoti peldes iepatikās, bija tā sajūta, kad ziemā ieejot ūdenī, tu stāvi un ir mirklis, kurā it kā viss apstājas. Tu tikai elpo un koncentrējies uz sevi. Dzīvē mums ir ļoti maz tādu mirkļu, kad varam apsēsties un tā vienkārši pabūt ar sevi. Tas visvairāk iedeva sajūtu, ka gribu turpināt un katru reizi to atkal piedzīvot. Protams, lielākie ieguvumi ir asinsvadu nostiprināšanās, jo aukstumā tie sašaurinās, un pēc tam tiek apgādāts viss ķermenis ar asinīm. Notiek arī atjaunošanās pēc treniņiem, ja ir piedzīvotas kādas muskuļsāpes. Aukstums palīdz ātrāk muskuļiem adaptēties. Ja man pašai ir bijis kāds smagāks treniņš, pēc kura nākamajā dienā varētu viss sāpēt, es tajā pašā dienā aizbraucu uz auksto ūdeni un tajā pasēžu. Man tas vienmēr ir strādājis. Vēl šajās peldēs rodas tā endorfīnu sajūta. Tu ieej ūdenī un jau jūties stiprs tajā, ka esi pārkāpis pāri tai savai komforta robežai. Tajā brīdī tam vispār nav sakara ar auksto ūdeni. Tas viss ir par tevi un to, kā jūties. Ir laba tā prieka pēcsajūta - ja vari ieiet ziemā āliņģī, tad dzīvē viss ir iespējams Žēl, ka mums šogad ir maz tās ziemas. Tik skaista ir tā sajūta, ka tu Dubkalnu karjerā ieej un apkārt viss ir apsnidzis un skaists, tas ir arī baudījums acīm.

Vai tu kā gatavojies pirms ieiet aukstajā ūdenī?

Kā jau stāstīju, es noteikti neesmu tas cilvēks, kurš spontāni ieies aukstā ūdenī. Arī tagad, pēc trīs gadiem, katru reizi, kā dodos, vispirms apeju apkārt Dubkalnu karjeram. Tā ir gan pastaiga, gan sava veida nobriešana tam procesam. Man nepatīk tā sajūta, ka atbraucu, izkāpju no siltas mašīnas un iekāpju uzreiz aukstajā ūdenī. Citādi es nesaņemu to foršo pēcsajūtu. Tāpēc es esmu par tādu lēnu sevis sagatavošanu tam aukstajam ūdenim.

Vai mazi bērni arī var peldēt ziemā?

Man pašai ir sešgadīgs dēls, un es laikam nepiekristu, ja viņš gribētu iet aukstajā ūdenī. Protams, ir svarīgi, kādā vecumā ir bērns, tomēr man neliekas, ka bērns apzinās vēl to robežu, kad paliek auksti vai salst. Es neriskētu un droši vien neieteiktu citiem. Tā, protams, ir katra vecāka izvēle, vai savu bērnu arī laist aukstajā peldē.

mceu_66516874811738061906414.jpg
Foto no Leldes Staužas personīgā arhīva