Pasākuma mērķis - izkopt skolēnu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt Juglas kauju vēsturi, izrādīt cieņu karavīriem, kuri cīnījās par Latviju, un iepazīstināt skolēnus ar militāro tehniku un ekipējumu.
Ogrē, Zilo kalnu pakājē, patriotisko pārgājienu apmēram 3 kilometru garumā uzsāka Jaunogres vidusskolas, Ogres Centra pamatskolas, Ogres 1.vidusskolas, Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogresgala pamatskolas skolēni, savukārt Ikšķilē pie slēpošanas trases sākuma pārgājienu sāka Ikšķiles vidusskolas, Tīnūžu sākumskolas, Madlienas vidusskolas, Lēdmanes pamatskolas, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas, Lielvārdes pamatskolas, Suntažu vidusskolas, Birzgales pamatskolas, Ķeipenes pamatskolas, Ķeguma vidusskolas, Tarupes pamatskolas skolēni. Skolēni pa ceļam uz satikšanās vietu – laukumu pie Dubkalnu karjera ūdenskrātuves - tika aicināti vākt dažādus dabas materiālus, lai vēlāk kopīgi piepildītu īpaši veidotu Latvijas valsts kontūru.
Šogad blakus Latvijas un Ogres novada karogam plīvoja arī Ukrainas valsts karogs, paužot atbalstu Ukrainas tautai un atbalstot Ukrainu cīņā pret agresorvalsti Krieviju. Pārgājienā piedalījās arī skolēni no Ukrainas.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš pateicās pasākuma idejas autoram un iniciatoram domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim, kura iedibinātais patriotiskais pārgājiens novadā pastāv jau gandrīz 10 gadus un aicināja šo tradīciju turpināt: “105 gadus atpakaļ šajā apkaimē cīnījās latviešu strēlnieki, lai mēs šobrīd varētu dzīvot brīvā, neatkarīgā valstī. Svarīgi just kopības un piederības sajūtu savai ģimenei, novadam un valstij. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad mūsu kaimiņvalstī Ukrainā agresorvalsts Krievija veic iebrukumu un notiek karš. Svarīgi ir apzināties, ka tas nav tikai viņu karš, bet arī mūsu karš par brīvību. Būsim visi vienoti!”
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece uzsvēra, ka Ogres novada pašvaldība bija viena no pirmajām, kas atvēra savas durvis Ukrainas karavīriem un viņu bērniem. “Mums katram jādomā par to, kā varam un gribam mūsu mīļo valsti sargāt. Mūsu armija šobrīd ir viena no modernākajām. Mums ir spēks un spējas, tomēr visa mūsu nākotne ir jūsu rokās, jaunieši. Tikai visi kopā mēs veidojam šo valsti! Atcerieties, ka katram no mums ir roka jāpieliek, lai visi kopā šeit varētu būt droši un laimīgi,” aicināja B.Bļodniece.
Pasākuma dalībniekus sveica arī Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Ainārs Rauze, kurš iedrošināja jauniešus jautāt, lai rastu izpratni par bataljona darbību. Vecākais eksperts reliģiskajos jautājumos Elmārs Pļaviņš aicināja domāt par Latviju un vēlēja, lai Dievs stiprina, iedrošina un svētī.
Muzikālus priekšnesumus pasākumā sniedza Birzgales Mūzikas skolas pūtēju orķestris, Ogres Mūzikas un mākslas skolas saksofonu kvintets.
Pēc pasākuma svinīgās daļas skolēni varēja darboties informatīvajos punktos, piedalīties aktivitātēs, vērot militārās tehnikas un aprīkojuma paraugdemonstrējumus, kurus nodrošināja Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljons, Jaunsardze, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki, Militārā policija, NATO bataljons, Rekrutēšanas atlases centrs, Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža", Ogres novada sporta centrs, Ogres novada Izglītības pārvalde, Latvijas pludmales glābēju asociācija, 29. Ogres skautu un gaidu vienība.
Saudzējot vidi, pasākuma dalībnieki tika lūgti neizmantot vienreizējos traukus, bet no mājām paņemt, bļodiņu, karoti un krūzīti, lai iestiprinātos pēc ceļa un aktivitātēm ar karavīra azaidu.
Fotogalerija šeit:
Kauja pie Mazās Juglas upes 1917. gada septembra sākumā bija Vācijas armijas īstenots uzbrukums Rīgai ar mērķi ieņemt pilsētu un ielenkt Krievijas 12. armiju, kura puslokā sargāja Rīgas fronti. Latviešu strēlnieki bija Rīgas frontes labākie cīnītāji.
Pēc masīvas artilērijas uguns vācieši pie Ikšķiles forsēja Daugavu un devās uz ziemeļiem. Galvenās kaujas norisinājās 1.- 2. septembrī Mazās Juglas upes apkārtnē - Salaspils, Ikšķiles un Ogres novadu teritorijā, kur pret vairākas reizes lielāku pārspēku veselu diennakti cīnījās četri latviešu strēlnieku pulki.
12. armija un latviešu strēlnieki izkļuva no aplenkuma. Diennakti ilgajās kaujās krita vairāki tūkstoši latviešu, krievu un vācu karavīru. Rīga krita vācu rokās, latviešu strēlnieki atkāpās uz Vidzemi, karš Latvijā pēc dažiem mēnešiem noslēdzās.
Kaujas pie Mazās Juglas upes ir viens no varonīgākajiem un reizē traģiskākajiem notikumiem Latvijas vēsturē – tā ir latviešu strēlnieku otra lielākā kauja.
