Šī, kā pašas meistares atzīst, ir mīļizstāde, kurai valsts svētku ieskaņā dots sentimentāls nosaukums – «Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu».
Katrai lellītei ir savs stāsts – dažas bērnībā bijušas Lietišķās mākslas studijas (LMS) «Tīnas» meistaru rotaļu biedrenes, citas atdāvinājuši tuvinieki, vēl citas «paglābtas» lietoto preču veikalos.

Visgrūtāk izveidot detaļas
Visvairāk leļļu – 11 – izstādei saposusi Tīnūžu Tautas nama vadītāja Valda Kurša. Izstādē skatāmi arī trīs viņas darinātie plecu lakati. Iespējams, tieši Valdai radusies ideja par lellīšu ietērpšanu, ko ar prieku uztvērušas un īstenojušas arī citas «Tīnas» meistares. No Valdas bērnības neviena lellīte gan nav saglabājusies. Izstādē redzamās iegādātas, kā pati autore smej, tās vienkārši kliegušas, lai viņa nopērk, un laikam jau visam notiekošajam ir sava nozīme – tagad izstādes apmeklētāji ne acu nespēj novērst no šā skaistuma. Valda stāsta, ka, gatavojot lellītes izstādei, visgrūtāk bijis izveidot detaļas, piemēram, pagatavot mazmazītiņas pastalas, ko mazajām modelēm vilkt kājās.
Viņai piekrīt «Tīnas» audēja un rokdarbniece Inguna Ojere, atzīstot, ka rotaļāšanās ar lellēm – tā nebūt nav blēņošanās vien.

Pievērst jauniešus etnogrāfijai
«Sagatavot tērpu mazai lellītei, tas reizēm varbūt ir daudz atbildīgāk, sarežģītāk un nopietnāk, nekā izgatavot kādu lielu darbiņu, lai gan bez lielā darbiņa nebūtu iedvesmas tam mazajam. Manuprāt, tā ir lieliska iespēja saprasties ar bērniem un savu iekšējo bērnu, tā ir iespēja pievērst jauniešu uzmanību etnogrāfiskām lietām – sākumā caur rotaļu, caur spēli, vienkāršām, nesarežģītām lietām, kas nav piesaistītas kādiem kanoniem, bet ar laiku, rotaļājoties, tas viss slīpējas. Tad caur mazām rotaļām nonākam pie lielajiem, skaistajiem lakatiem. Nīcas lellītes veidotas autentiski, kronis – brunči, varbūt villaine vēl nav līdz galam izšūta. Tiesa gan, šoreiz necentāmies piesaistīt šīs lellītes kādam konkrētam novadam, bet tas viss tapa, it kā rotaļājoties. Viena ir mana vecā lellīte, otra manas meitas lellīte. Pirmā ideja bija atdarināt sevi – izgatavot savu tautas tērpu, bet tad šī ideja apauga ar dažādām variācijām. Strādājot lielos darbus, aužot villaines, tas ir nopietni, arī fiziski grūti, un tāda lellīte ļauj mazliet pasmaidīt. Tas ir arī labs izmēģinājumu lauciņš, jo, veidojot mazo lellīti, var pasapņot par lielajiem lakatiem, krekliem, brunčiem, tā ir laba iespēja parotaļāties ar krāsām. Izmēģinām uz lellītēm, tad nonākam pie lielajiem darbiem. Patīkami, ka izstāde tapa tieši novembrī – tas ir tāds ar valsts svētkiem saistīts mīļums,» saka I. Ojere.

Par godu Latvijas dzimšanas dienai
Lietišķās mākslas studijas (LMS) «Tīna» vadītāja Ilze Kupča-Ziemele stāsta, ka studijā darbojas 20 audējas un rokdarbnieces. Izstādē redzami 15 aktīvo audēju lielie lakati un lellītes. Vairāki lakati vēl ir tapšanas procesā, un izstādi papildinās arī jaunas lellītes. Lakatus vienās stellēs kopā auž vairākas audējas, saskaņojot krāsas, jo velku ievilkšanas process stellēs ir sarežģīts un pie tā strādā divi trīs cilvēki. Lai gan noskaņa ir viena, katrs lakats sanāk mazliet citāds, un tos vērot izstādē ir, kā mēdz teikt, auda acīm. «Faktiski vienu lakatu, ja audēja austu pilnu darba dienu, var noaust vienā – divās nedēļās. Viena lieta noaust, bet vēl ir jāizdomā krāsas. Mēs ne tikai aužam, bet īstenojam arī mūsdienīgākus projektus, lai pašām būtu interesanti. Tā arī radās ideja par lellēm. Arī lielām meitenēm reizēm patīk būt mazām un spēlēties ar lellēm. Lai gan doma par šo izstādi bija vēl pirms «Covid-19» ierobežojumiem, man ir prieks, ka tā īstenota tieši šobrīd, par godu Latvijas dzimšanas dienai,» saka Ilze Kupča-Ziemele, kura ikdienā strādā arī kā pasniedzēja Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolā, ka arī ir Ogres teātra māksliniece.

Lellītes nekur nepazudīs
Lellīšu un lielo lakatu izstādi Tīnūžu Tautas namā darbdienās, kā arī pasākumu laikā, var aplūkot līdz novembra beigām, un, iespējams, izstādes laiks var tikt arī pagarināts. Jautātas, kas ar lellītēm notiks pēc izstādes, rokdarbnieces teic, ka tās uz kādu brīdi atgriezīsies katra savās mājās, lai, iespējams, pēc kāda laika atkal sanāktu kopā kādā jaukā izstādē vai papildinātu citas «Tīnas» izstādes. Tas tā jau ir bijis, piemēram, priekšautu izstādē «Tīnūžu muižas meitu košums», kur piedalījās arī tīnūžnieku leļļu pāris, kas goda vietu ieņem arī šajā izstādē.
Jāpiebilst, ka izstādes atklāšanu krāšņāku darīja Tīnūžu Tautas nama folkloras kopa «Saules meitas», kurā arī ir divas audējas un izstādes autores.

Fotogalerija šeit:, izstāde apskatāma līdz 17.decembrim.

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem