Par to pārliecinās arī OVV – ierodoties bibliotēkā uzreiz pēc tās atvēršanas, tur jau pēc grāmatām ieradies kāds lasītājs. Viņš nāk punktīgi katru piektdienu no rīta. Pamatā dod priekšroku detektīvliteratūrai, izlasījis visas, kas ir pieejamas grāmatu krātuvē, tāpēc esot spiests ņemt tās, ko jau izlasījis, bet piemirsis tur notiekošo. Tūlīt pēc viņa ierodas vēl viens čakls lasītājs, kuram arī vislabāk patīk asa sižeta literatūra. Ieraudzījis bibliotekārēm uz galda jaunus «krimiķus», vēlas uzzināt, vai tos var dabūt. Uzreiz ne, jo uz tām ir rindā pierakstījušies jau citi. (Šā žanra darbi ir ļoti pieprasīti dažādu paaudžu auditorijā.) Nu tad lai atzīmējot sarakstā arī viņu uz diviem skandināvu un vienu amerikāņu autora darbu. Vai bieži nākas gaidīt kādu grāmatu? Jā, ir tādas, uz kurām rinda ir gara. Kad tā ir izstāvēta, pienāk īsziņa, ka var nākt pēc grāmatas.

Pēc mirkļa durvis ver meitene – vai var dabūt grāmatu prāta spēļu cienītājiem «Viss par visu»? Bibliotekāre Inese Virse ielūkojas datubāzē – tāda ir uz vietas Bērnu literatūras nodaļā, kas atrodas pirmajā stāvā. Ik pa laikam sarunu nākas pārtraukt, jo ieradies kāds apmeklētājs. Lielākoties atdot izlasītās un paņemt jaunas grāmatas, taču ir arī tādi, kuriem vajag palīdzēt ar dažādas informācijas meklēšanu, dokumentu noformēšanu, nokopēt vai izdrukāt kaut ko, izmantot iespēju ar savu viedierīci pieslēgties bezmaksas Wi-Fi vai pastrādāt uz bibliotēkas datora, skaidro bibliotekāre Lāsma Gabrāne. Viņa norāda, ka cilvēku plūsma pēc kovidlaika ierobežojumiem ievērojami pieauga. Laikam jau bija noilgojušies pēc dzīvā kontakta, ne tikai pēc grāmatas nolikšanas kastītē un jaunas saņemšanas. Jā, arī Lielvārdē tika ierīkots bibliomāts – pašapkalpošanās iekārta, kas ir labs risinājums, jo pieejams jebkurā laikā (tā šobrīd nav izmantojama, jo radušās tehniskas problēmas).

Pieprasa visplānāko

Vai ir kādas atšķirības starp dažāda vecuma grupām? Lai gan kopumā lasa visas paaudzes, pastāvīgo lasītāju pulkā daudz ir pensijas vecumā, kad acīmredzot ir vairāk laika kam citam, ne tikai ikdienas pienākumiem. Arī tad, kad viņi paši vairs nevar aiziet līdz bibliotēkai, viņi pasūta lasāmo, un tad tas tiek piegādāts uz mājām. Viens no veidiem ir arī Ogres bibliobuss, kas nu jau gadu reizi mēnesī (otrajā ceturtdienā) izbrauc maršrutu pa Lielvārdes apkaimi (no Dzelmēm un Kaibalas līdz pat Avotiem). Ja sākotnēji nebija lielas atsaucības, tad palēnām pēc plašākas reklāmas (arī Muzeju dienā, kad tas bija atbraucis arī uz Lielvārdi) tā apmeklētāju skaits ir audzis un uz to pārgājusi arī daļa līdzšinējo Lielvārdes bibliotēkas lasītāju. Tas gan populārāks ir vecākās paaudzes vidū, jo bibliobuss kursē dienas laikā, kad strādājošie ir darbā.

