Tikko noslēdzies ir intensīvais studiju laiks, un nu esi sastopama pat vairākos darbos?

Jā, septembra beigās esmu absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakutlāti un ieguvusi ārsta neirologa speciālista grādu. Līdz šim mana pamata darba vieta bija Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, bet šobrīd vairāk strādāju ambulatorajā sektorā, un, jā, ir dienas, kurās atrodos vienā darba vietā, bet ir arī dienas, kad skrienu pa vairākām. Piemēram, šodien rīta pusē konsultēju pacientus Miega slimību centrā, pēc tam plānota pieņemšana Profesora Skrides Sirds klīnikā. 

Vai atceries, kas bija tas īstais grūdiens, lai izvēlētos šos garos studiju gadus?

Mana sirds pilsēta vienmēr ir bijusi un būs Ogre. Es mācījos Ogres 1.vidusskolā, un 9.klasē mums toreiz bija tāds burvīgs priekšmets – bioloģija. Tobrīd absolūti fantastiskas skolotājas Irinas Grigales vadībā sākām padziļināti mācīties par cilvēka anatomiju un fizioloģiju. Tad man bija šis “klikšķis”, un es sapratu, ka nākotnē vēlos iet uz medicīnu. Toreiz paralēli tam man sākās arī nopietni ēšanas traucējumi, kas ir paņēmuši lielu manas dzīves daļu, tomēr arī tas veicināja manī šo interesi izpētīt, kā cilvēks ir uzbūvēts, kā mēs funkcionējam un kas notiek mūsu galvās. 

“Man no 9.klases vēl aizvien ir saglabājusies bioloģijas skolotājas Irinas Grigales dāvinātā grāmata par laimi, kur viņa ierakstīja, ka tavai sirdij ir jābūt ar sauli, tur visam sākums un gals…” atceras Sintija

Kāds bija ceļš līdz stipendijai?

Pēc 9.klases absolvēšanas ģimenes apstākļu dēļ mācības turpinājās Rīgā, kur pabeidzu Rīgas Valsts 2.ģimnāziju. 12. klasē viens tuvs draugs, kurš jau toreiz saņēma Vītola fonda stipendiju un studēja Latvijas universitātē, mudināja pieteikties šai stipendijai. Lai arī man bija sajūta, ka nu nekas jau tur nebūs, pēdējā brīdī es tomēr iesniedzu nepieciešamos dokumentus. Pārsteigums bija, ka atbilde bija pozitīva! Rezultātā es saņēmu Vītolu fonda stipendijas atbalstu visus nākamos sešus medicīnas pamatstudiju gadus. Es par to tiešām biju ļoti laimīga un pateicīga. Tas bija milzīgs stimuls turpināt, un bez šīs stipendijas es šodien nebūtu ārste.

Varbūt vēlāk arī tu kādu varēsi atbalstīt ar līdzīgu stipendiju?

Es ļoti ceru uz to, jo vēlme dibināt pašai savu stipendiju man radās dabiski, jo tas ir izbaudīts uz savas ādas. Diemžēl šobrīd tas man vēl nav iespējams, bet Vītolu fonds ik gadu rīko akciju, kurā aicina iesaistīties un piedalīties Draugu stipendijas veidošanā, atbalstot centīgus, zinošus, maznodrošinātus jauniešus. Mana pārliecība ir, ka izglītībai jābūt vienlīdz pieejamai visiem. Vītolu fonds sniedz iespēju jauniešiem sasniegt savu mērķi attiecībā uz kārotās izglītības iegūšanu. Tas ir jautājums ne tikai par mūsu pašu, bet arī par Latvijas nākotni. Speciālisti ir vajadzīgi visās jomās, bet jāsaprot, ka Vītolu fonds spēj sniegt atbalstu tikai mērķtiecīgiem un centīgiem jauniešiem. Slinkumam šeit nav vietas. 

Kas notiktu, ja stipendijas saņēmējs pēkšņi sāk pelnīt sliktas atzīmes?

Ir virkne nosacījumu, kas ir jāievēro, ja esi Vītolu fonda stipendijas saņēmējs. Ja esi nesekmīgs, pastāv iespēja, ka stipendija jāatmaksā. Tāpēc visu laiku ir jābūt līmenī un ik semestri jāiesniedz atskaites, vēstules savam ziedotājam. Man tas bija svarīgs atskaites punkts, kur atskatījos uz paveikto un savam Ziedotājam rakstīju vēstules pat līdz desmit A4 lapām, pievienojot arī sekmju izrakstu. Palīdzēja nospraustais mērķis, jo es zināju, uz ko es eju. Stipendija deva lielu atbalstu. Protams, sarežģījumi studiju laikā ir bijuši ne mazums, pirmie seši studiju gadi reizēm bija ļoti iziacinoši. Tomēr šobrīd, atskatoties uz šiem gadiem, tas ir bijis arī viens no skaistākajiem posmiem manā dzīvē, par ko es tiešām esmu pateicīga. 

