Arī "OgreNet" saņēma Vidzemes reģiona koklētāju anasambļa vadītāju rakstīto vēstuli ministrei. Tajā sīki aprakstīta reģionālo Mūzikas skolu skolotāju sāpe. Uzsvērts, ka tā ir "visu to mazo koklētāju vārdā, kuri jau no septembra ir cītīgi gatavojuši Dziesmu svētku repertuāru, izdarījuši labāko katrs pēc savām spējām, piedalījušies reģiona kopkoncertā, veiksmīgi nospēlējuši skatēs un TOMĒR NAV ATZĪTI PAR GANA LABIEM. Lielais lūgums un vēstules mērķis ir - rast tomēr ansambļiem iespēju piedalīties XIII Skolēnu dziesmu svētkos kā pilntiesīgiem dalībniekiem un spēlēt koklētāju koncertā “Dzīslojums”, jo darbs ir izdarīts un repertuārs apgūts.
"Dziesmu svētku gads allaž ir grūts, tik grūts, ka mēs kā pedagogi, darām vēl vairāk nekā spējam, strādājam ārpus sava darba laika, veidojam oficiālas un neoficiālas repertuāra apgūšanas nometnes, strādājam arī brīvlaikos – jo vienkārši citādi nav iespējams apgūt repertuāru. Mēs visu to darām, jo audzēkņiem mirdz acis par iespēju piedalīties Dziesmu svētkos, mēs visu to darām, lai uzturētu dzīvu un skaistu koklēšanas tradīciju," rakstīts vēstulē.
To parakstījuši pieci mūzikas pedagogi no Valkas, Limbažiem, Madonas, Gulbenes, Valmieras, Mazasalacas, Aizkraukles un Alūksnes.
Viņi uzsver, ka "ir pienācis brīdis, kas aplauž, sabradā un noniecina visus pedagogu centienus.
"Šīs skates rezultāti bija graujoši zemi daudziem mūsu reģiona ansambļiem. Un punktu skaits, kuru vien 14. aprīlī paziņoja kā robežšķirtni, ko pārvarot, var piedalīties svētkos – ir 35. Visi ansambļi, kam mazāks punktu skaits, nevarēs piedalīties un tie ir aptuveni puse no visiem Vidzemes ansambļiem. Vai mēs, šo ansambļu pedagogi esam pēkšņi kļuvuši neprofesionāli? Mums aiz muguras ir gana liela pieredze, kur vēl nevienos dziesmu svētkos mūsu sagatavotajiem ansambļiem nav ticis liegts piedalīties, mums aiz muguras ir neskaitāmi koncerti un konkursi, kur mūsu audzēkņi ir rādījuši labus rezultātus, ieguvuši godalgotas vietas."
Protams, kā atzīst vēstules autori - "kādam kādā vietā pa nošu kļūdai, kādam piekliboja ritms", tomēr neviens no šiem aiz borta atstātajiem ansambļiem nebija noslinkojis un atnācis ar nesagatavotu repertuāru. Viņi jautā - kopš kura laika Dziesmu svētki ir pārvērtušies par zvērīgu konkursu, kur uzstāties ļauts tikai labākajiem no labākajiem? Vai Dziesmu svētki nav par kopā muzicēšanas prieku un skaistumu? Vai tie nav par piederības sajūtu? Un vēl jo vairāk – Skolēnu dziesmu svētki!
Sāpīgākais - "kā lai mēs paskaidrojam saviem audzēkņiem, ka viss viņu mēnešiem ilgi cītīgi ieguldītais un labi paveiktais darbs ir nepietiekams un neatzīts? Ko viņi no tā iemācīsies? Ka nav pietiekoši labi? Kā viņi spēs saglabāt motivāciju turpmāk pielikt pūles, lai spēlētu kokli? Kāda tad jēga pūlēties, ja tāpat nav gana labi?"
Pedagogi uzsver, ka mazajās mūzikas skolās nav izvēles – kuru bērnu aicināt un kuru neaicināt spēlēt ansamblī. "Mēs strādājam gan ar maziem bērniem, gan ar bērniem, kam uzvedības, vai mācību traucējumi. Piemēram, Mazsalacas mūzikas skolas ansamblī spēlē tikai četri bērni, ja būtu mazāk, nemaz nesanāktu ansamblis. Lai sanāktu četri bērni, iesaistās arī pirmās klases audzēknis, kurš augumā vēl tik mazs, ka, lai spēle būtu ergonomiska un zemās basa stīgas, varētu ieskandināt, pārnesot savu ķermeņa svaru, nevis pārmēru noslogojot plecus, puisēns stāv pie kokles kājās. Visas trīs skates žūrijas locekles, šo faktu ar neizpratni izcēlušas, kā arī to, ka ansamblis nemuzicējot gana atdevīgi, muzikāli... bet tie ir 1. – 3. klašu bērni, kuri IR apguvuši repertuāru, kas viņiem patiesībā bijis par grūtu, vai tādēļ tiešām šo ansambli vajadzēja novērtēt ar 29 no 50 punktiem un nepalaist uz Dziesmu svētkiem? Kādu vēsti mēs ar šo nododam bērniem?"
Izrādās – skates vērtējumu lapu komentāros dominē teikums – “nav ievērotas virsdiriģentu prasības”. Tas nozīmējot aplikatūru, dinamiku, tempus. "No mums prasa, lai īstenojam to, kas nemaz nav bijis ierakstīts nošu materiālā, bet ko kādā brīdī ir (vai varbūt pat tieši mūsu reģiona mēģinājumā nav) pateicis virsdiriģents. Ja pēc šī vērtē skatēs, tad lūdzu – šīm prasībām jābūt rakstiski pieejamām un jo laicīgāk, jo labāk."
