Turpinot vecmāmiņas sapni par keramiķes karjeru, māksliniece rada paralēlu pasaules izpratni, daudzslāņaini savijot un aktualizējot vairākus māksliniecei nozīmīgus jautājumus, kuri skar dzimtu, pašuztveri un pārdzīvojuma klātesamību mākslas radīšanas procesā.

Attēls - kā garīgums, kas eksistē vienā dimensijā - iegūst telpisko uztveri, tam satiekoties ar ikdienas ritmā tapušiem materialitātes motīviem. Krāsa, triepiens, vīle, šuve, forma ir koncepts pats par sevi. Vizualitāte runā vārdu vietā un stāsta ikdienišķus, citreiz intīmus un sāpīgus stāstus.

Neatņemama daļa no Līvas Veiguras darbu būtības ir mākslas vēstures godināšana, kas sniedz iespēju ielūkoties citu radošu personību ietekmēs un nostiprinātajās mākslinieciskajās saiknēs. Šajā stāstā ietekmēšanās ir kā realitātes blakne, pret kurām māksliniece nemeklē zāles. Vērotājs, kurš tver dzīvi paralēli, nespēj izvairīties no ietekmes, jo kādā brīdī tā ieņem jaunu formu un neplānoti transformē to par radītāju. Izstādē ļoti būtisks ir arī vēstījums par to, ka esot māksliniekam tikai radīšanas procesā iespējams tā pa īstam sastapties ar sevi.

Viena no Ogres Vēstures un mākslas muzeja attīstības programmām ir jauno novada mākslinieku profesionālās izaugsmes veicināšana, dodot viņiem iespēju izstādīties muzeja Mazajā zālē. Muzejs ir priecīgs atbalstīt Lielvārdes jaunās mākslinieces Līvas Veiguras ieceri, jo patiesi novērtē viņas uzdrošināšanos atklāt savas un ģimenes sieviešu skaudrās dzīves līnijas un spēju to pārnest vizuālās mākslas valodā dažādās tehnikās, kā arī veidojot poētiski tematisku daudzpusību.

Līva Veigura (1990) ir māksliniece, kuras darbos satiekas fotogrāfija un zīmīga pamatvērtība - keramika. Šo pasauļu mijiedarbība rada laikmetīgus nospiedumus abās materialitātēs, caur tām apkopojot dažādu dimensiju un apjomu realitātes blaknes.

Darbos tiek konstruēta sava sajūtu pasaule, kurā māksla ir nozīmīgs izdzīvošanas mehānisms, jo bez tās - šī pasaule būtu tukša.

Līva Veigura ieguvusi mākslas vēstures un vizuālās mākslas pedagoģijas grādu Latvijas Universitātē, kā arī 2022. gadā absolvējusi ISSP foto skolas divu gadu programmu “Attīstot fotogrāfijas valodu’’.

Savu ikdienu ar mākslu saista caur dažādām nozīmīgām dzīves pieredzēm, kā piemēram, esot mākslas vēstures un foto mākslas pedagoģei Ogres Tehnikuma dizaina un mākslas nodaļās, pilnveidojoties Zanes Zariņas un Aleksandra Kaša keramikas darbnīcā. Sadarbojusies ar “The Bro Models” kā fotogrāfe un organizējusi foto nodarbības Lielvārdes jaunatnei.

Šobrīd vada ISSP jauniešu skolu, uzbur interjera noskaņas privātiem pasūtītājiem un strādā pie radošo retrītu organizēšanas fazendā “Pērsītes”, Klintaines pagastā.