Piektdiena, 27.12.2024 00:55
Elmārs, Helmārs, Inita
Pirmdiena, 4. novembris, 2024 15:08

Kino, atvadoties no pils

Agris Liepiņš, bijušais Uldevena pils saimnieks
Kino, atvadoties no pils
Foto: Agris Liepiņš
Pirmdiena, 4. novembris, 2024 15:08

Kino, atvadoties no pils

Agris Liepiņš, bijušais Uldevena pils saimnieks

Rudens ir simbolisks gadalaiks – pirms sastingšanas ziemas miegā daba vēl pēdējo reizi uzmirdz visā krāšņumā. Upursārtu spožumā sarkani kvēlo kļavu lapas, kā izmaksājamā alga par padarīto darbu no bērziem birst dzelteni lapu dālderi. Gājputni dodas prom līdzīgi mūsu izsapņotajiem jaunības sapņiem. Māte daba atvadās karaliski, lai pavasarī atdzimtu no jauna. Šoruden beidzas arī Lielvārdes senlatviešu koka pils stāsts, vismaz tas, kuru trīsdesmit gadu garumā stāstījām mēs – Ināra un Agris Liepiņi. Sen atpakaļ, padomju okupācijas laikā, Brežņeva ēras pilnbriedā, es kā jauns Mākslas akadēmijas studentiņš izlasīju klaida latvieša dienasgrāmatā izteiktu vīziju – mūsu zeme atkal būšot patiesi brīva, kad kādā Latvijas nostūrī pacelsies senlatviešu pils. Šodien saprotu, ka tā ir pasaku frāze, bet jaunībā izlasītais palīdzēja man visus trīsdesmit gadus. Šobrīd pienācis rudens. Pavasarī pilī atdzims jauna teika, varbūt labāka un saistošāka, bet tā jau būs pavisam savādāka. Sākot ar pirmo novembri, pilij ir citi saimnieki – Ogres novada pašvaldība.

Atvadoties likteņa lēmēja Laima mums – Inārai un Agrim – sagādāja patīkamu pārsteigumu. Vasaras vidū piezvanīja topošā kinorežisore Viktorija Aleksandrija Brikmane un izteica vēlmi iemūžināt pili savā diplomdarbā. Viktorija studē augstskolā RISEBA, bakalauru programmā «Audiovizuālie mediji un māksla, filmu producēšana». Filma iecerēta divdesmit četru minūšu gara, un pēcāk to paredzēts iesniegt starptautiskajiem īsfilmu festivāliem. Filmas uzņemšanas grupa internacionāla – latvieši, ukraiņi, krievi, norvēģi un grieķi. Filmā attēlotais laiks – agrīnie viduslaiki, apmēram divpadsmitais – trīspadsmitais gadu simtenis, senā Kursa.

Kādu rītu mierīgā ciemā iejāj noslēpumains karavīrs. Kas ir šis tēls? Pārdzīvojusi lauztu sirdi, mirušā vadoņa meita Agne ierodas Ventavā, meklējot sava vīra spoku, kurš devies sirojumā uz ziemeļiem. Īstenība gan izrādās citādāka. Tas ir stāsts par sievieti, kura stājās pretī vīram, kurš izlikās par mirušu, nozaga ciemata sudrabu un devās prom, lai sāktu jaunu dzīvi. Viktorijas piedāvājumam piekritām, un tā oktobra mēneša pēdējās trīs dienās pils pagalms atdzīvojās kā senlaikos – zviedza zirgi, žvadzēja ieroči un tika izšķirti likteņi. Aktieri mūsu pašu – gan jaunāki, gan nobriedušāki. Pie brieduma gadus sasniegušajiem var minēt Ivaru Kalniņu, no jaunajiem – Zane Reitere un Rūdolfs Kristiāns Kozlovskis. Protams, režisorei arī ir sava loma  – Viktorija filmā iejūtas kuršu daiļavas Agnes tēlā. Mēs ar Ināru, tāpat uzaicinātie kara draugi no viduslaiku rekonstrukcijas kluba, grozījāmies pa vidu un tēlojām tautu. Filmai vajadzētu tapt gatavai nākamgad, novēlēsim jaunajiem kino censoņiem veiksmi!

UZZIŅA

Pēc tam, kad Uldevena pils sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tās īpašnieks Agris Liepiņš izziņoja, ka pils tiks nojaukta, pašvaldība pieteicās gādāt par pils stāsta turpinājumu. Šovasar 25. jūlijā Ogres novada pašvaldības domes deputāti nolēma, ka Uldevena senlatviešu pils Lielvārdē ir saglabājama kā nozīmīgs latviskās identitātes objekts Eiropas kultūrtelpā. Lielvārde līdz ar Uldevena pili, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeju, Lielvārdes parka dižakmeņiem un skulptūru dārzu kļuvusi par nacionālās pašapziņas un latviskuma izziņas centru. Būtiski saglabāt Uldevena pili galvenokārt tās izglītojošās funkcijas dēļ. Savstarpējās sarunās puses vienojās, ka pašvaldība iegādāsies mākslinieka un viņa dzīvesbiedres Ināras radītos autordarbus – mākslas priekšmetus, gleznas, maketus 15 000 eiro vērtībā, kam ir muzejiska vērtība, lai saglabātu šo kultūras mantojumu, savukārt īpašnieks nodos pašvaldības pārziņā uz pašvaldības zemes esošo ekspozīciju – senlatviešu pili. Ogres novada pašvaldības Kultūras un tūrisma pārvalde sadarbībā ar Izglītības pārvaldi plāno turpmāk saglabāt un attīstīt radīto kultūrtelpu un izglītot iedzīvotājus par Latvijas vēsturi un tās iedzīvotājiem, latviešu un lībiešu tradīcijām un latvisko dzīvesziņu, tai skaitā veidojot seno amatnieku darbnīcas. Saskaņā ar domes lēmumu, pašvaldība pils ekspozīciju pārņēma 29. oktobrī.

Kino, atvadoties no pils
Kino, atvadoties no pils
Kino, atvadoties no pils
Kino, atvadoties no pils
Kino, atvadoties no pils
Kino, atvadoties no pils
Kino, atvadoties no pils
Kino, atvadoties no pils