Svētdiena, 22.12.2024 08:20
Saulvedis
Pirmdiena, 14. oktobris, 2024 12:37

Lasot mēs paliekam tomēr par mazliet labākiem cilvēkiem

Viktorija Slavinska-Kostigova
Lasot mēs paliekam tomēr par mazliet labākiem cilvēkiem
Bibliotēku informācijas speciāliste Aija Bremšmite, Foto no personīgā arhīva
Pirmdiena, 14. oktobris, 2024 12:37

Lasot mēs paliekam tomēr par mazliet labākiem cilvēkiem

Viktorija Slavinska-Kostigova

Bibliotēku informācijas speciāliste Aija Bremšmite, kuras darba ikdiena aizrit Ogres Centrālā bibliotēkā, ir viena no Vidzemes Prozas lasījumu konkursa žūrijas pārstāvēm. Viņa uzsver, ka konkurss ir nozīmīgs, jo Vidzemes Prozas lasījumi šogad notiek pirmo reizi, un tiem ir ļoti labs potenciāls nākotnē veidoties par vienu no redzamākajiem literārajiem konkursiem reģionā. Konkursā atsaucība vērtējama pozitīvi, tika iesūtīti 15 prozas teksti – stāsti un romānu fragmenti. Šobrīd, kad ir izziņoti 1. kārtas rezultāti, žūrija turpina darbu un rūpīgi vērtē 2. kārtai izvirzītos prozas tekstus. “Mūsu uzdevums ir novērtēt un atrast piecus vislabākos autorus, kas ar lasījumu piedalīsies konkursa noslēguma pasākumā,” informē A.Bremšmite.

Pārsteigumu īpašu neesot

A.Bremšmite šobrīd pārlasa visus 15 pieteiktos stāstus, lai atbildīgi sagatavotu gala vērtējumu. “Žūrijas darbs ir atbildīgs un diezgan sarežģīts. Tā ir pavisam citādāka tekstu lasīšana, sajušana, apgūšana. Lasīt priekam un lasīt, vērtējot teksta plūdumu, valodu, vēstījumu, autora māku izmantot valodu, tās ir divas pavisam atšķirīgas lasīšanas. Jā, savā ziņā tas, ka varu būt žūrijā, ir arī mana darba novērtējums, taču man noteikti vēl daudz apgūstama, tāpēc uzmanīgi ieklausos žūrijas kolēģos, pieredzējušos autoros un redaktoros,” tā A.Bremšmite.

Viņa gan neslēpj, ka konkursam pieteiktajos darbos būtu atklājies kas īpaši pārsteidzošs. “Ar atsevišķiem izņēmumiem, bet vērojama diezgan liela tēmu vienveidība. Mani drīzāk atkal un atkal pārsteidz tas, cik literatūra ir subjektīva un cik atšķirīgi konkursa darbus vērtē katrs žūrijas dalībnieks.”

Dzenas pēc laimes sajūtas

Vaicāta, vai ir daudz jālasa, ja vēlas sākt rakstīt grāmatu, žūrijas pārstāve iesaka sākt ar “autora rokraksta, valodas, izvēlēto izteiksmes līdzekļu pētīšanu.“ 

Tieši tāpēc viņai pašai ļoti patīk lasīt. “Man patīk vērot savas sajūtas lasīšanas laikā un apzināt, kā autors tās manī panācis, kādus vārdus izvēlējies, kādus vārdu savienojumus vai teikumus būvējis, lai es justu saviļņojumu, dusmas vai skumjas. Lasīšana ir mans hobijs un nu jau arī mans darbs. Tas ir veids, kā es palieku par mazliet labāku cilvēku. Ja grāmata vismaz mazliet sakustina sirdi, tā ir bijusi īstā grāmata īstajā laikā, un tā ir laimes sajūta, pēc kuras kā lasītāja dzenos katru reizi," atklāj. A.Bremšmite.

Pieaugušie – lasiet bērnu grāmatas

Ogres Centrālajā bibliotēkā šogad aizsākusies vērienīga lasītprieka veicināšanas programma. Kā stāsta A.Bremšmite, tās ietvaros tiek veidota sadarbība starp bibliotēkām un izglītības iestādēm, un “turpat ir arī vecāki, bez kuru atbalsta izaudzināt lasošus bērnus nav iespējams.”

“Vairāk par nelasošiem bērniem mani satrauc pieaugušie, kas pret grāmatām izturas izsmējīgi vai ar nicinājumu, arī tie, kas nievā bērnu grāmatu izvēli. Man ne visai patīk zīmēt pesimistiskas ainas, jo neuzskatu, ka žēlošanās, gaušanās un kritizēšana var ko mainīt vai uzlabot. To var izdarīt tikai mērķtiecīga darbošanās un plānveidīgas aktivitātes.”

Viņa uzskata, ka nav kāda universāla grāmata, kas patiktu visiem. Tomēr noteikti esot “vismaz viena laba grāmata, kas uzrakstīta ikvienam lasītājam”.

“Pieaugušajiem es no sirds iesaku lasīt bērnu un jauniešu grāmatas. Tā ir iespēja ne tikai atgriezties bērnība, bet sajust pašu bērnus, veidot sarunas par grāmatām un līdz ar to arī lasītprieku veicinošu vidi skolā, mājās, bibliotēkā. Ļoti daudzas bērnu grāmatas pratīs izbaudīt arī pieaugušie. Piemēram, Agneses Vanagas un Annas Vaivares komiksu "Sirdslietas", Sanitas Reinsones "Draugi un kaimiņi" un Luīzes Pastores "Šis ir mans seriāls" bērni lasa un redz savā veidā, bet pieaugušie pavisam citādāk. Laba bērnu grāmata ir tā, kuru izbauda arī pieaugušais,” iedrošina Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas pārstāve no Ogres.

mceu_79731489611728898489024.jpg

Informācijai:

Kultūras centrs “Siguldas Devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību izsludināja pirmo Vidzemes Prozas lasījumu konkursu, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi 2024” ietvaros. Konkursā aicināti tika piedalīties visu vecumu autori, kuri raksta prozu un ir piederīgi Vidzemes vēsturiskajai zemei. Konkursa norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

Konkursa mērķis ir veicināt literāro procesu Vidzemē, iepazīstināt lasītājus ar Vidzemē dzīvojošo autoru prozas darbiem un dot iespēju autoriem sasniegt plašāku auditoriju. 

Konkurss noritēs divās kārtās, noslēguma lasījumos tiks aicināti piedalīties pieci nominanti, no kuriem divi laureāti pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2024” Rīgā.

Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes izvērtē profesionāla Vidzemes literātu žūrija:

  • Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē);
  • Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas);
  • Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs); 
  • Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā); 
  • Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā);
  • Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē).