Tā kā Ikšķilē joprojām iedzīvotāju skaits turpina augt, tad arī pieprasījums pēc kultūrizglītības palielinās. Skolai jau labu laiku bija kļuvis par šauru, jo tās vajadzībām atvēlētas bija tikai telpas pirmajā stāvā. Nu, kopš atbrīvojies viss otrais stāvs, kur savulaik bija gan doktorāts, gan bibliotēka, gan vairākas pašvaldības iestādes, ir iespēja plānot skolas attīstību, tostarp – uzņemt lielāku audzēkņu skaitu. Tiesa, bijušie iestāžu kabineti prasās pēc remonta, un tas soli pa solim notiek.
Audzēkņu skaits aug
Ikšķile var lepoties ar slaveniem māksliniekiem, kas te dzimuši un dzīvojuši, piemēram, Jānis Kuga, Oļģerts Ābelīte, Pēteris Krastiņš. Kultūras dzīve te vienmēr bijusi rosīga, un arī tagad te darbojas gan koris, gan vairāki vokālie ansambļi, deju kolektīvs un amatierteātris. Ir arī pūtēju orķestris. Tā kā savas mūzikas un mākslas skolas nebija, lēmums to izveidot guva lielu ikšķiliešu atbalstu. Nu tajā ne tikai bērni, bet arī pieaugušie var apgūt mūzikas un mākslas prasmes, teic Spodris Kačāns, kurš skolu vada kopš 2023. gada. Šis gads paies skolēnu dziesmu un deju zīmē, un svētkos Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolu pārstāvēs akordeonistu ansamblis, kurš muzicēs kopkoncertā Dailes teātrī. Lai gan pūtēju orķestrī «Ikšķile» ir skolas audzēkņi, taču – tā kā lielākā daļa ir pieaugušo, tas piedalās «lielajos» svētkos. Varbūt ir koris? Nav gan. Viens no iemesliem – līdz šim te nebija tam piemērotu telpu. Taču blakus esošajā Ikšķiles vidusskolā ir visu pakāpju koris, līdz ar to nav jāsatraucas, ka ikšķiliešu jaunākā paaudze neturpina šo Dziesmu svētku tradīciju. Protams, daudzi koristi ir Mūzikas skolas audzēkņi, jo, kā jau tas mēdz būt, radoši bērni ir daudzpusīgi. Patlaban mūzikas programmas apgūst 132 audzēkņi, vizuālās mākslas – 103, bet interešu izglītības – 102. «Tik daudz varējām uzņemt, jo šogad mums ir papildu telpas,» uzsver skolas direktors, piebilstot, ka pirms pāris gadiem ap 60 pretendentiem nācās atteikt ierobežotās skolas platības dēļ. Pierīgā, tostarp Ikšķilē, nav jābažījas par skolēnu trūkumu un tai līdzi sekojošo skolu optimizāciju, drīzāk par to, ka esošā infrastruktūra nespēj apmierināt pieprasījumu, un tāpēc nākas lemt par jaunu ēku vai piebūvju celtniecību.
Spodris Kačāns vada skolu kopš 2023. gada.
Skola paplašinās
Par laimi, tad, kad tika pārbūvēta ēka Skolas ielā, izveidojot tur daudzfunkcionālo centru, uz turieni pārcēlās visas tās iestādes, kuras darbojās šīs ēkas otrajā stāvā. Pašvaldība atbalstīja tā piešķiršanu skolai, lai visi, kas vēlas apgūt mūzikas instrumentu spēli vai vizuālo mākslu, varētu te mācīties. Nācās papildināt arī materiāli tehnisko bāzi, sākot jau ar instrumentiem, kuri nolietojas un ir jāatjauno. Daļai skolēnu instrumentus dod skola, daļai – iegādājas vecāki (tie atšķiras, jo ir dažādu līmeņu, tomēr arī no «zemākā gala» nebūt nav lēti, piemēram, lētākā klarnete mūzikas veikalā maksā 145 eiro, sludinājumos lietotu instrumentu iesācējam piedāvā par 80 eiro). Bija jāiegādājas mēbeles un cits aprīkojums klasēm, lai viss atbilstu minimālajām izglītības procesa prasībām. Telpām būtu vajadzīgs remonts, it īpaši koridora segumam, kurā jau izveidojušies caurumi, taču kopumā infrastruktūra ir lietojama. Viens no lielākajiem kabinetiem jau ir atjaunots, un tur ierīkota tik ļoti skolai vajadzīgā darbinieku atpūtas un darba istaba. Arī pārējās telpās, kā pārliecinājās OVV, viss notiek – skola dūc un skan: mazākajās klasēs notiek dažādu instrumentu individuālās nodarbības, bet vienā no plašākajām norit vizuālās mākslas nodarbība, ko vada pazīstamā akvareliste Laila Balode. Viņa Ikšķiles skolā strādā jau desmit gadu, mācot zīmēt un gleznot gan lielus (viņa vada arī pieaugušo mākslas studiju), gan mazus. Audzēkņu darbi regulāri ir apskatāmi skolas zālē, un arī šobrīd top jauni mākslas darbi, par moto izmantojot Ojāra Vācieša dzeju.
