Gatavojoties sacensībām, Jēkabs Matisāns nebija sev uzstādījis augstus mērķus, jo reāli raudzījās uz situāciju. To būtiski ietekmēja pirms mēneša gūtā muguras trauma, kas liedza pilnvērtīgi sagatavoties meistarsacīkstēm. Sportists atzīst, ka starta brīdī sāpes vairs nejuta un situācija bija ievērojami uzlabojusies, tomēr nesenais savainojums neapšaubāmi atstāja iespaidu uz treniņu procesu. Tādēļ uzrādītais rezultāts viņam pašam zināmā mērā nāca kā pārsteigums. «Negaidīti uzstādīju jaunu personisko rekordu,» saka Jēkabs. «Protams, esmu priecīgs par to, it īpaši tādēļ, ka nesen vēl biju traumēts. Tomēr, paraugoties no otras puses, man šķiet, ka varēju sasniegt vēl labāku rezultātu. Tāpat zinu, ka noteikti var piestrādāt un lēkt vēl augstāk.» Par savu tuvāko mērķi augstlēkšanā jaunais vieglatlēts ir izraudzījies divu metru augstuma sasniegšanu, taču apzinās, ka šā nolūka piepildīšanai būs daudz jāstrādā un cītīgi jātrenējas.
Vieglatlētika – īstais aicinājums
Ikdienā Jēkabs Matisāns mācās Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas 9. klasē un paralēli katru dienu apmeklē treniņus Lielvārdes Sporta centrā. Ar vieglatlētiku viņš nodarbojas sešus gadus, bet pirms tam izmēģinājis savus spēkus arī florbolā. Jēkabs atzīst, ka komandu sports nespēja tik ļoti piesaistīt, puisim bija vēlme trenēties pašam un individuāli pilnveidot savas prasmes. Sākotnēji viņš trenējās pie Dinas Korpes-Jefremovas, bet vēlāk nonāca Ivetas Puķītes paspārnē. Ar treniņu procesu Jēkabs Matisāns ir apmierināts. «Trenere strādā perfekti, vienmēr ir interesanti, darbā tiek izmantoti dažādi, arī inovatīvi, paņēmieni,» saka vieglatlēts. «Mums ar treneri radusies laba savstarpējā sapratne. Lielvārdē ir arī nodrošināti teicami treniņu apstākļi neatkarīgi no tā, kādas nodarbības notiek. Piemēram, ja konkrētajā dienā netiek trenēta augstlēkšana, bieži veltām laiku fiziskajiem treniņiem, galvenokārt trenēju kājas. Runājot par dažādām disciplīnām, esmu pārbaudījis daudzas lietas, tomēr vairāk fokusējos uz augstlēkšanu, jo tā man labāk padodas. Tomēr dažreiz izmēģinu arī ko citu, piemēram, lodes grūšanu.»
Par tālākiem mērķiem
Patlaban lielākajai daļai vieglatlētu ziemas sezona ir noslēgusies, un Jēkabs Matisāns ir viens no viņiem. «Tagad sacensību vairāk nav, iestājies neliels atelpas laiks, kad treniņi nav tik intensīvi,» teic sportists. «Taču nav aiz kalniem arī vasaras sezona, kad nāks jaunas sacensības, un tām būs nepieciešams pienācīgi sagatavoties. Tādēļ drīzumā treniņu slodze pieaugs, bet tas mani nebaida, jo es gribu uzstādīt jaunus rekordus un cīnīties par augstākām vietām. Svarīgākās sacensības būs Latvijas U18 čempionāts, kas notiks jūlija sākumā.»
Jēkabs neredz šķēršļus, kas traucētu savienot mācības skolā ar treniņiem, jo vieglatlētikas nodarbības notiek pēc stundām. Viņš teic, ka arī mājasdarbi netraucē – to skaits neesot liels, un var paspēt visu laikus izdarīt. Brīvo laiku Jēkabs izmanto mācībām un arī atpūtai kopā ar ģimeni vai draugiem. Pēc devītās klases beigšanas viņam ir doma turpināt mācības Ogres Valsts ģimnāzijā un reizē arī trenēties Ogrē, bet par šo lēmumu viņš vēl nav līdz galam pārliecināts.
Jēkabs Matisāns vēro pasaules labāko vieglatlētu sacensības, cenšas ieraudzīt kaut ko noderīgu un iemācīties. Sportists ir nolēmis nodarboties ar vieglatlētiku, kamēr vien veselība to ļaus. Tādēļ konkrētus nākotnes mērķus viņš sev vēl nav uzstādījis. Jēkabs pieļauj, ka iespējamās traumas var ieviest korekcijas, taču ir apņēmības pilns pārvarēt dažādus izaicinājumus un doties pretī arvien jauniem sasniegumiem.