Gandarījums par pabeigtajām studijām ir milzīgs, foto no personīgā arhīva

Ko nozīmē - neiroloģe miega medicīnā?

Mazliet atkāpjoties atpakaļ, pirmie seši medicīnas pamatstudiju gadi ir laiks, kad mēs apgūstam pilnīgi visu - anatomiju, fizioloģiju, histoloģiju, embrioloģiju, mācāmies visas iekšķīgās slimības (kardioloģija, endokrinoloģija, gastroenteroloģija u.c.) un ķirurģijas pamatus; tajā brīdī vēl ne uz ko nespecializējamies. Pēc Medicīnas fakultātes absolvēšanas turpinām studijas rezidentūrā, kas ir darbs slimnīcā plus studijas. Rezidentūra, atkarībā no izvēlētās specialitātes, ilgst no trīs līdz sešiem gadiem. Es izvēlējos neiroloģiju.

Neiroloģija ir specifiska un sarežģīta medicīnas nozare, kas nodarbojas ar dažādām nervu sistēmas slimībām un to ārstēšanu. Nervu sistēma lielā mērā ir kā dators, kas atbild par to, kā funkcionē mūsu ķermenis. Neirologs nodarbojas ar cerebrovaskulāro slimību ārstēšanu, piemēram, insulti; ārstē pacientus galvassāpju, muguras sāpju, dažādu kustību un jušanas traucējumu gadījumos, arī galvas reiboņu gadījumos, ārstē pacientus ar epilepsiju, kognitīviem jeb domāšanas traucējumiem, neiromuskulārām slimībām, neiroinfekcijām,  neiroimunoloģiskām un autoimūnām slimībām u.c. gadījumos.

Miega medicīna ir relatīvi jauna medicīnas nozare, kas strauji attīstās Latvijā un pasaulē. Tā ir atsevišķa medicīnas nozare līdzīgi kā neiroloģija, kardioloģija, nefroloģija uc.; bet to kā atsevišķu medicīnas specialitāti šobrīd Latvijā nav iespējams apgūt, līdz ar to tā tiek apgūta pašmācības ceļā. 

Par miega slimībām pirmais, kas visbiežāk nāk prātā ir – krākšana  un bezmiegs (nespēja iemigt, noturēt miegu, pārāk agra pamošanās, fragmentēts miegs), bet mēs nosaucām tikai divas miegas slimību grupas. Kopā tās ir sešas! Ir centrāli miega traucējumi, kad bojājums ir galvas smadzenēs, kas var izpausties, piemēram, ar izteikti pastiprinātu dienas miegainību. Šajā gadījumā cilvēks var nogulēt vairāk kā 10 stundas diennaktī, bet joprojām nejusties izgulējies, var būt vēlme gulēt diendusas vairāku stundu garumā, līdz ar to no tā dramatiski cieš cilvēka dzīves kvalitāte; cilvēks nespēj strādāt un viņam ir grūti iekļauties sabiedrībā. Bieži sastop elpošanas traucējumus miegā, piemēram, obstruktīva miega apnoja – šajā gadījumā cilvēks naktī smok, jo miega laikā elpceļi ir nosprostoti; tas bieži izpaužas ar krākšanu, elpas aiztures epizodēm naktīs un miegainību dienas laikā. 

Miega laikā pavadām aptuveni trešdaļu savas dzīves, un, ja cilvēks, piemēram, smok trešdaļu savas dzīves, loģiski, ka, to nerisinot, ilgtermiņā var attīstīties dažādi veselības sarežģījumi, kā, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, risks insultam, infarktam, cukura diabētam, erektilai disfunkcijai vīriešiem, kā arī kognitīvie traucējumi u.c. Bet visu ir iespējams risināt. Galvenais, pašam cilvēkam ir jāatrod motivācija to darīt. Ļoti ceru, ka stigma pret miega traucējumiem tuvākajā laikā mazināsies un miega problēmas tiks plašāk atpazītas.

Vēl ir arī kustību traucējumi miegā, piemēram, bruksisms jeb zobu griešana, nemierīgo kāju sindroms u.c. Nākamā miega slimību grupa – parasomnijas, kas ietver neparastas, nevēlamas sajūtas un/vai fiziskas pieredzes miega laikā, piemēram, staigāšana, runāšana miegā. Vēl ir diennakts ritma jeb iekšējā pulksteņa traucējumi – šajā gadījumā cilvēka miega un nomoda ritms nesaskan ar vidi.