Vizuālās mākslas programma ir iecienīta gan bērnu, gan pieaugušo vidū.
Pieredzējuši pedagogi
Lielais šo programmu pieprasījums skaidrojams ar to, ka Ikšķilē ir gan liela vidusskola ar vairāk nekā 1200 skolēniem, gan divas pirmsskolas, kurās arī ir daudz bērnu. Pamatā šeit mācās no tuvākās apkaimes, jo kultūrizglītības iestāžu tīkls novadā ir labi sakārtots – tās ir pieejamas Ogrē, Lielvārdē, Madlienā, Birzgalē, kā arī ir filiāles Suntažos un Ķegumā, tāpēc nav nepieciešams mērot tālu ceļu, lai mācītos mūziku vai vizuālo mākslu. Būtiski ir arī tas, ka šeit ir labs pedagogu sastāvs.
Lai gan pedagogu vakanču šobrīd skolā nav, taču nav noliedzams, ka kultūrizglītībā ir jūtams gados jaunu speciālistu (viņiem jāprot kāda instrumenta spēle un jābūt pedagoģiskajai izglītībai) trūkums. Arī Ikšķiles skolā pamatā strādā pieredzējuši skolotāji. S. Kačāns norāda, ka nākamgad nāksies meklēt papildu spēkus – gan saksofona, gan trompetes, gan klavierspēlē. Tas tāpēc, ka paredzēts uzņemt vēl vairāk audzēkņu, un tādā gadījumā ar pašreizējiem cilvēkresursiem nepietiks – pedagogi ir tā noslogoti, ka papildu stundas nav pa spēkam. Jāņem vērā, ka mūzikā ir individuālas nodarbības, instrumentu nevar iemācīt spēlēt grupā. «Mēs nevaram pedagogam likt strādāt vairāk par maksimāli noteiktajām 40 stundām nedēļā,» uzsver skolas direktors. Vaicāts par slodzes sabalansēšanu, viņš norāda, ka no 30 stundām – 25 ir paredzētas kā kontaktstundas, piecas – pārējiem pienākumiem. Un papildu pienākumu skaits nav mazs, jo audzēkņi jāgatavo konkursiem un festivāliem. Turklāt daļa pedagogu strādā vēl citās darbavietās. Savs laiks jāatvēl arī profesionālajai pilnveidei, semināru un citu pasākumu apmeklēšanai. Gandarījums direktoram ir par to, ka skolēnu atbirums ir mazs, lielākoties tāpēc, ka maina dzīvesvietu vai kādu ģimenes apstākļu dēļ, reizēm tas ir tāpēc, ka bērns nespēj apvienot visus izvēlētos pulciņus. Taču tas nekādā ziņā nav saistīts ar pretenzijām pret skolu un pedagogiem.
Par nākotni jādomā
Runājot par Dziesmu svētku tradīcijas nākotni, par kuru tiek runāts arvien satrauktāk, S. Kačāns nenoliedz, ka lauku novados, kur demogrāfiskās līknes lejupslīde ir visjūtamākā, kori un arī citi kolektīvi iet mazumā. Vai ar esošajiem pietiks, lai aizpildītu Meža parka Lielo estrādi, – par to nopietni jādomā jau tagad. Pārmaiņas ir jūtamas, taču arī paši Dziesmu svētki nav tie paši, kādi tie bija kādreiz. Tie gājuši plašumā, kļuvuši daudzpusīgāki – piemēram, ir atsevišķi ne tikai pūtēju orķestru koncerti, bet arī koklētāju un arī akordeonistu, kas šogad skanēs pirmo reizi. Ir koru, folkloras kopu, tautas deju un mūsdienīgās dejas koncerti. Vizuālās mākslas izstādes, tērpu skate… Tas ir plašs pasākumu klāsts veselas nedēļas garumā.
