PS aicina IZM papildināt modeli ar pieejamības skolu kritērijiem, kas balstīti, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu novados, ceļu stāvokli, pašvaldību nodrošinājumu ar autobusiem skolēnu pārvadājumiem.

Piemēram, Ludzas novadā pašvaldībai lielākās bažas ir par Kārsavas un Zilupes vidusskolām, jo neesot skaidrs, vai tās skaitās kā pierobežas vai pieejamības skolas. Ja vidusskolas nosaka par pierobežas skolām, tad vidusskolas klases būs pilnībā jāfinansē pašvaldībai. Savukārt, ja tās kvalificētos kā pieejamības vidusskolas, pietiktu ar valsts finansējumu, aprēķinājusi pašvaldība.

Finansēšanas modeļa jaunākā versija paredz, ka pieejamības skolām vidusskolas posmā būs jānodrošina vismaz 30 skolēni, savukārt pierobežas skolām - vismaz 45. Savukārt LPS lūdz noteikt 30 skolēnus kā minimālo skolēnu skaitu arī skolām ES pierobežas zonā 10.-12.klašu posmā.

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure sacīja, ka pieejamības skolu saraksts un ES ārējās robežas vidusskolām, nosakot 30 bērni klasē, pašvaldībām ļaus saprast reālo ietekmi uz saviem budžetiem.

Tāpat LPS uztur lūgumu noteikt, ka Dobelē, Gulbenē, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Madonā, Ikšķilē, Lielvārdē, Preiļos, Saldū un Talsos 10.-12.klašu grupā būtu jābūt vismaz 90 skolēniem, nevis 120, kā to piedāvā IZM.

LPS arī rosina papildināt modeli ar finansējuma aprēķinu pirmsskolas izglītības programmām, jo 44% vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes īstenojot arī pirmsskolas izglītības programmu.

Kā vēstīts iepriekš, jaunā pedagogu darba algas modeļa "Programma skolā" ieviešana vispārējās pamata un vidējās izglītības posmā valstij nākamgad varētu izmaksāt papildu 37 miljonus eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini.

Šogad valsts pašvaldībām mērķdotācijās pedagogu algām būs izmaksājusi provizoriski 437,62 miljonus eiro. 2025.gadā mērķdotācijām varētu atvēlēt 474,78 miljonus eiro eiro.