Neiroloģija ļoti bieži kombinējas ar dažādiem miega traucējumiem. Piemēram, insulta gadījumos visai bieži sastop elpošanas traucējumus miegā (bet ne tikai!); arī pacienti ar neiromuskulārām, demielinizējošām (multiplā skleroze) u.c. neiroloģiskām slimībām cieš no miega traucējumiem.

Ārstam ir nemitīgi jāinvestē sevī. Vai tev ir izdevies arī starptautiski izglītoties?

Jā, medicīna ir dinamiska joma, kas nemitīgi attīstās. Regulāri notiek dažādi semināri, konferences, kongresi, kur mēs dodamies un pilnveidojamies. Lai resertificētos, ik pēc noteikta laika ir jākrāj tālākizglītības punkti un jāatjauno zināšanas. Darbs medicīnā noteikti nav no vieglākajiem, tomēr tas ir ļoti aizraujošs, dinamisks, izaicinošs, interesants un prasa nemitīgu attīstīšanos visas dzīves garumā.  
Jau kopš medicīnas pamatstudiju gadiem es nodarbojos ar pētniecību, regulāri rakstu vietēja un starptautiska mēroga publikācijas dažādām medicīnas datubāzēm, regulāri apmeklēju seminārus, konferences, kongresus Latvijā un ārpus tās ar ziņojumiem par dažādām tēmām neiroloģijā un miega medicīnā. Gan medicīnas pamatstudiju, gan rezidentūras laikā man bija iespēja doties profesionālās apmaiņas programmā Itālijā. Lielā mērā tas balstās arī uz paša iniciatīvu.
Piemēram, runājot par miega medicīnu un tās attīstību Latvijā, sabiedrības izglītošanā ļoti aktīvi darbojas mana kolēģe, Latvijas miega medicīnas līdere daktere Marta Celmiņa – miega speciāliste, pediatre. Kopā ar vēl vienu ļoti zinošu dakteri neiroloģi – miega speciālisti Madaru Mičuli pagājušogad trijatā pēc pašu iniciatīvas devāmies mācību braucienā uz Toronto, Kanādu, lai pilnveidotu savas zināšanas miega medicīnā, mācītos no kolēģiem un veicinātu miega medicīnas attīstību Latvijā. Pie mums pirmā miega klīnika – Miega slimību centrs – durvis ir atvērusi 2006. gadā, un šobrīd jau ir atvērti vairāki centri, kuros var vērsties pēc palīdzības miega traucējumu gadījumos. 

Vai šodien miega traucējumi paliek arvien izplatītāki, piemēram, tehnoloģiju ietekmē? Esmu dzirdējusi, ka jau kādi pamatskolas skolēni iet gulēt, piemēram, nakts vidū un guļ tikai pāris stundas…

Šīs problēmas patiešām ir aktuālas. Redzot to, cik straujš ir šodienas ritms, ir diezgan saprotams, ka cilvēks visu laiku ir “ON”. Telefonā visu laiku nāk kādi paziņojumi, nemitīgi e-pasti, mūsu smadzenēm nepārtraukti ir stimuls būt modriem. Esam nemitīgā spriedzē un, ja nevaram atrast veidu, kā “atslēgties” un nomierināties, tad ilgtermiņā mums ir risks saskarties ar dažādiem veselības sarežģījumiem, tai skaitā miega traucējumiem. Kādreiz dzīves ritms nebija tik straujš un ar tik augstām dzīves prasībām. Mēs dzīvojam informācijas laikmetā, nepārtraukti nāk jaunas ziņas, ir neierobežotas iespējas atrast informāciju par praktiski jebkuru jautājumu, un tam ir gan savi plusi, gan arī savi mīnusi.

Bieži vien pirmais, kas klibo, ja runājam par miegu, ir elementāra miega higiēna. Tas ietver ne tikai sevis disciplinēšanu ar regulāru gulētiešanas un celšanās laiku, bet arī to, kā kustamies un kā tiekam galā ar ikdienas stresu, cik daudz laika pavadām gultā, ko tur darām, un cik no šī laika esam pavadījuši tikai miegā, vai tas ir vienmērīgs. Noteikti jāpadomā arī pie tā, ko un kā mēs ēdam. Piemēram, kafiju, melno un zaļo tēju būtu jāuzņem ne vēlāk kā astoņas stundas pirms gulētiešanas, jo tajās esošais kofeīns kavē dziļā miega fāzes sasniegšanu. Dziļais miegs ir ļoti būtisks, jo tā laikā mūsu smadzenes atbrīvojas no visa liekā un nevajadzīgā. Savukārt sapņu miegs ir svarīgs atmiņai. 