Kā ir ar jaunāko paaudzi – cik liela vēlme ir lasīt? Ir arī šajā vecuma grupā lasītmīļi. Būtu vairāk, ja te būtu piemērota vide. Pirmajā stāvā Bērnu literatūras nodaļā ir rotaļu stūrītis mazākajai auditorijai, bet vajadzētu tādu, kas uzrunātu pusaudžus un jauniešus uzturēties ilgāk, ne tikai atnest un paņemt grāmatu. Ko izvēlas skolēni? Lielākoties to, ko skolotāji uzdod lasīt. «Un sākumā teju kā klasika ir teiciens – dodiet visplānāko grāmatu,» pasmaida bibliotekāres, piebilstot, ka arī tas ir labi, un paldies skolotājiem, ka viņi brīvprātīgā piespiedu kārtā liek atnākt uz bibliotēku. Novērojumi tomēr liecina – grāmatas iemīl tie, kuriem ģimenē kāds no vecākiem to dara. Nevajag bērnam uzspiest to, kas varētu šķist piemērots. Lai lasa to, kas patīk, un tad jau tas palēnām ievilks grāmatu pasaulē un viņa interešu loks paplašināsies, spriež Inese Virse. Prieks arī par jaunajiem vecākiem, kuri lasa priekšā saviem mazuļiem. Pat tādiem, kuri vēl nerunā un paši neskrien kājām.

«Labu darbu veic arī dažādās grāmatu draugu kopas soctīklos, kā arī blogeri, kuri raksta par savu lasīšanas pieredzi un veido savus grāmatu apskatus. Ogres novadā tāda ir Aija Bremšmite, kura ir Ogres bibliotēkas galvenā bibliotekāre,» teic Lāsma Gabrāne. Vaicātas par bibliotēku nākotni, viņas vienā balsī apgalvo, ka tās noteikti būs vajadzīgas, arī drukātais formāts.

Gaumes dažādas

Vispār jau gaumes ir dažādas – vieni lasa tikai ārzemju autorus, citi (it īpaši gados vecākie) labprāt arī latviešu, aptverot visu klāstu, ko piedāvā mūsu izdevniecības. Te atkal ir iedalījums – ir, kas izvēlas jaunāko latviešu literatūras devumu, citi – arī iepriekšējo periodu. Sievietes biežāk grib «ko vieglāku», piemēram, dāmu romānus, jo tik ģeopolitiski saspringtā laikā negriboties baudīt neko depresīvu. Taču netrūkst arī intelektuālākas literatūras cienītāju, tāpēc vien ir svarīgi iegādāties grāmatas dažādām gaumēm, arī nozaru literatūru, ko gan, nenoliedzami, izvēlas daudz mazāk. Lielāks akcents tajā tiek likts uz pedagoģijas jomu, kas ir vairāk pieprasīta. Jaunieši biežāk grib lasīt angļu valodā. Ir arī savs krieviski lasošo pulciņš – bibliotēkā ir piedāvājums arī šai auditorijai. Labs modelis ir starpbibliotēku abonements, kas dod iespēju ikvienam lasītājam sev tuvākajā bibliotēkā pasūtīt sev interesējošo no citas bibliotēkas. Lielvārdieši var saņemt iespieddarbus, piemēram, no Ķeguma vai Ogres grāmatu krātuvēm. Trimdas literatūras bagātīgais krājums jeb «Grāmatu klēts», kas savulaik tika izvietota Lielvārdes Kultūras centrā, ir pārcēlusies uz Lauberes pagasta bibliotēku, bet, ja vajadzīgs, var no turienes ko pasūtīt vai lasītājs pats aizbraukt pēc tās (bibliotēkas sistēmā ir redzams tās krājums). Šobrīd dažādās novada bibliotēkās ir aplūkojama ceļojošā «Grāmatu klēts» izstāde, un šoruden tā būs arī Lielvārdē.

Ir arī lasītāji, kas izmanto iespēju bez maksas lasīt E-grāmatu bibliotēkā. Runājot par digitālajiem pakalpojumiem, ir diezgan liels pieprasījums pēc izdrukāšanas, kopēšanas, e-paraksta lietošanas (bibliotēkā ir tam nepieciešamā ierīce). Taču jāatzīst, ka datora lietošana izklaidei gan ir ievērojami sarukusi, jo tomēr vairākumam ir viedierīces un interneta pieslēgums. Arī lasītavā vairs nesēž un nelasa periodiku vai grāmatu, tostarp mācību literatūru, kā tas savulaik bija ierasts. (Raksta autores māte atcerējās, ka, ejot uz Ķemeru bibliotēku pēc grāmatām, it bieži tur lasītavā redzējusi Imantu Ziedoni.) Ja tomēr kāds ilgāk uzkavējas, tad – lai izmantotu bezmaksas Wi-Fi tīklu.

Kamēr grāmatas tiek iegādātas ik gadu vienmērīgā daudzumā, tad preses izdevumu sadaļa gan sarūk. Ja pērn tika pasūtīti 32 dažādi izdevumi, tad šogad vairs tikai 23. Tas tāpēc, ka cenas pamatīgi palēkušās, bet bibliotēkai atvēlētais finansējums palicis iepriekšējā gada līmenī.

Gaida jaunas telpas

Bibliotēka Lielvārdes Kultūras namā atrodas kopš 1976. gada, un tās platība palikusi nemainīga. Lai atbrīvotu vietu jaunajām grāmatām, ik gadu tiek norakstītas fiziski nolietotās. Ir arī krātuvītes telpa, kas ir krietni par mazu. Kopš tiem laikiem ir arī plaukti, kas jau nokalpojuši savu mūžu. Smagā grāmatu nasta otrajā stāvā atstāj negatīvu ietekmi uz ēkas konstrukcijām, un būvspeciālisti vērsuši uz to uzmanību. Arī vides pieejamība ir tikai pirmajā stāvā, bet otrajā stāvā nav ne lifta, ne pacēlāja. Kultūras nama vadība tikai priecātos, ja bibliotēka pārceltos uz citurieni, jo vēlētos izmantot telpas savām vajadzībām. Sen jau solītas jaunas, bet tā arī viss palicis «uz papīra», līdz ar to arī cerības uz jaunu aprīkojumu.

Plašākas telpas dotu lielākas izstāžu un citu pasākumu iespējas. Te vienmēr ir kāda izstāde. Cilvēki tā ir pieraduši pie tām un, tiklīdz to nav, interesējas, kad būs. Lai gan cenšoties eksponēt lielvārdiešu radošo veikumu, taču pa šiem gadiem atrast ko jaunu no vietējo ļaužu apcirkņiem kļuvis grūtāk, tāpēc meklē arī ko jaunu ārpus Lielvārdes robežām. Šobrīd te aplūkojamas ikšķilietes Antras Saliņas tekstilijas, bet pirms tam bija Ināras un Agra Liepiņu gleznas.

Arī pasākumi tiek rīkoti dažādām auditorijām, taču ne vienmēr izdodas piesaistīt lielvārdiešu uzmanību tiem, jo laikam ir palutināti ar citiem piedāvājumiem, arī tiem, kas baudāmi Ogrē un Rīgā. Apmeklētākais (Kultūras centra mazā zāle bija pilna) iepriekšējā gadā bija – tikšanās ar aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu. Cenšoties iepriecināt arī Bērnu literatūras nodaļas lasītājus – čaklākie pirms Ziemassvētkiem varēja vērot burvju triku meistara Valdemāra izrādi. Protams, jārēķinās ar finansiālajām iespējām, jo uzaicinātajiem autoriem uz pasākumu ir jāmaksā. Viens no avotiem ir pašvaldības piešķirtais finansējums, kā arī Kultūrkapitāla fonda programmas, uz kurām bibliotekāres ik gadu naski raksta pieteikumus. Sadarbojoties arī ar skolām un pirmsskolām, kur tiek rīkotas tikšanās ar radošiem cilvēkiem. Ir laba sadarbība ar Pensionāru biedrību un Dienas centru, kur arī ik pa laikam notiek kopīgi sarīkojumi ar bibliotēku. Darbojas arī Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija, arī mazāko auditorija netiek aizmirsta. Nesen bibliotekāres viesojās Lielvārdes pamatskolas pirmsskolas vienā no grupiņām, kur mazie lasītāji nobalsojuši par sev mīļāko grāmatu.

