R.Strazdiņa ar MI kā tehnoloģiju jau bijusi pazīstama kopš laika, kad tas vēl atradies zinātniskās laboratorijās. Tāpēc viņa to izprot, bet ļoti labi saprot cilvēkus, kuri nenāk no tehnoloģiju pasaules un kuriem var iestāstīt dažādus brīnumus, ko tehnoloģija dara vai nedara. Viņa uzsver – “lietotājam vienmēr ir svarīgi saglabāt kritisko domāšanu un faktu pārbaudi. Tā ir mūsu atbildība un to mums nevajag atdot tehnoloģijai.”

Atklājot vairāk savu tēmu, doktore uzsvēra, ka “jēdziens – “ētisks jeb atbildīgs mākslīgais inetelekts” nav radies tikai tagad, pēdējos gados. IT nozare par šo jēdzienu runā apmēram jau 20 gadus. Tehnoloģiju izstrādātāji ļoti labi apzinās, ka MI var lietot gan labiem, gan ļoti sliktiem mērķiem.

Mākslīgā intelekta lielais lēciens 

Teju ikviens no mums ir dzirdējis vai pats lietojis tehnoloģiju – ģeneratīvo MI. Tas ir mašīnmācīšanās modeļu veids, kas šobrīd var palīdzēt veidot jaunu saturu, piemēram, attēlus vai mūziku, kā arī rakstīt kodu. Sākotnēji to vairāk izmantoja, lai izprastu un ieteiktu informāciju. Būtiski saprast, ka tas nav cilvēks, tas nevar ne patstāvīgi domāt, ne just emocijas, tikai lieliski spēj atrast sakarības. 

Kā plašāk skaidro R.Strazdiņa, MI attīstību un izplatību šodien apturēt vairs nevar neviens. Salīdzinājumam pāris fakti – līdz mobilos telefonus sāka lietot 100 miljoni cilvēki, pagāja 16 gadi, internetam līdz šādam lietotāju skaitlim vajadzēja 7 gadus, Facebookam – 4-5 gadus, turpretī slavenajam ChatGPT (kas ir viens no ģeneratīvā MI lietojuma modeļiem) pagāja tieši 3 mēneši. “Mums jāsaprot šis ātrums, ar kādu tehnoloģija izplatās. Šo lēcienu izraisīja divas vienkāršas lietas. MI mācās no datiem un to apjoms ir blakne no digitalizācijas – tās rezultātā pasaulē radās ļoti daudz elektronisku datu, kurus var apstrādāt ar datoru. Tam līdzās radās ļoti lielas skaitļošanas jaudas vai citiem vārdiem – lieli, spējīgi datori. 70 gados arī bija lieli datori, bet tie bez jaudas,” plašāk MI attīstības straujos tempus raksturo doktore.

Dr.sc.ing Renāte Strazdiņa uzstājas konferencē Rīgas Katoļu ģimnāzijā 24.janvārī. Foto: Ieva Balode

MI pretī vienmēr vajadzēs cilvēku

Kā norāda R.Strazdiņa, izglītības jomā, protams, jau sen izmanto daudz un dažādas tehnoloģijas. Sākot no skaitīkļiem, tiem sekoja pildspalvas rakstīšanā, tad nāca datori. Lai arī daudziem MI klātbūtne šķiet salīdzinoši nesena, pati MI tehnoloģija ir aptuveni 50 gadus sena. 

“Vienkārši runājot – MI ir tehnoloģija, kas ļauj ierīcei redzēt (datorredze), piemēram, radari uz ceļiem, kas “ķer mašīnas, šo tehnoloģiju izmanto arī medicīnā daudz un citviet. Tā ir tehnoloģija, kas balstoties uz datiem spēj sintezēt runu. Tā ir palīdzoša izglītībā tiem cilvēkiem, kas nespēj paši izlasīt, viņi var noklausīties. Cilvēkiem, kas ir gados, šī sintezētā valoda atskaņo tekstu un tā viņi var iegūt informāciju. Mēs daudzi noteikti esam izmantojuši hugo.lv, kas ir Latvijas tulkotājs vai Google translate – ar to palīdzību mēs varam tulkot tekstus bez vārdnīcas ņemšanas. Vislielākais lietojuma modelis, kuru noteikti visi esat lietojuši ir ChatGPT, bet tas ir tikai viens no lietojumiem ģeneratīvajam MI,” ieskicē R.Strazdiņa, norādot, ka burtiski pamanīja to brīdi, kad studenti sāka izmantot ChatGPT.  “Es kā pasniedzēja RTU pasniedzu maģistrantūrā vienu kursu un man bija būtiski jāpārmaina veids, kā pārbaudīt viņu zināšanas. Protams, mani priecē, ka studenti izmanto tehnoloģijas,” smaidot min tehnoloģiju eksperte.