Iespējams, pirmais un vienīgais brīdis, kad cilvēks ir viens pats ar sevi un var sākt risināt problēmas, ir brīdis, kad viņš vakarā iet gulēt ar cerībām mierīgi aizmigt. Tas nenotiks! Šajā gadījumā simpātiskā nervu sistēma ir pārāk aktīva, organisms nav “izslēdzies”, nav bijis nomierināšanās posms. Ikdienā redzu daudz gados jaunu cilvēku ar sūdzībām par trauksmi, garastāvokļa traucējumiem un nespēju atslēgties no ikdienas straujā ritma. Ilgtermiņā tam ir virkne negatīvu seku, bet to ir iespējams novērst vai vismaz attālināt, laicīgi pievēršot uzmanību savai veselībai. 

Kas ir galvenie kontroljautājumi, ko mēs varam sev uzdot, lai pārliecinātos, ka ar manu miegu viss ir kārtībā? 

Miegam ir jābūt tādam, kas mums sniedz atpūtu, un no rīta ir jābūt patīkamai sajūtai, ka esam kārtīgi izgulējušies, un nevis pamosties ar galvassāpēm, neapmierinātību, ka jau atkal jāceļas, sajūtu, ka nupat noskriets maratons. Svarīgi ir justies enerģiskam neilgi pēc pamošanās, modram, spējīgam koncentrēties saviem darbiem. Vai esmu priecīgs pamosties? Vai es iemiegu 20-30 minūšu laikā? Cik stundas miega diennaktī man ir? Vai nakts laikā es krācu? Šis būtu pamatu pamats, ko katrs sev var pavaicāt par miegu. Normāli pieaugušam cilvēkam diennaktī vajadzētu 7-9 stundas naktsmiega.

Kur atrast šīs stundas?!

Šis ir jautājums par prioritātēm! Neatrodot laiku sev, agri vēlu būs jāatrod laiks slimošanai, tādēļ svarīgi ir laicīgi rūpēties par savu veselību. Dažreiz var šķist, ka tas nekas, ja neizguļos darba dienās – izgulēšos brīvdienās! Diemžēl tas nav iespējams, un laiku, tai skaitā zaudētās miega stundas, atgūt mums nekādi neizdosies. Man ļoti patīk manas kolēģes dakteres miega speciālistes – pediatres Martas Celmiņas piemērs. Iedomājieties, ka 5 dienas nedēļā jūs ēdat tikai salātlapas. Kad pienāk brīvdienas, jūs beidzot “uzdzīvojat”, ēdat, piemēram, frī kartupeļus ar kārtīgu gaļas gabalu, kečupu, majonēzi un vēl visu ko. Kā jūs pēc tam jūtaties? Vai ir labāk? Protams, ka ne! Līdzīgi ir arī ar miegu: ja cilvēks darbdienās guļ mazāk kā 6 stundas un brīvdienās guļ vairāk kā 8 stundas, cenšoties izgulēt miega parādu, sajūtas nav no tām labākajām, cilvēks nejūtas izgulējies, un no tā cieš arī brīvdienu kvalitāte.

Pie tevis vai cita miega daktera cilvēks var tā vienkārši atnākt un teikt, ka īsti labi neguļ, nezina iemeslu, un tu palīdzētu noskaidrot?

Noteikti! Gandarījumu ikdienas darbā sniedz tas, ja atnāk motivēts cilvēks, kurš kaut ko vēlas risināt. Ja, piemēram, sieva sūtīs savu vīru risināt krākšanu, bet viņš to īsti kā problēmu neredz, ikdienā jūtas labi, tad rezultāts var nebūt tik veiksmīgs. Es kā ārsts varu palīdzēt risināt problēmu, bet tas vienmēr ir komandas darbs kopā ar aktīvu pacienta iesaistīšanos ārstēšanas procesā. Milzīgs gandarījums ir redzēt cilvēku pēc insulta, kurš smaga darba rezultātā, piemēram, spēj atkal staigāt. Liels prieks ir redzēt, kad pacients ienāk pa durvīm ar pavisam citu enerģiju pēc problēmas atrisināšanas, iepriekš nemaz nenojaušot, ka var dzīvot un justies daudz labāk. Esmu patiesi laimīga strādāt savā profesijā.

Darbs Covid pandēmijas laikā, foto no personīgā arhīva