Bērnu iecienīta vieta

Tas ir liels ieguvums, ka joprojām Lāčplēša rajonā darbojas filiāle, kas ierīkota daudzstāvu mājas trīsistabu dzīvoklī, uzskata Inese Virse un Lāsma Gabrāne. It īpaši to iecienījuši bērni, kam tā ir gluži kā pagarināto nodarbību grupa. Pēc stundām daudzi labprāt iegriežas, it īpaši tie, kuriem vēl jāgaida skolas autobuss. Tā tas notiek arī brīdī, kad tur viesojas OVV. Pirmā atnāk meitene, kura nereti te mēdzot uzkavēties teju līdz slēgšanai, jo mājās iet negribas. Viņa piesēž pie jaunā datora (te tiek uzmanīts, lai tas nenotiktu ilgāk par stundu), kas nomainījis iepriekšējos, kuri savu laiku bija nokalpojuši. Tiesa, tad to bija vairāk un atradās telpā, kura tagad, izremontēta un ar pufiem aprīkota, ir vieta, kur piesēst un parunāties. Būtu labi, ja telpas būtu plašākas – kad te sabrāžas jaunā paaudze, enerģija kūsāt kūsā. Varbūt pat traucē vienam otram vecākam lasītājam, kas grib klusumā pašķirstīt un izvēlēties kādu grāmatu. Taču, no otras puses, – labi, ka skolēni nāk, pat tad, ja šoreiz nenāk, lai ņemtu ko palasīt. Pilnīgi iespējams, ka nākamreiz paņems.

Filiāles bibliotekāre Dace Vecziediņa norāda, ka pērn Lielvārdē sācis darboties Jauniešu centrs, taču par dalībnieku tur var kļūt no 12 gadu vecuma. Kur lai paliek pārējie? Jā, skolās ir interešu izglītība, pulciņi, bet bērniem vajag vietu, kur var sanākt kopā ārpus skolas, darboties, sarunāties, atpūsties. Tā kā bibliotēkā ir maz vietas (maksimums 12–15 cilvēkiem), nereti pasākumus bērniem izziņo kādu dienu pirms tiem. Tā ap Ziemassvētku laiku dienu iepriekš soctīklos palaiduši vēsti par piparkūku meistarklasi, un sanāca tik daudzi, ka tik tikko pietika vietas. Un tas pierāda, ka bērni grib ne tikai «ietusēt», bet arī darboties.

«Jaunie ļaudis ar kaut ko ir jāiemāna, jāpiesaista grāmatām. Ar piespiedu mehānismiem tas mūsdienās nav izdarāms,» ir pārliecināta Dace Vecziediņa. Viņai prieks, ka tas saprasts arī valsts līmenī, un tiek piedāvāti dažādi lasītprasmes veicināšanas pasākumi. Viens no soļiem – katru dienu skolā literatūras stundas laikā atvēlēt desmit minūtes klusajai lasīšanai, proti, katrs skolēns lasa sev interesējošu grāmatu, pēc tam aizpildot lasītāja dienasgrāmatu. Nākamais solis – visiem kopā apmeklēt tematiskas «Lasītrosmes» nodarbības bibliotēkā.

Te tiek rīkoti pasākumi ne tikai jaunākajai paaudzei, bet arī pieaugušajiem – ir tikšanās ar autoriem, arī vietējiem cilvēkiem, kam ir ko stāstīt un rādīt, teic Dace Vecziediņa, uzsverot, ka bibliotēka bija, ir un būs!