Rakstnieks Aivars Kļavis ceļ trauksmi: Limbažu novadā atkal ķērušies pie lauku bibliotēku likvidēšanas. Šoreiz viss notiekot ātri un klusi, lai nebūtu tā, kā iepriekšējā reizē, kad bibliotēku slēgšanas plānos iejaucās sabiedrība. Pamatojums triviāls: ja skolu vairs neesot, bibliotēkas kļūstot par lieku greznību. Piemirstot stulbumu, kuram, Ķenča vārdiem sakot, nebūs gala ne vienā galā, ne otrā, jo iznākumā par lieku greznību top cilvēks pats. 

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, mūsu novadnieks, Arno Jundze pikts ne mazāk: «Kurš naglo zārku bibliotēkām? Vai šī būtu kāda jauna nelasīšanas veicināšanas programma? Vai tiesa, ka ir MK dokumenti, kuros teikts, ja iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2000, pietiek ar vienu bibliotēku un pārējās drīkst klapēt ciet?»

Bibliotēka nav tikai grāmatu glabātāja, bet arī citu pakalpojumu (konsultācijas datorzinībās, internets utt.) sniedzēja. Ekonomists Ivars Strautiņš viegli izrēķinājis, ka ietaupījums no pasta nodaļu slēgšanas būtu viena tūkstošā daļa no IKP. Bibliotēku, skolu nožņaugšana ietaupītu vēl mazāk. Vai, atverot durvis saprātam, nav pēdējais laiks aizvērt kādu no partijnieku loloto lēņu muižu ministrijām?