Domājot par nākotni – noteikti ir jāpatur prātā: kā mēs motivējam un novērtējam kolektīvu vadītājus? Kaut vai šāds piemērs: visi dalībnieki dodas uz stadionu, bet kolektīva vadītājs paliek aiz vārtiem. Diemžēl arī darba samaksa ir tāda, ka tā nav viņa materiālās labbūtības pamats. Daudz kas turas uz patriotismu, entuziasmu un sava darba mīlestību. «Nenoniecinu nevienu darbu, taču kolektīvu vadītāji sagatavo publiski rādāmu rezultātu, un tā ir vēl lielāka atbildība,» uzsver S. Kačāns.
Skolā var apgūt arī stīgu instrumentu un klavierspēli.
Rezultāti labi
Par savas skolas pedagogu un audzēkņu rādītājiem nav jāsarkst, ko apliecina piedalīšanās festivālos un koncertos, kā arī valsts konkursos, kas ik gadu notiek savā mūzikas instrumentu grupā visām mūzikas skolām, pērn tas bija pūšamajiem instrumentiem, šogad – akordeonam. Tas notiek divās kārtās – skolā un reģionā. Tad vēl tiem, kas piedalās Dziesmu svētkos, ir repertuāra apguves skates un kopmēģinājumi. Piemēram, pagājušā mācību gada laikā audzēkņi piedalījās septiņos konkursos mākslā (iegūtas divas godalgotās vietas) un 16 – mūzikā (31 godalgota vieta). Profesionālās ievirzes mūzikas skolu valsts konkursā pūšaminstrumentu spēles konkursa otrajā kārtā startēja trīs audzēkņi, divi tika pie godalgotām vietām (1. un 3. vietas).
Vai starp profesionālās ievirzes skolām pastāv reitingi, kā tas ir vispārizglītojošo skolu vidū, kur tie ir darbā ar talantīgajiem skolēniem (olimpiāžu, konkursu rezultāti) un centralizēto eksāmenu sniegumā (Ata Kronvalda fonda un Draudzīgā aicinājuma fonda veidotie reitingi)? Lai gan tādi nav, mūzikas un mākslas skolu vadība seko līdzi tam, kas notiek pie kolēģiem. Salīdzinot kolēģu un savu audzēkņu sniegumu un dalību dažādos konkursos, tostarp aiz Latvijas robežām, tiek dots stimuls neieslīgt pašapmierinātībā. Skaidrs, ka vienmēr ir kas uzlabojams. «Mēs jau arī cenšamies iziet ārpus savas valsts – regulāri sūtām videoierakstus uz konkursiem ārzemēs, taču tālos braucienos vēl neesam devušies. Nenoliedzami, piedalīšanās ārvalstu festivālos un konkursos dod iespēju ne tikai redzēt un dzirdēt citus, bet arī veicina izaugsmi,» teic S. Kačāns.
Jaunie pianisti labdarības koncertā Pēterbaznīcā.
Ogres novada profesionālās ievirzes skolas
- Ogres Basketbola skola;
- Birzgales Mūzikas skola;
- Ikšķiles Mūzikas un mākslas skola;
- Kārļa Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola;
- Lielvārdes Mūzikas un mākslas skola;
- Lielvārdes Sporta centrs;
- Ogres Mūzikas un mākslas skola (ar programmu īstenošanas vietām Ogrē, Suntažos un Ķegumā);
- Ogres novada Sporta centrs.
Ikšķiles Mūzikas un mākslas skola
Izveidota 2013. gadā. 2022. gadā piešķirts maksimālais akreditācijas termiņš – 6 gadi.
2023./2024. m. g. skolā mācījās 195 izglītojamie profesionālās ievirzes programmās un 123 – interešu izglītības programmās. 2024./2025. m. g. – 227 izglītojamie profesionālās ievirzes programmās un 121 – interešu izglītības programmās.
Mūzikas izglītības programmas: klavierspēle, čella, vijoles, flautas, klarnetes, trompetes, saksofona, akordeona spēle, kora klase – vokālā mūzika.
Mākslas izglītības programma: vizuāli plastiskā māksla.
Interešu izglītības programmas: pieaugušo neformālā izglītība; mākslas sagatavošana; mūzikas sagatavošana.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild laikraksts «Ogres Vēstis Visiem».
