Idejas autori – kultūrizglītības centrs “Ziemelart”, lietišķās mākslas studijas (LMS) “Tīna” vadītāja Ilze Kupča-Ziemele, projekta vadītāja Eva Bičkovska un Tīnūžu Tautas nama vadītāja Valda Kurša – ir gandarīti par projekta rezultātiem.
Amatu meistares, projekta dalībnieces, īpaši gandarītas par iegūtajām atziņām un praktisko detaļu niansēm – praktisko darbu bibliotēku, kas iedvesmos un palīdzēs tapt kādam lībiešu arheoloģiskā tērpa komplekta atdarinājumam vai pielietot iegūtās zināšanas jau iesākta tērpa pilnveidošanai. Projekta dalībnieces atzina – projekts viens no retajiem Latvijā piedāvāja Ogres novadā vienkopus apgūt daudzpusīgas nianses lībiešu arheoloģiskā tērpa darināšanas izpētē zinošu un pieredzes bagātu meistaru vadībā, tāpēc pulcēja interesentus gan no Ogres novada, gan citiem Latvijas novadiem. Dalībnieki bija arī no Rīgas, Salaspils, Inčukalna, Vangažiem, Ropažiem, Ķekavas un Jūrmalas. Kopumā tika aizvadītas 10 izzinošas un vērtīgas praktiskās nodarbības, kurās piedalījās 80 dalībnieki vecumā no 18 gadiem.
Ogres novada teritorijai atbilstošā arheoloģiskā tērpa raksturīgās iezīmes mācīties un izprast palīdzēja pasniedzēji: Dagnija Pārupe, Mārtiņš Tiltnieks, Madara Briede un Ilze Kupča-Ziemele.
Dagnija Pārupe trīs darbnīcās dalījās ar bagātīgu zināšanu pūru par arheoloģisko tekstiliju villaiņu, kājautu u.c tekstiliju apstrādes veidiem pēc to noaušanas un aušanas procesā. Praktiskajā darbnīcā dalībnieki meistares vadībā guva iemaņas dažādu tekstiliju apstrādē ar metāla iestrādi.
Dagnija Pārupe ir viena no pieredzes bagātākajām meistarēm Latvijā seno tērpu rekonstrukcijas jomā. Daudzas meistares veidotās tērpu rekonstrukcijas atrodas Latvijas vēstures muzejos un ekspozīcijās, viņa ir piedalījusies seno tērpu izstādēs, kā arī vadījusi celošanas meistarklases Latvijā un citviet pasaulē. Dagnijas Pārupes rekonstruētie tērpi ir godalgoti dziesmu svētku tautastērpu skatēs.
Savukārt seno rotu meistars Mārtiņš Tiltnieks ierādīja, kā šodienas apstākļos pašu spēkiem var izgatavot metāla detaļas arheoloģiskajam tērpam – lībiešu tērpa detaļu spirāles un raksturīgos rievotos gredzentiņus. Tika apskatītas nianses un atšķirības Latvijas dažādos novados atrastajām tērpu metāla detaļām. Meistars ir gandarīts, ka roku iemēģināja ne tikai meitenes, bet arī vīriešu kārtas pārstāvji.
LMS “Tīna” vadītāja Ilze Kupča-Ziemele trīs praktiskajās darbnīcās mācīja dalībnieces iekārtot stelles arheoloģisko audumu praktiskai noaušanai. Darbnīcu dalībnieces apguva arheoloģiskā tērpa vilnas audumiem raksturīgo “tuneļeģi”, tās tehnisko iekārtošanu stellēs un noaušanu, kā arī metāla rotājumu ieaušanu audeklā.
Ogres novada teritorijai atbilstošā arheoloģiskā tērpa iezīmes izprast un apgūt palīdzēja arī Madara Briede. Pasniedzēja divās darbnīcās ierādīja vilnas virsapģērbu piegrieztņu, vīļu veidus, šūšanas principus un audumu apdares.
Mājīgajās LMS “Tīna” telpās radošā atmosfērā dalībnieces un meistari, kopīgi darbojoties, auda, šuva, darināja metāla rotājumus, dalījās pieredzē un atziņās. Tika novērtētas apgūtās prasmes un iedvesmoti jaunieši amata prasmju pārmantojamībai. Pārrunājot arheoloģiskā tērpa atdarināšanas un jaunrades atšķirības, meistari uzsvēra, cik nozīmīgi ir sākotnēji izprast gala rezultātu, izsverot dažādus darināšanas variantus: darināt, ievērojot daļēju atdarināšanu; veidot stilizēti mūsdienīgu; veikt precīzu atdarinājumu, padziļināti pētot detaļas Vēstures muzeja krājumos, izmantojot precīzus darināšanas materiālus (vilnu, metālu) un atbilstošas darināšanas tehnikas.
Projekta komanda izsaka pateicību Ogres novada pašvaldībai par atbalstu projekta tapšanā. Pateicas visiem pasniedzējiem un ikkatram dalībniekam! Visiem kopā ir izdevies gūt zināšanas, kas ir labs sākums ceļā uz arheoloģisko tērpu!
