Kā Jūs raksturotu "Zvaigznes ABC" grāmatnīcas attīstību šobrīd Ogrē?

Vēsturiski "Zvaigzne ABC" grāmatnīca Ogrē ir no 2003. gada vasaras. 2008. gadā mēs to nopietni paplašinājām, tas gads grāmatnīcai ir bijis vislabākais laiks. Tajā sasniegto uzplaukuma līmeni nekad vairāk neesam sasnieguši. 2009. gadā grāmatniekiem sākās krīze, kad PVN no 5% tika uzlikts uz 25%, kā rezultātā apgrozījums nobruka uz pusi. Toreiz grāmatnīcās visu nepieciešamo – papīrus un dažādas rakstāmlietas iegādājās arī pašvaldību iestādes. Grāmatnīcas vienmēr bez grāmatām savā sortimentā piedāvājušas arī rakstāmlietas. Diemžēl brīdī, kad neviena pašvaldība vairs nedrīkstēja neko pirkt savā vietējā grāmatnīcā, bet bija jāveic iepirkumi un internetā, grāmatnīcu pamati tika izšķobīti.

Vēl par vēsturi runājot, šķiet, 2017. gadā mēs bijām spiesti aiziet no vecās tradicionālās vietas, kur bijām daudz ieguldījuši. Mēdz teikt, ka nekas nav stabilāks par pagaidu vietu, un tā nu mēs tagad esam tur pie sliedēm Brīvības ielā.  Atceros, ka manā skolas laikā tur bija saimniecības preču veikals. Man vēl joprojām no tā veikala ir tāds interesants māla podiņš ar sēnīti, kas stāv man virtuvē. Toreiz to nopirku par savu pusdienas naudu. Tāpēc man šī iela Ogrē saistās ar dažādām nostalģiskām atmiņām.

Cik ļoti šodien Ogrei ir vajadzīga grāmatnīca, kā jūs vērtējat  - pircēju pietiek?

Salīdzinājumā ar 2023. gadu, skaitļu ziņā nav nekādu lielu kāpumu vai kritumu. Protams, gribētos vēl labākus rezultātus, bet ir labāk, nekā bija Covid laikā, protams. Tomēr, atrodoties vietā, kurā esam, ir sajūta, ka Ogre ir kā pārgriezta uz pusēm ar tiem žogiem un dzelzceļu. Esmu novērojusi, ka, pat ja uz gājēju ielas ir tirdziņi un apgrozās milzum daudz cilvēku, viņi aiziet līdz Zelta liepas kafejnīcai un tālāk nenāk. Ir sajūta, ka mēs esam tā kā atgriezti nost. Iespējams tas ir tāpēc, ka neesam tieši uz tās gājēju vai braucēju takas, tomēr man kā vecai ogrēnietei tas liekas tik pārsteidzoši, ka tā var būt. Protams, plūsma ir, un mums ir prieks par tiem pircējiem, kas mūs ir iemīļojuši un nāk uz akcijām. Daudzi ienāk pa ceļam no skolas.

Šobrīd nekur citur pārcelties neplānojam, tā kā turpināsim strādāt. Domāju, runāsim ar telpu īpašniekiem, ka kaut kas ir jādara ar vizuālo, jo pati ēka nav mūsu. Bet slēgšana grāmatnīcai noteikti nedraud. Aiziet man no šīs vietas būtu pretdabiski, un – Ogre ir arī augoša pilsēta ar lielām perspektīvām. Tā kā turpināsim strādāt, domāsim vairāk par iekļaušanos pilsētas dzīvē gan teritoriāli, gan psiholoģiski un to, kā būt vairāk proaktīviem un veidot savu lasītāju kopienas aktivitāti.

Skumji, ja pilsētas zaudē grāmatnīcas…

Tas, vai pilsētā ir vai nav grāmatnīcas, ir atkarīgs no lasītāja, pilsētas iedzīvotāja. Arī tad, ja tu neej pēc konkrētas grāmatas, tu vari ieiet pēc zīmuļa. Tu vari nepirkt to burtnīcu lielveikalā, bet gan grāmatnīcā, jo tieši tas veido grāmatnīcām tik nepieciešamo asinsriti. Cilvēki, kas tur strādā, jūtas vajadzīgi. Viņi aprunājas ar ienācējiem, neskaitot minūtes. Lūk, tas ir svarīgi! Grāmatnīca pastāv tikmēr, kamēr tā ir vajadzīga tajā vietā cilvēkiem, kas tur dzīvo. Zinām, ka šodien visu var nopirkt internetā. Mums internetā apgrozījums ir pieaudzis par vairāk nekā 60% nekā bija pirms Covid laika. Mēs varētu slēgt pusi Latvijas grāmatnīcu un tikai tirgot internetā, tomēr mums gribas to saikni ar cilvēkiem, gribas, lai vecāki bērnus var atvest uz grāmatnīcu. Atsevišķa grāmatnīca – tas ir citādāk, nekā lielveikalā tikai viens plaukts.

Kāds tad ir tas Ogres pircējs un lasītājs?