MI modeļiem raksturīgs tas, jo vairāk mēs tos lietojam, jo vairāk mēs tos mācām. Tas ietekmē arī saņemto atbilžu kvalitāti uz, piemēram, mūsu uzdotajiem jautājumiem ChatGPT. Lielākoties MI darbojas pasaules lielākajās valodās – angļu, ķīniešu, spāņu u.c. Šobrīd jaunas valodas pievienošana un apgūšana notiek pāris mēnešu vai dienu laikā iepretim tam, ka kādreiz, lai adaptētu un apmācītu MI uz kādu jaunu mazāku valodu, tas prasīja pat gadu. “Ja runājam par ģeneratīvo MI, ir jāņem vērā nianses. Tas ir īpaši jāapmāca par vēsturisko kontekstu, izpratni un tradīcijām. Šie modeļi, kurus lietojam ir mērāmi tūkstošos visā pasaulē. Tas nav tikai viens ChatGPT, līdz ar to svarīgi saprast, cik ātri ir notikusi kādas informācijas atjaunošanās,” skaidro R.Strazdiņa.

Viņa nenoliedzami piekrīt šodienas vecāku bažām un jautājumiem par to, vai mūsu bērni spēs vēl kaut ko paši izdomāt, uzrakstīt, vai arī viņi tikai paliks par operatoriem, kas ievada jautājumu. “Tad bērns saņem atbildi un mēs pat nezinām, no kurienes tā atbilde ir nākusi un vai tā ir ticama. Ir parādījusies virkne ar jautājumiem, arī maldiem un diskusijām par to, ko mums darīt. Palīdzīgs MI ir, bet tam pretī vajag cilvēku, kurš spēj kritiski izvērtēt rezultātu un atbildes. Šis tehnoloģijas lietos, bet tas, par ko mums ir jāmāca un pašiem jāpārliecinās – vai mūsu bērni spēs kritiski izvērtēt to, kas ir tas rezultāts.”

Vienošanās par atbildīgu lietošanu

Pati tehnoloģiju nozare, arī politikas veidotāji ES un citās valstīs vienojušies un izstrādājuši pasaulē pirmo visaptverošo mākslīgā intelekta regulējumu, līdzsvarojot MI radītās iespējas un riskus. Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā. Tā ieviešana dalīvalstīs norisinās pakapēniski.

“Mēs esam vienojušies par principiem, ka mēs šo tehnoloģiju izstrādājam ētiski un atbildīgi. Tam ir pievienojušies ļoti daudzi uzņēmumi, kas izstrādā MI. Tas nozīmē to, ka pirmkārt, šī tehnoloģija ir caurspīdīga. Mēs atklājam, uz kādiem datiem esam to mācījuši. MI nemācās ne no kā cita, kā tikai no datiem, ko tam iedodam. Tur nav maģijas, tur ir dati un algoritms. Mums ir jāizdara viss, lai dati būtu patiesi. Otrs, mums ir jānodrošina tas, ka MI lietojumi izturas pret visiem cilvēkiem vienādi. Viņi nešķiro kategorijās. Tikpat svarīgi ir, lai lietojums ir nekaitīgs. Ja esam paredzējuši, ka lietojumam ir jāstrādā vienā vai otrā veidā, tad tur ir cilvēks, kas kontrolē, ka tas tiešām strādā. Mums ir arī jānodrošina privātums un drošība, jo atkal atkārtoju – šie modeļi mācās no datiem. Mums jānodrošina, ka dati, kas tiek izmantoti, piemēram, izglītībā, ir iegūti tikai tādā veidā, kas ir atļauts. Un pats svarīgākais vārds ir  - atbildīgums. Cilvēks ir tas, kurš kontrolē lēmumu pieņemšanu. Nevajadzētu būt tādām situācijām, ka MI sistēma var pieņemt lēmumu cilvēka vietā, bet pats cilvēks to nekontrolētu. Mums ir jābūt vērtību sistēmai, kura spēj kritiski izvērtēt, vai šajā gadījumā mēs MI lietosim vai nē, kad mēs to lietosim un ka mēs to izstrādājam atbildīgi. Ja šis būs, tad mēs būsim uz pareizā ceļa un varēsim izmantot tos augļus, ko tas mums spēj dot,” tā pauž R.Strazdiņa, uzrunājot Rīgas Katoļu ģimnāzijas organizētās konferences “Kristīgā izglītība Latvijā – izaicinājumi un ieguvumi” dalībniekus.

Atbildīga Mākslīgā intelekta principi. Ekrānšāviņš no R.Strazdiņas prezentācijas 24. janvāra konferencē Rīgas Katoļu ģimnāzijā