“Bērni ir ļoti motivēti attīstīties, ir izvirzīti augsti mērķi. Bērniem tālmācībā ir teicamas un izcilas sekmes, un viņiem ir laiks attīstīt savus talantus. Bērni jau agri skaidri zina, kur un ko mācīsies augstskolā. Aizliegt mums šādu iespēju - turpināt pašiem veidot mūsu bērnu izglītību, aizliedzot tālmācību būtu absurdi,” dalās triju bērnu mamma Lita no Ikšķiles.
Atšķirības ir redzamas
“Bērnu izglītībā esam ieguldījuši ļoti daudz sava laika, spēka un līdzekļus,” stāsta Lita. Vecākais dēls, kuram ir 17 gadi, šobrīd mācās 11. klasē, nākamajā gadā tālmācībā beigs vidusskolu. “Rafaelam ir ļoti labas sekmes. Daudz lasa, interesējas un attīsta sevi arī jomās, kas ir ārpus vispārējās izglītības programmas. Intensīvi gatavojas, mācās papildus, lai iekļūtu izvēlētajā augstskolā. Iesaistās arī kā vadītājs jauniešu garīgās izaugsmes darbā. Spēlē klavieres, uzstājas koncertos, konkursos, iegūst godalgotas vietas. Viņam ir vēlme un laiks attīstīt savus talantus un hobijus,” tā vecāko dēlu raksturo mamma.
Rafaels ar māsu Joannu uzstājas Labdarības koncertā Sv. Pētera baznīcā, 2025. gada 3. martā, foto no personīgā arhīva
Arī abas māsas nemitīgi izrāda interesi par dažādām sevi attīstošām nodarbēm. Lita atceras, ka visi bērni jau četros gados iemācījušies mājās lasīt, šobrīd gadā vidēji izlasa ap 100 biezām grāmatām. “Māsas reizēm saskaras ar klātienes skolu vienaudžu neizpratni - kāpēc viņas tik daudz lasa, vai viņām kāds to liek darīt? Nē, viņām pašām ir vēlme lasīt. Meitas rūpīgi atlasa, kuras grāmatas ir vērtīgas (lasa anotācijas), jo labi zina, ka grāmatu saturs ļoti iespaido domāšanu un dzīves uztveri. Abas meitas spēlē čellu, piedalās koncertos un konkursos, ari iegūstot godalgotas vietas. Vecākā meita piedalās jauniešu/pusaudžu darbā, vada uzrunas, lai pusaudžos attīstītos kristīgas vērtības. Jaunākā meita pēc pašas iniciatīvas apgūst divas klases vienlaicīgi (2.un 3.klase vienā gadā). Ir ļoti motivēta mācīties vairāk un iedziļināties. Ļoti patīk matemātika,” tā par ģimenē augošajām māsām stāsta Lita. Viņa piebilst, ka ģimene ir ieguvusi neskaitāmas kvalitātes, kuras nebūtu iespējamas, ja bērni apmeklētu vispārizglītojošu klātienes skolu.
Ko nevar sniegt klātienes skola
Ģimenē bērni jau no mazotnes tikuši mērķtiecīgi virzīti uz vēlmi mācīties, izzināt, radoši darboties. Kā saka Lita ir “kultivēta mūžizglītības ideja”, un kad pienācis bērniem skolas vecums, ieraugot ievērojamo atšķirību ar klātienes skolas vienaudžu dzīves uztveri, izglītības un prasmju līmeņiem, kā arī vērtībām, “loģisks turpinājums bija bērnu izglītošanu veikt pašiem”.
Kā vienu no iemesliem mamma min arī savu pedagoģes pieredzi. “Esmu redzējusi, kas notiek skolās. Esmu to piedzīvojusi kā pedagogs un dzirdu diemžēl tik daudzus stāstus, kad pedagogs ir spiests pusi no mācību stundas pavadīt disciplīnas nodrošināšanai. Diemžēl tie skolēni, kuri grib mācīties, spiesti visu šo laiku "notērēt", kad realitātē viņi šo laiku būtu izmantojuši mācoties. Un tieši to var nodrošināt tālmācība,” uzsver Lita.
Ar vīru vēlējušies, lai bērnos esošā dabiskā motivācija mācīties un izzināt netiktu nokauta jau pašās pirmajās klātienes skolas klasēs. Tāpēc arī sākumskolā bērnus izglītojuši mājmācībā. “Skolas solā viņiem būtu garlaicīgi, jo nesaredzu iespēju, ka klātienes skolā strādātu individuāli ar bērniem, kuri jau tikuši krietni tālāk,” tā Lita.
Kopā ar vīru veidoti mācību un Montessori materiāli, lai bērniem būtu iespēja pašiem darboties, attīstīt savas prasmes un iemaņas. Foto no personīgā arhīva
Mums ir laiks mācīt arī vērtības
Ģimenē audzināšana notiek, uzsverot kristīgās vērtības, tāpēc tā bija ģimenes “apzināta izvēle jau no paša sākuma bērnus audzināt pašiem, lai būtu kristīgās vērtībās virzīti un motivēti mūžizglītībai.” Lita saka – ja mācības būtu klātienes skolā, vecākiem nebūtu iespēja bērniem rādīt piemēru - dienu sākt, piemēram, ar Bībeles lasīšanu un lūgšanu. “Tas ir ļoti būtiski bērnu vērtību veidošanā. Mēs vecāki ar savu piemēru varam ietekmēt bērna vērtības, kuras ir Bībelē balstītas. Varam rādīt piemēru, ka vēlamies nepārtraukti mācīties un augt. Tas nebūtu iespējams, ja katru dienu satiktos tikai uz pāris stundām vakaros un brīvdienās.”
Lita norāda, ka ģimenē tālmācība ir labākā un kvalitatīvākā izglītošanās forma, jo šajā gadījumā vecāki var iesaistīties un nodrošināt vislabāko izglītību saviem bērniem, jo “ir laiks un iespēja strādāt individuāli ar katru savu bērnu. Tas nebūtu iespējams vienam pedagogam klātienes skolā, kur ir 20 un vairāk bērnu klasē.”
"OgreNet" jau esam rakstījuši vairākkārt par Latvijas vecāku pausto sašutumu - censties aizliegt tālmācību. Arī Tālbergu ģimene par šo ir lielā neizpratnē.
“Tas nav gudrs lēmums. Rodas iespaids, ka nemaz nav notikusi izpēte. Ir skatīts ļoti virspusēji un vispārināti. Tie, kuri pieņem lēmumus, taču visi ir mācījušies augstskolā? Un, lai kaut ko pieņemtu vai uzrakstītu pētījuma darbu, ir jāpēta, jāiedziļinās un tas jādara vispusīgi, no dažādiem skata punktiem. Kā var pieņemt likumu, balstoties tikai uz eksāmenu rezultātiem? Vai tā ir izpēte? Mēs mājmācības un tālmācībā esošo bērnu vecāki esam diezgan lielā šokā, ka tā var pieņemt likumus, likumu grozījumus, nebalstoties uz kārtīgu izpēti,” uzsver Lita.
Bērni Tālbergu ģimenē iegūst arī muzikālo izglītību, apmeklējot Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolu. Nākamajā video Rafaels un Joanna izpilda Ērika Ešenvalda "Šūpļadziesmu" Labdarības koncertā Rīgas Sv. Pētera baznīcā (2025. gada 3. martā).