Es gribētu, lai mana Ogre ir kā Cēsīs (smejas). Tā ir viena fenomenāla vieta Latvijā ar tādu lasīšanas līmeni un ieinteresētību. Skatos, Cēsīs ir ap 15 tūkstoši iedzīvotāju, Ogrē tie ir teju 22 tūkstoši, bet apgrozījums Cēsīs ir lielāks. Protams, jāņem vērā arī iedzīvotāju sastāvs un tas, ka liela daļa ogrēnieši strādā Rīgā. Prieks par pastāvīgajiem pircējiem, man FB daudzi raksta, kas ir ogrēnieši, par to, ko vēl gribētu Ogrē un kas ir bijis labi. Ir tādi, kas paslavē un tādi, kas pažēlojas. Tā kā, varu teikt – viss jau notiek.

Grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka pārliecināta, ka šogad pie lasītājiem nonāks ļoti interesantas un pārsteidzošas jaunas grāmatas. Tā varēs arī atrast grāmatnīcā Ogrē, Brīvības ielā 16.  Foto - Eduards Groševs

Un lasītāji, protams, ļoti daudzi izmanto bibliotēkas piedāvājumus, lai pašiem grāmatas nebūtu jāpērk…

Nu Ogrē jau ir pasakaina bibliotēka! Tā arī pērk visus jaunumus, pat pa vairākiem eksemplāriem, un tas ir pozitīvi. Es Ogrē nonācu 5. klases laikā un atceros, kā skolas laikā arī pirku grāmatas. Mums bija laba latviešu valodas un literatūras skolotāja. Katrīna Šterna bija arī mana klases audzinātāja. Ļoti daudzi viņu Ogrē pazīst, jo skolā viņa nostrādāja visu mūžu un tikai nesen aizgāja mūžībā. Bieži pie viņas braucu ciemos uz Jaunogri. Kad nomira mana mamma, viņa man gan ar skatienu, gan saucot mani par bērniņu, kaut kādā ziņā deva mammas sajūtu. Pateicoties viņai es arī esmu tas, kas es esmu, un ar valodu varu tik labi tikt galā. Atceramies, ka toreiz jau viss bija par blatu, tu nevarēji tā vienkārši ieiet grāmatnīcā un daudz ko nopirkt. Mums skolēniem deva talonus, un ar tiem gājām uz grāmatnīcu. Taloni bija domāti tikai mācību grāmatām. Citas grāmatas varēja pirkt, taču labas grāmatas bija deficīts, tās tirgoja zem letes draugiem - pa blatu. Plauktos bija visādas polititiskas un ideoloģizētas brošūras un grāmatas, kuras cilvēki nepirka. Toties burtnīcas, klades, krāsu zīmuļus un pildspalvas varēja nopirkt tikai grāmatnīcā, citur rakstāmlietas netirgoja. Skolas laikā es ļoti daudz izmantoju bibliotēku, un kad tur man viss bija izlasīts, man teica, lai eju uz pieaugušo bibliotēku (smejas).

Vai iesākoties gadam jau ir zināms, ko izdosiet? Nav noslēpums, ka lasītāji priekšroku dod latviešu autoriem, vai ne?

Jā, aizvadītā gada pirktāko grāmatu Top 15 absolūti dominē latviešu autori gan daiļliteratūras, gan citos literatūras žanros, tostarp pašpalīdzības vai populārzinātniskajā. Absolūts hits mums ir Zanes Daudziņas “Bērnudienas komunālijā” un Kovaļovas “Klusie kaimiņi” un Daces Rukšānes “Lu-Lū un Eņģelis”. Jau šobrīd mums ir brīnišķīgs izdodamo grāmatu saraksts. Es drusku tagad pieturu un daudz ko vēl nelaižu uz tipogrāfiju, jo uz Ziemassvētkiem tika tik daudz izdots, ka to šobrīd vajag pārdot. Tad mēs varēsim atrotīt piedurknes un sākt izdot visus jaunumus.

Vai ir kāda grāmata ceļā uz tipogrāfiju, ko pati šobrīd pārlasāt?

Jā, es pati šobrīd lasu izdošanai ieplānoto Ievas Veides grāmatu (red. – "Piens un Asinis"), esmu pilnīgi tajā grāmatā iekšā līdz vissīkākajām detaļām. Tas ir līdzīgi kā ar Ilonas Balodes “Ielu muzikantu piezīmēm”. Tā grāmata burtiski “izšāva” un bija tāds “wov”. Tikai ja tur bija par visu slikto, ko cilvēks vien var atļauties, salīdzinot to pat ar paradīzi un elli, tad šajā grāmatā būs par to, ko cilvēks dara, tiekdamies uz Dievu un labo. Te ir tik sīki un atklāti. Šķiet, kaut kāda jauna paaudze nāk, kas sevi pasaulei tā spēj atklāt. Un tad ir kāda domu pērle, jauks secinājums, kas pārtrauc pašu vēstījumu un liek apstāties.

Vija Kilbloka ir aktīva arī sociālajos tīklos, informējot par grāmatu jaunumiem un uzklausot dažādu lasītāju pieredzes. Facebook sava lapa ir izveidota arī ikdienā uzticamajiem pavadoņiem, ģimenes locekļiem - tēvam un dēlam Heroldiem. Foto - Eduards Groševs